Pa šiem diviem mēnešiem šeit esmu paspējusi izbaudīt taizemiešu masāžu vairākas reizes un varu salīdzināt pieredzes. Pirmā izvērtās par pamatīgu piedzīvojumu.
Blakus viesnīcai, kurā bijām apmetušies ierašanās nedēļas laikā, bija neliels masāžas salons, kurā par nieka 200batiem (~5EUR) varēja tikt pie 1 stundu ilgas masāžas. Par masāžu pievilcīgajām cenām Raimonds bija stāstījis man jau iepriekš, tāpēc jau sen zināju, ka, šeit atbraucot, noteikti gribēšu pamēģināt vai pat regulāri viesošos pie masiera. Ir atrodamas arī lētākas vietas, bet šoreiz izvēlējāmies tuvāko. Raimonds uz stundiņu apņēmās pieskatīt mazo (lasi: ieslēdza multenes) un es varēju doties pabaudīt mazliet laika sev.
Savā galvā tulkoju vārdu masāža kā relaksējošu pasākumu, iztēlojos smaržīgu telpu, mierīgu atmosfēru un maigus pieskārienus. Šajā gadījumā viss ar iedomām gluži nesakrita. Pirms masāžas jutos mazliet miegaina, tāpēc cerēju, ka masāžas laikā neaizmigšu, jo vēlējos to kārtīgi izbaudīt. Ha, smieklīgi gan, jo aizmigt būtu bijis pagrūti, ja ne neiespējami, tāpēc šī mana cerība attaisnojās. Izbaudīju kārtīgi.
Biju pa ausu galam dzirdējusi, ka Āzijā ir kaut kādas masāžas, kas esot sāpīgas, bet nezināju, kurā valstī tieši. Drošības labad rēķinājos, ka varētu būt arī kāds spēcīgāks pieskāriens. Vispirms mani aizveda uz tādu kā priekštelpu, kurā bija jāatstāj apavi. Tur jauka taizemiete nomazgāja man kājas un es jau lēnām ieslēdzu atslābuma režīmu. Tad atnāca mans masieris un sapratu, ka man kārtējo reizi “paveicies”, ka man piesķirts vīrietis! Nav tā, ka man būtu kaut kas pret masieriem vīriešiem, vienkārši masāža ir process, kurā gribās maksimāli atslābināties un sievietes rokās to izdarīt būtu vieglāk. Bet man jau vairākkārt gadās, ka masē tieši vīrieši un nekad nav jautāts, vai esmu ar to mierā. Nākamreiz uzreiz iešu un teikšu, lai masē sieviete.
Lai nu kā, masieris pavadīja mani līdz telpai, kurā rindā izkārtoti vairāki matrači, atdalīti ar aizkariņiem un ierādīja man manējo matracīti. Dzirdēju kā blakus kādu klopē un mīca, bet šo skaņu pieklusināja nomierinoša fona mūzika. Tur bija jāpārģērbjas tādā kā pidžammā, par ko nopriecājos – vismaz nebūs jābūt plikiņai sveša vīrieša priekšā.
Viss sākās ar tādu kā intensīvu pēdu masāžu, kas man patika, jo pēdu masāžas vispār ir mana vājība. Bet tad sākās īstā jautrība. Pirmais brīdis, kad sapratu, ka šī nebūs iemidzinoša relaksācija bija, kad masieris izkrakšķināja visus kāju pirkstus, tos vienu pēc otra paraujot. Nu ok. Pēc tam bija brīdis, kad ticis līdz gurnu rajona masēšanai man likās, ka mani reāli izstiepa garāku augumā. Viņš ar savu pēdu atspiedās pret manu cisku un tad ar rokām vilka kāju. Nodomāju, ka pirms šīs mašāžas būtu bijis labi iesildīties.
Es šo masāžu sauktu drīzāk par asistētu jogu, jo tieši tādas bija sajūtas. It kā kāds ar manu atslābināto ķermeni mēģinātu izpildīt stiepšanās vingrinājumus. Kronis visam bija noslēgumā veikts manevrs, manu ķermeni it kā izgriežot, turot aiz galvas, muguru atspiežot pret masiera celi. Uz sekundes simtdaļu man šķita, ka šādi izgriež sprandu. Nokrakšķēja šķiet viss mugurkauls.
Rezumē tāds, ka šis masāžas veids noteikti nav relaksējošs. Nav tā, ka sūdzos, pieredze bija interesanta un sajūtas pēc masāžas, protams, lieliskas – viss ķermenis izkustināts, izkrakšķināts un izstaipīts. Vienīgi tās ir sajūtas, ko sagaidu pēc treniņa nevis masāžas. Jutos tāda… viegli izārdīta. Izstiepta garāka. Pēc tam lasīju par taizemiešu masāžas efektiem un tajā bija minēts, ka tā ir enerģizējoša un darbojas pretēji tradicionālajai masāžai, kas atslābina.
