2.diena Bangkokā – Boom, China Town, Tuk-tuki un vēl

Tikai 2.diena, bet šķiet jau ka pagājusi nedēļa kopš ieradāmies, jo tik emocijām un iespaidiem piepildītas šīs dienas. Tā kā pamodos līdz ar gaiļiem, skaidrs, ka šodiena likās visgarākā pasaulē, bet nogurums pielavījās tikai pašā vakarā, jo adrenalīns iepazīt pilsētu uzlādē baterijas un ļauj maukt uz priekšu Bangkokas haotiskajās ielās. 

TEMPERATŪRAS SVĀRSTĪBAS

Šodiena sākās ar nepatīkamu pārsteigumu, ka mazulim ir temperatūra un iesnas, kas gan nebija nemaz tik neparedzami ņemot vērā vakardienas salīšanas, sasvīšanas un vēlāk auksta kondicioniera kombināciju. Te tev nu bija daudz laimes vāŗdadienā, Rafael. Neskumām, bet gan vienkārši rīkojāmies – iedevām zāles un paņēmām līdzi somā, kā arī centāmies saģērbt atbilstoši gan āra karstajai, gan iekštelpu aukstajai temperatūrai. Tas ir diezgan izaicinoši, bet šķiet, ka mums izdevās.

13835653_10208213304504704_1218224905_o
Centieni saģērbties atbilstoši visām temperatūrām, ar kurām dienas laikā nākas saskarties. Vērā jāņem ledusauksti kondicionieri, tveice dienas vidū, saule un iespējams lietus… tik vien.

TUK-TUK

Dienas plānus veido Raimonds, jo te bijis jau iepriekš, tad nu es uztraucos tikai par to, lai mazajam viss pietiekoši un pati esmu gatavībā. Šodien viņš mūs aizveda pabrokastot un tad beidzot (!) bija pienācis laiks man pamēģināt tuk-tuku. Tiem, kuri nezina kas tas ir – tuktuks ir šāds transportlīdzeklis. Kā motorolleris ar lielu piekabi un jumtiņu. Tāāds aparāts! Biju sapņojusi to pamēģināt kopš uzzināju, ka tādi eksistē. Šajā pilsētā, kurā satiksme ir elle, šie takši ir perfekti, jo ir kompakti un ietilpīgi vienlaicīgi, kā arī iespējams nokaulēt cenu pa lēto. Izbaudīju “Ātrs un bez žēlastības” braukšanas stilu. Šoferis bezbailīgi šķūrēja ar šķietami nestabilo agregātu starp mašīnu un motorolleru burzmu bez jebkādu noteikumu ievērošanas. Man patika pārmaiņas pēc pārvietoties pa pilsētu zemes līmenī, jo tā varēju pa ceļam apskatīt apkārt notiekošo bardaku, ieelpot smaržas un smakas, un izbaudīt neprātīgo satiksmi. Pie tam viņi tak brauc pa ielas pretējo pusi! Piedzīvojums ne pa jokam un jau nevaru sagaidīt, kad paši mauksim ar tuktukiem pa Indiju.

Pirmoreiz tuk-tukā

PILSĒTA N-TAJOS STĀVOS

Par to ielas līmeni ieminējos tāpēc, ka šeit grūti noķert brīdi, kad esi patiešām uz zemes. To laikam grūti izprast, bet šī pilsēta izkārtojusies vairākos stāvos – metro zem zemes, skytrain virs, arī vairākos stāvos. Tā kā ar šiem transportlīdzekļiem pārvietojamies visvairāk, visu laiku sanāk būt kustībā augšup vai lejup pa trepēm un vienā brīdī vienkārši nojūk, kurā virzienā ir zeme. Interesanti arī, ka pie teju katras lielākās metro stacijas uzreiz ir tuneļu vai tiltu savienojumi ar tuvāko lielveikalu, tāpēc gandrīz visu laiku ir jumts virs galvas un nav īsti saprotams, kad esi ārā, kad iekšā. Vislabāk to var noteikt pēc temperatūŗas – jo siltāk paliek, jo tuvāk kādai izejai uz ārpasauli esi.

CHINA TOWN

Iepriekšminētais crazy tuktuks mūs aizveda uz China Town. Tuktuka kratīšanās bija iemidzinājusi Rafaelu diendusā, tāpēc caur China Town nācās viņu stiept. Bērni miegā pārvēršās riktīgos ķieģeļos, iztēlojaties milzīgu burzmu, karstumu un 10 kilogramus opiņā. Bet uz maiņām ar Raimondu pieveicām nešanu, viegli nebija, bet skaidrs, ka ar ratiem būtu vēl neērtāk, ja ne vispār nereāli. Bet pats rajons fenomenāla vieta. Skats tieši tāds, kādu iztēlojaties vai esat redzējuši filmās. Raibs gar acīm, visapkārt ņigu ņegu, viena smaka nomāc citu un var nopirkt pilnīgi JEBKO. Ejot cauri tirgus ēdienu zonai nepazinām 90% produktu, kas bija nopērkami. Reāli nav ne jausmas, kas bija tas, ko mēs redzējām un varējām saost. Lieki neeksperimentējām un ļāvāmies baudīt tikai ar actiņām. Pēc tam gan ieķēru somiņu un metu acis uz vēl visādām lietām, bet tās atstāsim citām reizēm, kad būsim ieradušies ar somu, kurā to visu salikt. Preču klāsts teju bezgalīgs un cenas neticamas. Sapratu, ka vajadzēja klausīt Raimondu un braukt pustukšu somu, jo sapirkties gribēsies pavisam notiekti. Ļoti šarmanta, neparasta pilsētas daļa, kurā NOTEIKTI atgriezīsimies.

