Ceļš uz Bangkoku un pirmie iespaidi

5:30 Bangkokā. Esmu pamodusies līdz ar pirmajiem gaiļiem un šoreiz tas nav tikai izteiciens, bet kaut kur, tepat aiz loga, pilsētas džungļos dzied gaiļi. Pilsēta mostas, lai gan tā īsti nemaz nebija aizmigusi, jo, šķiet, ka Bangkoka neguļ. Laiks 1.atskaitei.

Pirms došanās ceļā

IMG_20160726_121119-2
Sabužināšanās pirms aizbraukšanas

Šoreiz pārsteidzošā kārtā izpalika pirms-došanās-ceļā-stresiņš un pēdējā brīža krāmēšanās, jo bijām gatavi doties un varējām izbaudīt pēdējās dienas kopā ar ģimeni un Miu. Pie Cēsu radiem vienkāršas atvadu vakariņas pārvērtās par varenu ballīti, jo pieķērām klāt Rafaela vārda dienas svinības (kas īstenībā ir tikai šodien). Mazie izdauzījās pa pūsli un kārtīgi izspēlējās. Sačubinājuši suni un pamājuši “atā, atā” devāmies ceļā. Pirms došanās uz lidostu papusdienojām arī ar manu ģimeni un saņēmu dāvanā bildes, ko pielikt jaunajā dzīvesvietā, lai savējie vienmēr blakus. Tad jau gan drusku kamoliņš kaklā parādījās. Kad tētis pēc atvadīšanās vēlreiz piezvanīja, tad jau gan uzsita asariņu arī. Bet, skumjām mijoties ar patīkamu satraukumu, soļojām lidmašīnas virzienā.

IMG_2942
Atvadu ballīte Cēsīs

 

Lidojumi

IMG_20160726_181852-2
Tikko pamodies pirms 1.lidojuma

Rīga-Stambula

Tā kā Rafaels jau bija lidojis lielu gabalu (Rīga-Florida) jau 4 mēnešu vecumā, man bija aptuvens priekšstats par to, kā viss varētu notikt. Jau biju morāli sagatavojusies, ka šoreiz būs krietni grūtāk, jo tagad mazajam ir vecums, kad ilgstoši mierīgi nosēdēt ir grūti un vajag staigāt, rāpot, bakstīt un ņemties. Bet realitātē viss bija daudz patīkamāk kā biju gaidījusi.

Iepriekš biju sapriecājusies, ka lidojumi iekrīt tieši Rafaela miegu laikā. Tātad būs pašiem vieglāk, jo mazāk būs jānodarbina rakaris. Pirmais reiss ap 18:30, tātad 2.diendusas laiks. Centāmies noturēt mazo nomodā, bet, spītīgi cīnoties ar miegu, ap 17:45 mazais tomēr iemiga man opā kamēr čekojām somas. Nu neko. Plāns iemidzināt kamēr paceļamies pa pieskari. Tā nu visu pirmo lidojumu, kas ilga aptuveni 3h Rafaels dzīvojās pa lidmašīnu nomodā. Un pat nenācās izmantot multenes (uzsitam sev pa plecu)! Tās bijām salādējuši iPad, lai kašķīgiem brīžiem būtu kāda izklaide, kas novērš uzmanību. Pacelšanās un nolaišanās laikā devām knupi un padzerties ūdeni, lai nespiež ausis ciet un šķiet, ka tas strādāja, jo nekādas pazīmes, ka tas viņu ietekmē, Rafaels neizrādīja. Pārējo laiku pavadījām ēdot, dziedot dziesmiņas un skaitāmpantiņus, spēlējoties ar aviokompānijas iedotajām mantiņām un krāmējot iekšā/ārā žurnālus no žurnālu kabatiņas. Šoreiz salīdzinot ar pirmajiem lidojumiem pāris mēnešu vecumā, Rafaelam interesēja arī, kas notiek aiz loga.

