MELNAI STRĪPAI PĀRI SAULES STARS

Sen nekas nav stāstīts un rādīts, jo biju iekritusi mazā bedrē, no kuras pamazām rāpjos laukā. Dzīve sadomāja salikt visādas padenes, tāpēc negribējās neko un nekur. Bet es savācos, saņēmu rokās tās sevis kripatiņas, kas nebija pazudušas un noslīkušas bēdu ielejā un iekāpu vilcienā uz Jūrmalu un te nu mēs esam. Zinu, ka izklausās tik abstrakti un nekonkrēti cik nu var būt, bet es negribu iet detaļās, jo nav tā, ka tā baigi būtu visu darīšana un arī vēl nav viss pietiekami atšķetinājies, lai viegu garu varētu uz to atskatīties. Mezgls vēl ir gana sapiņķerējies, bet manī ir parādījies cerību stars, ka to izdosies atpiņķerēt un tas jau ir daudz. Manai melnajai strīpai pāri uzspīdējis saules stars.

Un šodien ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Visi pavasara pielūdzēji šķiet piesauca siltu un saulainu sestdienu, nu tik neticami lielisku, ka grēks būtu to pavadīt četrās sienās. Protams, izlīdām no migas arī mēs ar mazo un gājām uz visīstāko baznīcu, kas mani vienmēr pratusi salikt atpakaļ kopā, kad sanācis sajukt atomos – gājām uz mežu un jūru. Un kā vienmēr daba nelika vilties. Tās dziedējošais spēks ir prātam neaptverams, bet ar sirdi uzreiz sajūtams. Kopā ar citiem saules izslāpušajiem, puspavērtām jakām un kabatās ieņurcītiem cimdiem, sveicām pavasari ar atnākšanu. Satiksme tur gar jūru šodien bija nopietna – čāpoja gan lieli, gan mazi, gan četrkājaini. Bet kamēr citi nāca jūsmot par siltumu un saules gaismu, es gāju meklēt gaismu un siltumu, ko ielaist sevī iekšā un pie kā pieturēties, kad dzīve atkal izdomās mētāt kūleņus. Un ziniet atradu. Es nepateikšu jums konkrēti starp kurām priedēm, bet kaut kur Mellužu kāpās mani svēti sagaida portāls uz sirdsmieru. To sajūtu laikam var iegūt tikai tuvumā bērnības takām. To sajūtu, ka esi tuvumā sev. Īsts. Patiess.

Es jau zināju, ka pavasaris mūs visus izdziedēs. Tā notiek katru gadu. Bet šogad man to vajadzēja īpaši ļoti. Lai mans priesteris mežs un mana draudze piejūras kāpas iečukst man sirdī, ka viss būs kārtībā. Un Saule, mans Dievs, dāsni spīdēja un sildīja gan iekšiņu, gan āriņu. Laikam lieki piebilst, ka pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks. Tas cilvēks, kuram mazliet neietrīsas sirds pie pūpolu ziedēšanas un pumpuru plaukšanas, tas tak nav pie pilna prāta īsti.

Gājām ar dēlu, elpojām sauli un runājām visādus dialogus, kas gan pārsvarā bija mani monologi par to, ka smilšainiem cimdiem nevajag berzēt acis un katru čiekuru nav mutē jāiebāž, Sēdējām svešā laivā, sēdējām šūpolēs, sēdējām dibenu sūnās un ēdām rupjmaizi. Bet jaunais cilvēks gribēja arī pienu, tad nu raizējos vai nebūs man auksti mēteli virināt, bet nebija, tā kā krūtsbarošanas pikniku sezona atklāta arī pie viena. Maziņš pagulēja diendusu man opā un klusi šņāca kamēr es bildēju pūpolus. Tad vienkārši sēdēju un klausījos, kā putni čivina un gaidīju, kad pumpuri plauks. Pēc tam mēs skraidījām abi kopā no paugura uz kameru un atpakaļ, kādas aptuveni simtmilijons reizes un starp viltotajiem smaidiem iezagās arī gana daudz pavisam īstas ķiķināšanas. Dažreiz nepaspējām taimera pīkstuļa laikā, dažreiz neietrāpījām kadrā, bet sanāca arī daudzi mīļi kadri un daudz smieklīgas skraidīšanas. Tad izskatījām visus, nu pilnīgi visus čiekurus, šķiet, un tad Rafaels izdomāja samest tos sev kapucē, jo kāpēc gan ne.

Cik labi, ka pavasaris ir tepat. Cik labi, ka mēs šurp atbraucām. Brauciet tur un pie tiem, kur viegli būt laimīgiem. Ejiet mežā, brieniet sūnās, palaidiet visas raizes vējā, izelpojiet dusmas nost. Es jūtos nopelnījusi šo pavasari. Lai saule mums visiem!

 

 

Advertisements

2 thoughts on “MELNAI STRĪPAI PĀRI SAULES STARS

  1. Jums dikti silti un sildoši sanācis šitais piegājiens dzīvei! Superīgs come-back!😀 Paldies par dalības došanu jeb par iespēju ņemt dalību caur tavu dalīšanos (?!? Jāprasa Vijai literārais padoms😀)!
    Viennozīmīgi, līdz-priecājos dikti!
    Čiekuri ir forši draugi, ko iemest kapucē!

    Publicējis 1 person

  2. Draudziiiiiņņņņ, tik pazīstama sajūta, ka… “Un kā vienmēr daba nelika vilties. Tās dziedējošais spēks ir prātam neaptverams, bet ar sirdi uzreiz sajūtams.”
    Un Tavas tik apgaroti skaistās bildes izgaismoja pārāk agru un sniegotu pirmdienas rītu.
    Un vēl šis: “Es jau zināju, ka pavasaris mūs visus izdziedēs. Tā notiek katru gadu.” JĀ.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s