PAGARŠOT BANGKOKU

Tā vien šķiet, ka pēdējās dienas to vien darām kā ēdam, ejam ēst vai esam tikko paēduši. Katru dienu nogaršoju dažādus līdz šim nepamēģinātus produktus un visi vēl ne tuvu nav izbaudīti. Ēšana un vietējās virtuves iepazīšana ir viena no ceļošanas lielākajām baudām, tāpēc no gaļas un piena produktiem fanātiski neizvairos, pagaidām ļauju Taizemei sevi pārsteigt ar visu. 

IMG_3044.jpg
Banāni grilējas

GAĻA

Par gaļu runājot, biju gaidījusi, ka būs daudz vairāk veģetāru opciju, bet izskatās, ka Taizemieši ir lieli gaļas ēdāji. Patiesībā vairākkārt esmu attapusies ar gaļu šķīvī pašai to nezinot, jo izvēloties ēdienu reti kad ir pilna pārliecība par to, kas ir ēdiena sastāvā, vienkārši rādi ar pirkstu uz vilinošāko variantu un ceri, ka būs garšīgi un nededzinās muti. Tūristīgākās vietās, protams, notiekti var angliski izjautāt par katra ēdiena sastāvdaļām sīki un smalki, bet tās nav vietas, uz kurām dodamies mēs, jo mums interesē Piedzīvojumi nevis tūristu “īpašie piedāvājumi” jeb eiropieša garšas kārpiņām pielāgotas thai ēdienu versijas.

 

 

ĒSTUVES

Manā iztēlē visa Bangkoka sastāvēja no daudzām, šarmantām, lokālās virtuves ēstuvēm, bet patiesībā jau te ir viss, kā jau metropolē pienākas. Te var paēst smalki, pa dārgo, var apēst burgeri vai padzert Starbucks kafiju un var pa kapeikām paēst streetfood. Mums patīk meklēt autentisko, tāpēc izvēlamies to, ko ēd vietējie – pārpildītos streetfood un tirdziņos. Protams, visus mēnešus, ko pavadīsim te, diez vai izdzīvošu ēdot tikai un vienīgi thai gaumē, gan jau sailgošos un noraušos ar kādu picu vai frī kartupeļiem. Bet sākumā ar lielu azartu gribās izzināt visus lokālo ēstuvju piedāvājumus. 

2016-07-30 05.54.13 1.jpg
THAI SUKI

 

KARSTI UN ASI

Pagaidām taizemes virtuve man garšo, vienīgi pie asuma vēl jāpierod, jo visur ir klāt čili garšviela, bet es ļoti cenšos ar to sadraudzēties. Daudz dzirdēts, ka ass ēdiens šajā vidē noder ne tikai labas garšas dēļ, bet arī tāpēc, lai asumiņš sadedzinātu visu slikto. Pārsvarā piedāvājumā ir dažādas nūdeles vai rīsi kombinācijā ar gaļu, seafood vai dārzeņiem dažādās mērcēs. Ļoti daudz arī zupas. Un uzkodas ir kosmoss, jo nav īstas pārliecības, kas ir sadurts uz tiem iesmiņiem, kas ielās tirgojas – kaut kādas bumbas un gaļas, bet no kāda dzīvnieka, ej nu sazin. Dienas tveicē it kā prasās ko atvēsinošu, bet secinājām, ka apēdot karstu zupu, iekšējā un āra temperatūra mazliet izlīdzinās, tāpēc karsts ēdienas karstā dienā netraucē, bet gan tieši palīdz izturēt svelmi.

IMG_3067
Rafaels nobauda streetfood un koķetē ar blakus galdiņu

RAFAELA ĒDIENKARTE

Par Rafaelu ļoti nesatraucos, jo viņš joprojām daudz pārtiek no mana piena, tāpēc badā noteikti nepaliks. Atliek tikai dienas gaitā atrast klusāku nostūri un pabarot (ar čili pienu haha). Bet nav neiespējami atrast ko piemērotu arī viņam, pat tajos pašos streetfood bardakos. Iesākām ar vienkārši baltiem rīsiem ar kādu gurķi papildus un tad pamazām liekam klāt un testējam, kas viņam garšo, kas ne. Vakar piemēram viņš ēda Sticky rice ar mango un tas man šķiet ir perfekts ēdiens bērnam šeit. Vakariņās papaijas salātus, kurus palūdzām gatavot bez asajām garšvielām. Patiesībā jebkuru ēdienu it kā iespējams dabūt bērnam pielāgotā versijā ar pirkstu parādot uz mazo, tad ēdienkartē un tad ar rokām rādīt “no spicy”, bet viņu izpratne par neasu ēdienu krietni atšķiras no mūsejās, tas gan jāņem vērā. Tagad, kad esam tikuši pie dzīvokļa ar virtuvi, vispār problēmu nebūs, jo paši varēsim pagatavot mazajam piemērotas maltītes.