Stambula – Bangkoka

Mazais pētnieks Stambulas lidostā
Mazais pētnieks Stambulas lidostā

Nedaudz neomulīgi par lidojumu caur Stambulu bija neseno notikumu dēļ, bet, uz vietas nonākot, šķita ļoti mierīgi un droši. Šī ir tā vieta, kur zaudēju sakarus jeb manas snapchat un jebkādas citas atskaites beidzās, jo, pirmkārt, netikām pie lidostas interneta un, otrkārt, man uzkārās telefons. Tad nu nācās pabaudīt offline dzīvi un pastresināt mājiniekus, kuriem bijām apsolījuši dot ziņu. Man, protams, sažņaudzās sirsniņa, jo dikti gribēju visus pirmos iespaidus iemūžināt, bet nu viss notiek kā jānotiek – man uzdāvināja iespēju pirmos pārsteigumus izbaudīt oflainā, bez ķeršanās pēc telefona.

Stambulas lidostā mums bija jāpavada aptuveni 3 stundas līdz nākamajam reisam tad nu devāmies pastaigā pa lidostu, izmetām līkumu caur veikaliem un nespēju atturēties nogaršot turku saldējumu, kas nāca ar mini šoviņu komplektā. Stundas ātri vien pagāja līdz bija jau jāstājas rindā uz reisu. Bija plānots izlidot ap 01:00, tad nu centāmies atkal bija mazo noturēt nomodā un aizmidzināt lidmašīnā, šoreiz jau uz nakti. Bet, šķiet, šajā dienā kāds par maniem plāniem ņirgājās, jo kādas minūtes 10-15 pirms iekāpšanas mazais vairs nevarēja izturēt un deva vaļā riktīgu koncertu par prieku visiem rindā stāvošajiem un lidostas darbiniekiem. Stāvēju, kaunējos, sarku un bālēju, ucināju tā un šitā, bet ar to miegu ir tā, ka pagaidām uz nakti draudziņš aizmieg tikai pie pupa, tāpēc es tur varēju kaut pa sienām staigāt, tas neko nebūtu devis. Lieki teikt, ka krūtis izkarināt, stāvot rindā pāŗdesmit cilvēku priekšā, nebija īsti iespējams. Mazliet pabiedējām tautu, bet šī iemesla dēļ tikām paši pirmie lidmašīnā un uzreiz iemidzinājām mazo brēkuli.

IMG_20160727_100207-2
Labrīt lidmašīnā otrā pasaules malā

Tam sekoja aptuveni 9 stundu lidojums. Tā kā tas bija nakts miega laiks, lidojums pagāja diezgan ātri, jo lielāko daļu vienkārši čučējām. Rafaelam piešķira baby bassinet jeb mazuļu gultiņu un varējām atvilkt elpu arī mēs. Pat filmu paspēju paskatīties. Pati izgulēties gan īsti nepaspēju, jo mazajam bija caurs miedziņš, mazliet satraucos, ka tik viņš neizdomā piecelties un izvelties no savas gultiņas un arī nakts vidū mūs pārsteidza ar vakariņām jeb drīzāk naksniņām. No rīta brokastis, mazliet rotaļu un tad jau arī multeņu laiks, jo sāka aptrūkties idejas izklaidēšanai. Piezemējamies Bangkokā.