Mēs atpakaļceļā no China Town

BOOM

Ja vakardienas zvaigzne bija Rafaels, tad šodienas stāsta centrā būs Boom. Tā, protams, ir iesauka nevis viņas īstais vārds. Par viņu es notiekti stāstīšu atkal, tāpēc šoreiz tikai mazliet iepazīstināšu. Viņa ir Raimonda paziņa no iepriekšējiem Āzijas piedzīvojumiem. Pārliecinājos, cik vērtīgi ir iepazīties ar vietējiem, jo no viņas pāris stundu laikā uzzināju tik daudz interesantas informācijas par šejienes dzīvi, ko neuzzinātu nevienā tūrisma ceļvedī.

Šodien viņu satikām, lai izpalīdzētu vienam projektam viņas darba vajadzībām, par ko pastāstīšu vēlāk. Bet pēc darba sekoja vienkārši iepazīšanās un kopīga dzīvesvietu variantu apskate. Raimonds bija noskatījis opcijas, bet nekam neteica galavārdu, jo interneta piedāvājumi mēdz nesakrist ar realitāti, īpaši jau nu Bangkokā. Mūsu izvēli atrādīšu, kad atslēgas jau būs rokā. Par visu pēc kārtas.

Nemāku jums aprakstīt to entuziasmu ar kādu šī meitene mums palīdz. Brīžiem šķiet, ka viņai tas dzīvoklis vajadzīgs vairāk kā mums, jo viņa tik nopietni pieiet variantu atlases procesam. Un visam citam, kas mums interesē. Visu izstāstīja, visur pavadīja, visur aizveda un manā sirdī ir 100% drošības sajūta, ka ar mani viss būs kārtībā arī tad, kad Raimonds ar grupām dosies Piedzīvojumos, bet mēs ar Rafaelu paliksim Bangkokā vieni. Un tā sajūta šajā svešajā zemē ir tik svarīga. Zināt, ka tu nepaliksi viens. Jo Latvijā pārdzīvojot vientuļo ziemu bez Raimonda klātbūtnes vienmēr zināju, ka ģimene vai draugi ir zvana attālumā, bet te mani sagaidīja liela pilsēta bez paziņām. Tagad man ir, nebaidos šī vārda, draudzene. Uzzinājusi, ka Rafaels apslimis, uzreiz bija gatava sagādāt zāles vai sarunāt ārstus. Mums viss būs labi, mums viss pavisam notiekti būs labi.

Dienu noslēdzām ar vakariņām Boom ieteiktā ēstuvē pilnībā paļaujoties uz viņas izvēlēm, kas garšoja lieliski! Tad nu izdevās Rafaela vārda dienai par godu ļoti jaukas vakariņas. Taizemē gan vārda dienas nesvinot, bet viena brīnumjauka taizemiete šodien svinēja maza, mīļa latvietīša vārda dienu. Tā nu mēs pilnīgi dažādas kultūras vienojāmies mūsu tradīcijā viņas zemē. Vai nav brīnumaini? Jūtu, ka tieši viņa būs mana atslēga uz šo pilsētu un esmu ļoti pateicīga, ka mums bija iespēja sastapties.

13682336_10208213125220222_700551183_o
Ļoti lokālas Rafaela vārda dienas vakariņas lieliskās vietējās paziņas Boom kompānijā

Atgriezāmies viesnīcā 9 vakarā, kaut bijām izgājuši 9 no rīta ar plānu doties paēst brokastis. Lūk, ko nozīmē ļauties piedzīvojumam. Jāļaujās pārsteigumiem. Jābūt fleksibliem un jāpielāgojas. Piemēram, no rīta biju paņēmusi līdzi tikai 1 pamperu, tāpēc vajadzēja piepirkt vēl pāris. Šī iemesla dēļ pirmo reizi izskrēju Bangkokas bardakā viena pati ar mazo un tās pāris minūtes sajūtas bija neaprakstāmas, varētu šķist sīkums pilnīgs, bet man tas bija tāāds piedzīvojums. Jo viens ir sekot Raimondam, kad viņš pārliecinoši kaut kur mani ved. Kas pavisam cits, tikt pašai galā. Tas man vēl būs jāiemācās. Būs interesanti!

Mazā staipīšana ar rokām, karstums un iespaidu pārbagātība mūs pamatīgi nokausējusi, tāpēc saku jums arlabunakti.

P.S. – joprojām esmu bez telefona, tāpēc pagaidām maz bilžu un daudz teksta. Drīzumā būs vairāk vizuālā uzskates materiāla. Jūtu, ka prasās! Tikai pacietību! 🙂

Advertisements

One thought on “2.diena Bangkokā – Boom, China Town, Tuk-tuki un vēl

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s