THE DZĪVESVIETA BANGKOKĀ

Raimonds nebeidz pārsteigt. Visu laiku līdz pat izbraukšanas dienai par plāniem attiecībā uz dzīvesvietas meklējumiem zināju tikai tik daudz, ka “viss tiek kontrolēts” un “tad jau uz vietas redzēs”. Labi pazīstot Raimondu lieki viņu netramdīju un liekus jautājumus neuzdevu, jo zinu, ka viņam patīk, ja viņam uzticas un ļauj visu nokārtot pašam pēc saviem ieskatiem. Tad nu paļāvos, ka mājvieta mums tiks atrasta un uz ielas gluži nepaliksim. Un tomēr šī paļaušanās neizslēdza nelielu uztraukumu, jo nezināšana un plānu trūkums vienmēr rada nelielu spriedzi. Īpaši, kad visi uzdod jautājumu: “Kur jūs tur dzīvosiet?” un man nākas atbildēt, ka vēl nezinu. Vēlāk, protams, izrādījās, ka viņš jau no pavasara cītīgi meklējis mums mitekli, tāpēc nekādiem uztraukumiem nebija pamata.

Ieradāmies Bangkokā un pirmo nedēļu dzīvojām viesnīcā. Paralēli šīs nedēļas laikā Raimonds bija ieplānojis dzīvokļa variantu apskates. Rēķinājos, ka šī ir Bangkoka. Āzija. Ar mazliet citiem standartiem. Bez eiroremontiņa. Necerēju uz nekādu mega moderno dzīvokli, mans vienīgais nosacījums bija kondicionieris, jo tveice ir traka, bet ar visu citu es varu samierināties un pielāgoties. Savā iztēlē pat uzbūru mazliet tādu kā ūķīti, bet nebūt ne ar bailēm vai šausmām. Jo arī būcenīšiem šajā pilsētā ir savs šarms noteikti. Neesmu izlepusi, neesmu caca, neesmu pirkstiem gaisā un tomēr, protams, ka priecājos par siltu ūdeni, tīrību un kaut cik plašumu, lai bērnam ir kur paskraidīt.

Tad nu ar pieticīgām cerībām prātā, devāmies uz pirmo dzīvokli un es ieraudzīju ko tādu, ko nebiju cerējusi ieraudzīt. Raimonds paskaidroja, ka tā kā nāksies atstāt mani un mazo pilsētā vienus, ir svarīgi, lai dzīvesvieta ir laba. Pilsētā ar mazo nav daudz iespēju atpūsties, tāpēc dzīvoklim jābūt patīkamam, lai mums tur ir patīkami uzturēties. Tad nu mana sirds izkusa un sapratu, ka manas cerības ir pārsistas desmitkārši. Mans lieliskais mīļotais mums bija sarūpējis lieliskus variantus, no kuriem kopīgi izvēlējāmies, mūsuprāt, atbilstošāko.

Tad nu tagad mēs dzīvojam galvu reibinošā 26.stāvā (!!), modernā māju kompleksā, mazā (bet tai pat laikā pietiekami plašā) dzīvoklītī ar burvīgu skatu. Ar baseinu! Šito prieku! Jau esmu sajūsmā no domas vien, ka tveicīgākās dienās (kas ir katru dienu, ja?) varēsim paplunčāties. Ir pat trenažieru zāle. Un nodalīta, apsargājama teritorija, kas man šķiet īpašs bonuss, jo varēšu mierīgu sirdi arī vakarā, tumsai iestājoties iziet pastaigā ar mazo līdz piemājas veikalam drošā vidē. Te ir pašiem savs diennakts veikals tepat mājā un aptieka. Tuvu sabiedriskais transports. Pat golfa mašīnītes, kas vizina pa kompleksa teritoriju, ja nu slinkums pašam aiziet. Un laukumiņš ir, kur Rafaelam paskraidīt. Jeb sapņu komplekts dzīvei trakā pilsētā. Miera ostiņa.