IMG_20160727_100006-2
Nolidojušies pāri puspasaulei

Pirmie iespaidi

Miegaina, bet sapriecājusies devos jaunās dzīvesvietas virzienā. Pirmā jautrība sākās pie vīzu kārtošanas, jo mazais bija izdomājis aizmigt, bet bija jābildējas un aizmidzis mazulis bildei nederēja. Jā, ar miegiem mums jautri šajā braucienā iet. Tad nu tikko iemigušo Rafaelu modinājām augšā un pāris pirmās bildes izdevās ļoti smieklīgas ar dažādām “eu nu, es gribu gulēt, kas te notiek” sejasizteiksmēm. Tikuši pie pieņemama kadra gājām stāvēt rindā, bet mūs palaida pa priekšu, jo bijām ar mazuli. Vēlāk ar Raimondu gan nospriedām, ka tam varēja būt cits iemesls. Jo tas bija brīdis, kad sākās Rafaela slavenības statuss. Jeb lidostas darbiniece jautāja, vai var viņu nobildēt. Nu ok, man nekas nav pretī. Bet tam sekoja vēl citi, kuri izvilka telefonus un gribēja ar Rafaelu taisīt selfijus. Uzmanības viņam te netrūkst, tas nu gan. Mazi, blondi, zilacaini puisīši te ir retums, tāpēc lielā cieņā un katrs cenšās piesaistīt viņa uzmanību, sasmīdināt vai nobildēties ar mazo skaistulīti.

Labi gan, ka Raimonds te visu jau pārzina, citādi būtu 100 reizes apmaldījusies metro un Skytrain pārejās, bet pāris ledusaukstus braucienus vēlāk (jo kondišku neviens te netaupa) esam sasnieguši mūsu viesnīcas rajončiku. Metro pamazām pierodu pie taizemiešu sejām un ar Raimondu trenējamies atšķirt dažādus aziātu veidus.

Tādu īsto, pirmo Bangkokas elpu ieelpoju izgājusi no metro tuneļiem pie Makkasan stacijas. Vadu mudžekļi,  bardaks uz milzīgas ielas un gaiss smaržo pēc streetfood dūmu un vīraka kombinācijas. Trokšņaini, spilgti un haotiski pilsēta iepazinās ar mani. Likās, ka varētu apraudāties no laimes, jo tieši to es biju gaidījusi. Šī nav vienkārši dekorāciju nomaiņa. Cita vide, kultūra vai kontinents būtu par maz teikts, te ir cita planēta! Pilnīgs kosmoss!! Vispozitīvākajā nozīmē, protams. Šķiet no malas izskatījos pēc tā emoji ar sirsniņām acu vietā.

Jautrība turpinās, jo tieši pirms izlidošanas no Rīgas, salauzām lielākās somas ritentiņu, tāpēc tagad to ir neiespējami pavilkt. Tad nu kādu kilometru Raimonds nostiepj milzīgo somu uz pleciem, kas šādam mērķim nemaz nav paredzēta. Tam visam pa vidu lietus sezonai tipiski sāk gāzt lietus un mēs esam izmirkuši, bet tik ļoti vienalga. Tveicītē tā vien prasās mazliet atveldzēties. Uzreiz saprotu, kāpēc Raimonds mani atrunāja no ratu ņemšanas līdzi, ietves te ir tādas ļoti nosacītas. Garāmbraucošs rolleris piestāj un vietējie uzdāvina mums savu lietussargu, lai mazais nesalīst. Rafaela slavas gājiens turpinās. Nonākot viesnīcā nevar saprast, vai esmu vairāk sasvīdusi vai salijusi. Nodušojamies, atvelkam elpu un dodamies paēst, ko nevarēju sagaidīt jau kopš… uzzināju, ka dosimies uz Āziju.

Manas pirmās vakariņas Āzijā bija izcila Tom Yum zupa un svaigi spiesta mango sula ar ledu. Rafaels iesāka bez liekiem eksperimentiem ar baltiem rīsiem. Ar to Tom Yum story tāds, ka Raimonds, atgriežoties no Āzijas, paziņoja, ka tas esot superēdiens un es visādi mēģināju atdarināt šo zupu latviskā manierē vai atrast, kur Latvijā tādu iespējams dabūt. Lieki piebilst, ka mana versija bija pilnīgi citāda un asuma ziņā pilnīgs pussy variants. Bet šī zupa bija tiiik laba, asa gan, pie tā vēl būs jāpierod. Pēc tam kā uzkodu viesnīcai paķēru čipšus ar nori lapu garšu, jo likās baigā eksotika, bet izrādās riktīgi garšīgi!