 

AUGĻI

Ļoti aizraujošu lomu ēdienu pasaules izzināšanā spēlē augļi. Te ir daudz iepriekš neredzētu un nedzirdētu augļu, kuriem es aizmirstu nosaukumus, tāpēc visiem ir iesaukas saistībā ar to vizuālo izskatu:

  1. Pirmo nomēģinājām rambutānu jeb spalvaino, kas garšo līdzīgi kā līče un ir garšīgs. Rafaels gan izbrāķēja, bet ar pašu augli viņam patīk spēlēties, jo interesanti to taustīt.
  2. Nākamais testa auglis bija jackfruit jeb dzeltenīgais, par kuru nebiju lielā sajūsmā, bet Raimonds saka, ka jādod otra iespēja šim auglim, jo mēs vienkārši neesot trāpījuši uz labu.
  3. Pēc tam nogaršojām dragonfruit jeb rozīgo un tas gan man, gan Rafaelam visvairāk gāja pie sirds. Garšo kā neitrāls kivi, bez skābuma.
  4. Mangustāns jeb melnais mandarīns ir auglis, kas sastāv no daiviņām, kas vizuāli atgādina ķiplokus, bet ir ļoti saldas un garšīgas.

 

DURIĀNS

Duriāns pelnījis atsevišķu sadaļu no augļiem. Plašāk pazīstams kā augļu karalis jeb smirdīgais auglis, ko visur aizliegts ienest. Zīme ar nosvītrotiem duriāniem ir pie jebkuras ieejas – veikalos, metro vai jebkurā citā iestādē, jo tas uzreiz piesmirdina telpu, kurā atrodas. Tas gan neliedz vietējiem tos ēst gardām mutēm. Ej nu sazin, kāpēc, jo garšo pēc… kaut kā veca. Tiešām pretīgs.
Manu pirmo testēšanu var redzēt zemāk video, bet papildus jāpiemin, ka šis eksmeplārs, ko iegādājāmies nebija diez ko smirdīgs LĪDZ BRĪDIM, kad nokodusi pāris kumosus, atstāju to sutināties maisiņā un staipīju līdzi. Pēc kādām 10 minūtēm mani pārsteidza visur līdzi nākoša smaka… protams, ka no maisiņa. Lieki piebilst, ka duriāns attapās miskastē.

BET mēs tam devām otro iespēju, ieraudzījuši, ka saldējumu ēstuvē ir duriāna saldējums! Varbūt šādā variantā tas būs ēdams? Protams, ka ne. Joprojām smirdīgi, negaršīgi un pat neēdami. Atstājām uz šķīvja. Trešās iespējas šķiet vairs nebūs. Augļu karali, piedod, Tu nebūsi mans karalis.

 

Processed with VSCO with a6 preset

 

MOŠĶI

Šķiet visur pasaulē valda uzskats, ka Āzijā vietējie pārtiek no ceptiem kukaiņiem un ēd to kā baigo delikatesi. Mums gan radies priekšstats, ka tos pāris stendus, kur pie kā tāda iespējams tikt, vietējie uzslējuši tik tāpēc, lai tūristi dabū kāroto, jo paši ar neko tamlīdzīgu savā uzturā neaizraujas. Tad nu vajadzēja, protams, man arī notestēt pāris kraukšķīgus sienāžus. Lūk, video:

 

CENAS

Kā jau iepriekš minēju ēdiena dažādība ir milzīga un tas pats attiecas arī uz cenu diapazonu. Kādu dienu dabūjām pieēst pilnus punčus tirdziņā pa 1,50EUR abiem kopā, bet citu dienu atstājām pāri padsmit EUR par vakariņām. Viss atkarīgs no paša vēlmēm un spējas atrast labākos piedāvājumus. Ja svarīgi paēst glītā, tīrā, sakoptā vidē, bet lēti, tad lielveikalos ir labi food court, kur var dabūt garšīgu arī lokālo virtuvi pa prātīgām naudiņām. Bet streetfood ir savs neatņemamais šarms, ar visu tveici un smakām komplektā.

Tā nu mums pagaidām sokās ar ēšanas kultūras iepazīšanu. Vēl daudz jaunu garšu mūs sagaida! Labu apetīti mums, labu apetīti jums!

Processed with VSCO with c1 preset

 

Advertisements

One thought on “PAGARŠOT BANGKOKU

  1. Par duriānu arī biju dzirdējusi dažādus viedokļus, bet tā kā lielveikalā viņš smirdēja tik anormāli, ka man nemaz, nemaz nebija vēlme to nogaršot, un izdarījām tādu pašu kļūdu – nopirkām duriāna garšas saldējumu – arī mūsējais ielidoja miskastē. Sapratu, ka pietiek ar miljons citiem patiešām garšīgiem augļiem 🙂 un kokosriekstu sulu, ko šķiet nav iespējams atdzerties – tā LV pietrūkst visvairāk.
    Bet vispār ar interesi lasu jūsu jaunos piedzīvojumus! Lai karsti! 🙂

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s