Pirms došanās pārbraucienā no Latvijas uz Itāliju ar auto, biju nedaudz sabijusies, kā tad nu man ies, ņemot vērā jaunās uztura izvēles īpatnības. Morāli biju gatava pārtikt no frī kartupeļiem ar kečupu, jo ceļmalu kafejnīcas pārsvarā ir ātro ēstuvju tipa un neko citu vegānu tajās necerēju dabūt, bet realitātē manu ēdienkarti sastādīja daudzveidīgāka pārtika. Tāpēc drošu sirdi varu teikt, ka vegāns road tripu var ne tikai pārdzīvot, bet arī izbaudīt.
*Vispirms laicīgi brīdinu – šis noteikti nav pilnvērtīgs, sabalansēts, vitamīniem un uzturvielām bagāts uzturs, es to nereklamēju kā labāko iespējamo variantu, tas vienkārši ir manas personiskās pieredzes atspoguļojums. Un viss. Uzskatu, ka 3 dienas šādā režīmā nekādas ārprāta sekas uz manu organismu nav atstājušas. Ja kāds domā pretēji, bet lūdzu, domājiet, ko gribat.
Vispirms būs kompakts uzskaitījums, bet zemāk sīkāks skaidrojums.
Ēdienreizes – ātri vārāmā auzu pārslu putriņa, griķi ar kāpostu un biešu salātiem, baltmaize, grieķu salāti (izlasot ārā siera gabaliņus), lēcu salāti, kāpostu salāti, cepti kartupeļi, cepti dārzeņi, sautēti kāposti
Našķi – zemesrieksti, ābols, banāns, tomātu un čili un laima čipsi
Dzērieni – ūdens, kļavu sula (līdzi no mājām), melnās un zaļās tējas
Izbraukšanas vakarā ļāvos čipsu kārdinājumam, iepriekš jau biju izpētījusi, ka tomātu un čili un laima nesatur laktozi kā teju visi pārējie, tad nu tie arī attapās manā vēderā kopā ar melno tēju ar brūno cukuru. Ikdienā nelietoju ne melno tēju, ne cukuru, bet tā kā mani sagaidīja vairākas nomoda stundas vērojot garlaicīgu ceļu (un vēl tā mašīnas maigā šūpošanās un iemidzinošā skaņa), tad nu izlēmu par labu tādai kombinācijai. Miegs gan drīz vien uznāca tāpat, tāpēc centīšos no šāda pārstimulējoša dzēriena izvēles izvairīties. Par čipsiem komentāri lieki – tiklīdz apēsti, parādās vainas un smaguma sajūtas. No šī niķa man reiz par visām reizēm jātiek vaļā. Tikšu.
Par ūdens patēriņu pārbraucienu laikā – teorētiski ieteiktos 2L dienas laikā varat aizmirst uzreiz iekāpjot mašīnā, jo nu būsim reāli, gribās taču kādreiz arī nonākt galamērķī, nestājoties pie katra staba pačurāt. Šo veselīgo paradumu varam atstāt ikdienai, kad esam pazīstamā vidē, ar paredzamu iespēju apmeklēt tualeti. Tā kā pati bieži vien attopos pēdējā brīdī, kad tā teikt jau cērtās acīs, labāk neriskēju un šķidruma patēriņu uz braukšanas laiku centos samazināt līdz minimumam.
Brokastīm paciņu putras manuprāt ir ļoti labs variants, jo siltu ūdeni dabūt nevajadzētu būt baigām problēmām – tas ir jebkurā benzīntankā pieejams. Putra ir arī gana sātīgs ēdiens un uz mani ļoti nostrādā silta ēdiena faktors, lai jau pēc stundas neprasītos kādu našķi. Pavisam jauki, ja patrāpās benzīntanks, kurā nopērkami augļi (vairums piedāvā banānus un ābolus). Ar tiem tad var padarīt putru garšām bagātāku. Vai vienkārši apēst kā uzkodu vēlāk dienas laikā.
Pusdienās attapāmies benzīntankā, kurā pēc norādēm ēstuve bija tikai Burger King, tā nu samierinājos ar savu iepriekš paredzēto frī + kečupa likteni, bet tavu laimi, turpat blakus tomēr bija bistro, kur tiku pie griķiem ar salātiem. It kā sīkums, bet patīkami. Biju ļoti priecīga par iespēju paēst normālu ēdienu. Un nebija tā, ka es paņēmu vienīgo sev pieļaujamo variantu, bija arī rīsi, zupas un daudzi citi salātu varianti, kas priecīgi.
Tam sekoja neprātīga (lasi – pārmērīga) ļaušanās sālīto zemesriekstu kārdinājumam. Nosodāma rīcība, bet tam bonusā pēc tam ļoti slāpa, kas nozīmē ne visai apdomīgu ūdens patēriņu. Kļūda kļūdas galā.
Vakariņās Polijas – Vācijas pierobežas rajonā tiku pie zaļās tējas un grieķu salātiem. Nācās tikai izlasīt siera gabaliņus. Šī brauciena veiksmīgākā kombinācija.
Vismaz tā man šķita līdz pusdienām Vācijā, kur acis tā apžilba no variantu daudzveidības, ka sagrābos pietiekami visai dienai. Apēdu tikai pusi un pārējo ņēmu līdzi. Cepti kartupeļi ar sautētiem kāpostiem, cepti dārzeņi (cukini, paprika, šampinjoni) + lēcu un dārzeņu salāti + kāpostu un dārzeņu salāti. Viss bija bezgalīgi garšīgi. Dodu tai ceļmalas kafejnīcai 5 vegāna acis 🙂
Bet īstās problēmas sākas tagad, kad esam sasnieguši galamērķi – Itālijas Alpus. Jau 1.vakariņās nācās nedaudz grēkot, jo… Ja nu no gaļas izdevās izvairīties, tad sviests gan pavisam noteikti bija klāt gatavošanas procesā. Ēdu polentu, vārītus burkānus un sviesta pupiņas un grūbu zupu + baltmaizi. Sarunāju ar sevi, ka šī ceļojuma laikā atļaušos mazas atkāpes, lai nebojātu sev un ceļabiedriem garastāvokli.
Apsveru arī iespēju nedaudz pamānīties un savu diētu skaidrot ar gavēni. Šo vārdu cilvēki uztver daudz mierīgāk kā vegāns. Tas nezin kāpēc mēdz citus aizskart un pat sadusmot. Tas galīgi nav tas, ko gribētos piedzīvot ceļojuma laikā, tāpēc mīļā miera labad… Pagavēsim. Nav jau traki melots. Manam gavēnim vienkārši nav konkrēta termiņa. Tas nebeidzas.
Turiet īkšķus, lai man saprotoši ceļabiedri un katru dienu vismaz 1 vegāna opcija vakariņām.