Tāda bija pirmā pieredze.
Otrajā reizē, kad devos uz masāžas salonu, biju kopā ar aizmigušu Rafaelu opā, tādēļ izvēlējos pēdu masāžu. Tā kā tā ir mana mīļākā zona, ko masēt, mierīgi atslābinājos un negaidīju nekādus pārsteigumus, jo likās, ka pēdas masējot jau nu točna neko baigi sačakarēt nevar. Turpinot tradīcijas mani masēja vīrietis, jo sieviešu masieres visas bija aizņemtas. Pie sevis nosmīnēju, ka man kaut kāda karma – vai es iepriekšējā dzīvē esmu daudz masējusi vīriešus khe khem? Jokus pie malas, masāžas sākums bija izcils, izslēdzu telefona skaņu, Rafaels uz krūtīm šņāca, fonā klusa mūzika, aizvēru acis un baudīju. Bet ar katru mirkli masāža palika arvien intensīvāka un tad jau sākās visādi brīnumi. Detaļās neieslīgšu, bet nojausmai – kaitinošākais brīdis, ko knapi izturēju bija mirklis kad viņš ar savas rokas pirkstu kauliņiem berzēja manu potītes kaulu. Es reāli sakodu zobus, lai to izturētu. Kauls pret kaulu uzdzen šermuļus nevis baudu. Par pārējo diži sūdzēties nevarētu, es teiktu ka 90% masāžas bija izcili baudāmi un tad 10% bija mocības.
Trešajā reizē atkal devos uz salonu viena pati. Noliku Rafaelu gulēt diendusu, atstāju Raimondu sardzē un soļoju uz tuvāko salonu, pilna apņēmības dot taizemes masāžai otro iespēju. Mierināju sevi ar domu, ka es aptuveni zinu, ko sagaidīt, tāpēc vajadzētu būt vieglāk pārdzīvot visas krakšķināšanas, izgriešanas, staipīšanas. Un vēl jau pastāvēja variants, ka masāža būs pavisam citāda. Šīs dienas rītā arī biju iesildījusi ķermeni ar savu jogas pusstundīti, tāpēc jutos ļoti pārliecināta, ka varēšu izturēt visas vardītes, pusšpagatus un ko tik vēl tur no manis nemēģinās izveidot.
Beidzot tiku pie sievietes masieres un arī tas atbrīvoja no raizēm, ka pēc stundas jutīšos viegli piekauta. Mūsu rajonā masāžas maksā aptuveni 4EUR/stundā, kas protams ir smieklīgs cipars.
Ietērpos “pidžammiņā” un biju gatava mīcīšanai. Pēc pirmajiem pieskārieniem sapratu, ka šoreiz varbūt pat paspēšu atslābināties. Visi mezgli, kuros manu ķermeni mēģināja sapīt, bija stiepjoši, bet ne agresīvi vai pārmēru sāpīgi. Lai gan masāža nedaudz atšķīrās no pirmās, galvenie “jautrie” elementi neizpalika. Jutu, ka joga noderēja. Šajā reizē tiku arī pie mīdīšanas jeb masiere nedaudz pastaigājās pa manu muguru. Tas gan bija ļoti patīkami. Pēc stundas tāda spēcīgi izmīcīta atgriezos mājās.
Tad nu, balstoties uz šīm pieredzēm, varu teikt, ka taizemiešu masāžu noteikti rekomendēju piedzīvot, ja vien neesi ļoti stīvs. Ja esi, tad pavisam nopietni, apsver domu pirms tam izpildīt pāris stiepšanās vingrinājumus. Ja vien negribi kādā no pozām palikt. Nenožēloju ne pirmo, ne otro reizi. Un tomēr nākamreiz, kad došos izbaudīt lēto masāžu priekus, izvēlēšos kādu no relaksējošajām eļļas masāžām nevis tradicionālo taizemiešu, jo pagaidām man kādam laikam pietiek. Gan jau, ka ir cilvēki, kuriem ļoti, ļoti patīk visas šīs masāžas sniegtās sajūtas un mans viedoklis ir ļoti subjektīvs, bet man masāžas laikā ļoti gribētos atslābt un ļauties, ko es nevarēju šajās reizēs, jo ik pa laikam manu ķermeni un arī prātu pārsteidza dažādas neparastas un pat viegli nepatīkamas sajūtas. Tāds mans rezumē.
*foto avots: no personīgā arhīva un māte google