Šitos kontrastus noķert, tas ir kosmoss pilnīgs. Vēl pirms nedēļas mēs dzīvojām mierīgā, Latvijas lauku vidē, pie Cēsīm. Pirms nedēļas es atvadoties no Latvijas pliku dupsi peldējos dīķī. Palaidu bērnu smilškastē rakāties. Pamodos pirtsaugšā, aizgāju noplūkt siltumnīcā bērnam gurķi un, paberzējusi gar svārku malu, uzreiz devu, lai tik grauž. Un tagad mēs dzīvojam lielpilsētā, starp vēl 8 milijoniem cilvēku. Tas ir 4 reizes vairāk kā mūsu valstī kopā. Neaptverami. Un dīķa vietā man tagad ir baseins. Un siltumnīca nav namiņš sētā, bet šķiet visa pilsēta ar savu tveicīgo gaisu. Cita pasaule. Cita ikdiena. Cits ritms. Citas smakas. Citas skaņas. Citas sejas. Un tas nav sliktāk vai labāk, tas vienkārši ir citādi. Savādāk un citādāk mēs tagad dzīvojam. Tajos kontrastos ir riktīgs kaifs. Visu vajag piedzīvot.

Mans galvenais secinājums ir, ka biju novērtējusi Bangkoku par zemu. Visi mani muļķīgie stereotipi, ka šī ir pasaules mala, kurā visi dzīvo ūķos, pamazām brūk. Protams, ir daļa cilvēku, kam tā ir realitāte. Bet šeit ir arī debesskrāpji, lielveikali, glaunas mašīnas, stilīgi cilvēki, modīgas kafejnīcas… šeit ir VISS. Un mēs tam visam neprātam pa vidu.

Un vēl secinājums ir, ka Raimonds ir baigi foršais un mums ar Rafaelu būs forša dzīvesvieta. Paldies, paldies, paldies, ka tā viss var notikt. Nu es varēšu katru nakti pateikt Bangkokai arlabunakti pa taisno no gultas. Fantastiski. Paldies.

 

Advertisements

6 thoughts on “THE DZĪVESVIETA BANGKOKĀ

  1. Izlasīju un man radās jautājums cik tad tajā galā maksā tik krutā vietā īrēt dzīvokli? Mani stereotipi par bankoku uzreiz sabruka ieraugot ko tādu… Es domāju ka tur ir tikai no salmiem un avīzēm celtas būdiņas un cilvēki nokārtojās turpat uz ielas 😀 A ko jūs tur vispār dariet? Atvaļinājuma ceļojums vai darīšanas? Tur cenas ir tādas ka pa 1 eiro var paēst restorānā un pietiek vel ar taxi atbraukt mājās? 😀 Man ienāca prātā tas kadrs no komēdijas eirotrip ja nemaldos kur viņi prātoja ko mēs varam iesākt šajā čuhņā ar 1 dolāru? Nākošajā kadrā viesības ballītes restorāni utt 😀

    Like

    1. Jā, daudziem tā šķiet, ka te Bangkokā visi dzīvo kā bomzīši, bet patiesībā kā jau minēju, te ir viss. Precīzas summas negribētos saukt, bet nu, ja Rīgas centrā var atļauties dzīvokli, tad Bangkokā arī var atļauties normālu dzīvokli.
      Mēs šeit esam, jo drīz sāksies http://piedzivojumi.lv/ ceļojumi pa Āzijas valstīm, kurus veido mans draugs. Tā kā ar mazu bērnu īsti šajos Piedzīvojumos piedalīties nevaram, esam izvelējušies izdevīgāko pozīciju, lai bieži varam visa ģimene satikties nevis reizi pusgadā, kā tas būtu, ja būtu palikuši Latvijā.
      Par cenām – ir dažādi, var paēst vakariņas pa 20EUR un tikpat labi zem eiro, viss atkarīgs no vēlmēm un vietas, kurā izvēlies paēst.

      Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s