Špicbuka piedzīvojumi

Šoreiz pavisam īsi. Cik nu var paspēt pirms špicbuks uzspridzina māju.
​Dienas bilancīte: pamosties 6:00, bet pa dienu pagulēt vien 10min diendusu. Noraut visas sniegpulkstenītes, skriet grāvja virzienā bez plāna piebremzēt, ložņāt pa brikšņiem un krist milijons reizes kamēr blakus ir perfekti gluda taciņa. Ar cimdiem rokās izšļakstīt peļķi. Bet visforšākais ir pilnā ātrumā skriet pretējā virzienā, kā mums jāiet vai vēl labāk – močīt uz ielas pusi, pa kuru brauc mašīnas. Tad smaids līdz ausīm. Ratos sēdēt gatavs tikai, ja nav piesprādzēts. Ja kaut kas no tā tiek aizliegts, pretī dabūju kliegšanu un spirināšanos. Vēl it kā sirma neesmu. Pagaidām. 
Ja dienas beigās visi dzīvi un vienā gabalā, jūtos pelnījusi medaļu. Tādi tie špicbuka piedzīvojumi. 

Advertisements

2 thoughts on “Špicbuka piedzīvojumi

  1. Paldies par šo ierakstu, tieši tāda bija mana šodiena, un man tiešām parādījās doma, ka nevar būt, ka citiem arī tā ir. Plus vēl krišana zemē un nevēlēšanās mainīt uz asfalta guļošas zvaigznītes pozu. Paldies viņiem, ka māca mums pacietību un atgādina, ka ne visu var izskaidrot ar loģiku un racionālu pamatojumu.

    Like

    1. Ah, Daiga, ja vien tu zinātu, cik daudz reižu esmu domājusi – nu nevar būt, ka citiem arī ir šitik traki. Tad nu ar šo rakstu izteikti izjūtu sociālo tīklu spēku, jo izrādās, ka redz – galīgi neesmu viena šādā dullā ikdienā 🙂 Zvaigznīte zemē arī mums cieņā, jā. Eu, bet jāievēlās vēlēšanās – katru dienu redzam krītošās zvaigznes haha! Superīga attieksme, dod mums nervus to noturēt – paldies par pacietības skološanu, nu dien.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s