Tas sākums uz jaunu vietu atbraucot ir tāds, ka gribās visur iet, skriet un aptver jauno uzreiz. Bet labi, ka ir mazais, kas piebremzē un atgādina visu pamazām, pa drusciņai, laika mums vēl pietiks. Gribās katru kaktiņu nobildēt, nofilmēt un jums pastāstīt, bet netverams ir šejienes šarms, tas jāpiedzīvo. Protams, tāpat mēģināšu atrādīt visu uzmanības vērto tiklīdz tikšu pie kāda aparāta vai atdzīvināšu savu telefonu. Tikmēr baudīšu un dodu ziņu, ka man viss labi. Šī pilsēta ir traka, traka, traka, bet es esmu gatava mesties tai virpulī iekšā. Čau, Bangkoka. Draudzēsimies?

Sveika, Bangkoka!
Sveika, Bangkoka!
Advertisements

7 thoughts on “Ceļš uz Bangkoku un pirmie iespaidi

  1. Ehhhh, lasu un kaifoju! Āzija ir tā pasaules puse, kas mani vilina visvairāk un Tu man liec atcerēties, gan manu pirmo braucienu Taizemi, kad kā mazs bērns priecājos ar platu smaidu par šarmanto Bangkoku, gan mūsu lidojumus ar Rēziju un viņas gulēšanu un citiem pigoriem 🙂 Tas ir tik burvīgi un galvenais, ka šīs sajūtas pieder Tev un neviens tās nevar sabojāt vai izdzēst 🙂 Baudat un dzīvotat dzīvi ❤️

    Like

  2. Cik superīgi, Aiga! Es arī lasu un kaifoju, līdzpriecājos Jums, un man pilnīgi uzmetās tāda mājīguma sajūta, jo Taizemē arī mums vienmēr būs daļiņa no sirds! Kā arī, Laima pie mums “atnāca” tieši tur! 😀
    Jūsu kopbildē Jūs izskatāties pārsteidzoši žirgti, ņemot vērā bildes aprakstu!😀 Un acīs tāda priecīgs satraukums!!🌴🌴🌴🍉🍍🐘😍 Baudiet visu trako, trako, trako!
    Aa,un minētais dzēriens izklausās pēc mango shake – tas ir pilnīgs un galīgs favorīts, bet der palūgt, lai tam neliek klāt cukuru😊
    Gaidam, kad Tev būs vietējā sim karte!😎

    Like

  3. Čau, čau – cik interesanti. Es ar vīru un gadu vecu meitiņu pirms dažàm dienām ierados Japānā. Cik līdzīga un arī atšķirīga pieredze ar lidojumiem – mums mazuļa gultiņas nebija un mazā gulēja tik apmēram pusi no lidojumu laika. Pārējā laikā arī visu ko krāmēja un darījās. Lai veicās Bangkokā!

    Like

    1. Čau, Zane! Cik forši 🙂 Starpcitu labprāt pasekošu jūsu pieredzei, tikai man nekādi never jūsu blogu vaļā.
      Cik jūsu mazajai šobrīd vecums?
      Paldies, lai jums veicās Japānā, tas jau arī pilnīgs kosmoss un ar mazu bērnu turp doties drosmīgi. Malači!

      Like

      1. Paldies! Brīžiem šis viss liekas nedaudz dulli, bet pagaidām arī dikti forši. Cerams, tā arī paliks. Mūsu Mārai pirms 1.5 nedēļas palika gadiņš. Šķiet, ļoti līdzīgs vecums, vai ne? Lapai bija kkādas tehniskas problēmas, bet nu viss ok. Pagaidām tur pārsvarā bildes ar pirmajiem iespaidiem, bet ceram un taisāmies rakstīt arī pārdomas un personīgo pieredzi! Lai veicās!

        Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s