ES BRĪŽIEM NESAPROTU

Ir dienas, kad nesaprotu, kā man vispār kāds ir bērnu uzticējis, jo nesaprotu, kā lai tiek galā. Neliegšos, ka pēc panikām ar kliegšanu un speršanu rotaļlaukumos, vilcienos, mājās un veikalos, vakaros reizēm sanāk pieraudāt spilvenus vai vismaz pieķert sevi žēlabaini prātuļojot: “Par ko man tas”. Ne par ko, bērns vienkārši ir bērns un man jāmācās to sagremot. Gribās atkost to smalko robežu starp viņa raksturu un manu švakā čujņika audzināšanu, kas visvairāk viņu uzvelk un iespaido. Var jau vienmēr vainot zobus, mēness fāzes vai atkāpes no pierastās rutīnas, bet es vairs nemeklēju, ko vainot, meklēju risinājumus. 

Bet stāsts ne par to, stāsts par šodienu. Visām rebelu un wild child mammām gribu uzspīdināt cerību staru, ka notiek arī tā.

Pienāk diena, kā šodiena, kad smaidam un ķiķinam un staigājamies stundām bez lieliem niķiem. Un bērns mežā neaizmūk, bet pagaida un labprātīgi sēž ratos, kad sagurst pats iet. Pats paprasa ņam ņam un padzerties nevis katru vēlmi izrāda ar asarainu koncertu. 

Tad tās nolaistās rokas paceļas un šķiet, ka varbūt tomēr kaut ko daru pareizi, varbūt mums izdosies saprasties, varbūt mēs iemācīsimies viens otru un atradīsim savu mieru ikdienas mainīgajos ritmos. 

Kad šķiet, ka dienas laikā esi septiņpadamit tūkstošus reižu atkārtojis, ko nevar, nedrīkst, kas ir bīstami un kā nevajag darīt, tad tajā vienā reizē, kad tas nostrādā, gribas izšaut salūtu, atkorķēt šampanieti un sabučot bērnu tā, ka vaigi slapji. Šampis un salūts gan izpalika, bet bučoju gan un trilijons (es vispār nekad nepārspīlēju ciparus) reižu teicu viņam paldies, kāds viņš labs māk būt. 

Un vakara cēliens, kas aptuveni gadu un 8 mēnešus jeb visu viņa mūžu bijis ellīgs pasākums, pēkšņi pārvērties mazā, mīļā rituālā. Pats apsedzas, izvēlas grāmatu, še lasi, še buča, dod pupu, aijā žū-žū, čučam. Un es atkal pieraudu spilvenus, bet šoreiz jau no laimes. 

Darbs jau nav galā, katra diena nes jaunus pārsteigumus, mācības un izaicinājumus. Bet šodiena vairāk par visu citu nesa mīlestību. 



Paldies, dēls. Mīlu, mamma.

Advertisements

One thought on “ES BRĪŽIEM NESAPROTU

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s