Ar bērnu uz kalnu – kas, ko, kā?

Par mūsu dēla uzlikšanu uz slēpēm dalījos pieredzē Instagram Live un story-os, bet galvenās atziņas centīšos salikt arī te rakstiski, lai paliek. Varbūt noder, ja ir plānā uzsākt slēpošanu/snovošanu kopā ar mazajiem. Viss rakstā minētais ir secinājumi no mūsu pieredzes, tātad pilnīgi subjektīvs mans viedoklis. Raksta beigās ir arī komentāri no slēpošanas un snovborda instruktoriem.

Vecums: manuprāt, piemērotākais vecums kalna aktivitāšu uzsākšanai ir no 3 gadu vecuma. Tas ir vecums, kad bērns pats varēs pateikt, ka spiež zābaki vai ir saguris, kā arī vecākiem būs vieglāk nokomunicēt, kas tagad darāms. Pati uzsāku 5 gadu vecumā un tad jau progress aizgāja diezgan strauji, jo labi sapratu visu. Bet iepazīstināt ar procesu mierīgi var jau agrāk. Tīri, lai bērns noķertu prieku no procesa un saprastu, kas tas tāds ir – slēpes/dēlis, zābaki, kalns, pacēlājs utt. Jāvēro bērns un viņa reakcija uz notiekošo, lai pirmie iespaidi būtu pozitīvi. Mērķim noteikti nevajadzētu būt uzstādīt kaut kādus rekordus un sasteigt, lai varētu palielīties, cik agri jau bērns stāv uz slēpēm.

Mūsu pieredze – dēlu uz slēpēm 1.reizi uzlikām 2 gadu un 6 mēnešu vecumā. Tomēr gribu uzsvērt, ka šādā vecumā tā ir vairāk tikai tāda iepazīstināšana ar procesu. Nevajadzētu sagaidīt, ka jau pašā sākumā bērns tehniski pareizi izpildīs griezienus, bremzēs vai patstāvīgi tiks lejā pa kalnu, īpaši tik agrā vecumā. Domāju, ka sezona, kad apzināti sāksim reāli mācīt, kā ir pareizi slēpot, varētu būt nākamgad, tātad ap 3,5gadu vecumu. Lai gan arī tas, protams, ir individuāli, jo bērni ir ļoti dažādi. Kāds varbūt apzināti sāks slēpot jau divarpus gadu vecumā, kādam “atvērsies čakra” vēlāk, tas viss ir normāli un galvenais ir vērot bērnu nevis uzspiest savus iedomātos mērķus.

Ar bērnu uz kalna - Rafaels slēpo

Vieta: ja ir iespēja, vislabākais variants slēpošanas uzsākšanai ir lielajos kalnos. Nobraucieni ir garāki, tātad vairāk laika mācīties, krist, celties un šļūkt. Iesācēju trases ir ļoti lēzenas un vairums vietās pieejami krēslu vai lentes pacēlāji, kas ļauj atpūtināt kājas un lieki neiespringt par āķēšanos klāt/nost.

Ja tomēr mācās uz vietas Latvijā, tad iesaku meklēt kalnus, kur ir pieejama atsevišķa, lēzena bērnu trase ar magic carpet jeb slīdošās lentes pacēlāju, jo tas ir ērtākais un vienkāršākais variants iesācējiem.

Inventārs:

  • Slēpes/dēlis un zābaki:
    Mēs visu īrējām, jo sākumā, nezinot, vai bērnam tiešām patiks, kā arī šajā vecumā viņi tik strauji aug, ka pirkt savu inventāru varētu būt diezgan izšķērdīgi. Nomāt ir izdevīgāk.
  • Ķivere un aizsargi
    Absolūts must-have uz kalna ir ķivere. Ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem, manuprāt. Ja varam atbildēt par savām prasmēm, tad nekad nezinām, cik prasmīgi ir pārējie uz trases. Saskrieties un dabūt ar slēpjzābaku vai slēpi pa galvu nav nekāds joks. Stilošanu ar smukām cepurēm var atstāt ikdienai.
    Citus aizsargus mēs paši nelikām, bet ir arī cimdi, šorti, dibensargi u.c. aizsargi, ko var izmantot. Tā jau ir katra paša izvēle. Manuprāt, ja nokraujās no galvas līdz kājām ar aizsargiem, tas ļoti ierobežo kustību brīvību un varētu bērnu nokaitināt, bet nu vēlreiz saku – katrs pats var izvērtēt plusus un mīnusus.
  • Apģērbs:
    • mitrumizturīgi cimdi
    • mitrumizturīgs kombinzons (biezums atkarīgs no grādiem, kādos paredzēts uzturēties), bet pārāk pufīgā kustību brīvība ir ierobežota, tāpēc labāk izvēlēties plānāku un apakšā uzvilkt biezāku termoveļu.
    • termoveļa – ērtākais, ko vilkt zem kombinzona, lai nebūtu ne par karstu, ne aukstu. Alternatīva tam ir izvēlēties elpojošu apģērbu un vilkt to kārtās (pēc sīpoliņa principa), lai varētu pielāgot uzvelkot/novelkot pēc nepieciešamības.
    • termozeķes – līdzīgi kā termoveļa, ērtākais risinājums. Vairums termo/sporta zeķes piemērotas arī pēdas formai, lai kājai visas sportošanas laikā būtu ērti un tās nekur nešļuktu nost. Zeķubiksēs, biezās zeķēs vai vairākās zeķu kārtās var svīst kāja.
    • Bafs – šalles un cepures vietā izmantojam bafu. Tas ir plāns trubveida lakatiņš, ko var valkāt dažnedažādos veidos jebkurā sezonā. Tas pasargā gan no aukstuma, gan vēja vai sakaršanas. Ar to labi var nosegt seju, neapgrūtinot elpošanu. Tas ātri žūst. To ērti pavilkt zem ķiveres, jo nespiež galvu, kā ar cepuri. Must-have kalna prieku mīļiem!

Ar bērnu uz kalnu - Rafaels slēpo

Mācības: Manuprāt, ļoti, ļoti svarīgi ir pirmajās reizēs nepārcensties un nesasteigt. Procesam ir jābūt baudāmam un bērnam no tā ir jāgūst prieks, tāpēc vajadzētu būt atvērtiem dažādiem scenārijiem, lai nesagaidītu vilšanās. Būs dienas, kad būs slikts garastāvoklis un līdz slēpošanai vispār nemaz nebūs iespējams tikt, jo mazais spīntieks atteiksies. Nevajag spiest. Lai ar šo procesu izveidotos pozitīvas asociācijas, jāpiedomā, lai bērns netiek pārlieku nogurdināts.

Bet tieši pareizas tehnikas apgūšanai iesaku tomēr apsvērt instruktora palīdzību, jo tas, ka paši kaut ko mākam nenozīmē, ka to varam arī iemācīt. Ir lietas, kas šķiet pašsaprotamas, bet mācoties nepieciešams skaidrot katru sīkāko niansi, iemācīties pareizu stāju utml., tāpēc, sākot apgūt sporta veidu, vēlams vismaz 1 reizi paņemt instruktoru. Vēlāk progress ir prakses jautājums.

Mūsu dēlam pirmajā reizē pietika tikai ar pusstundu braukāšanas, lai pēc tam aizmigtu tētim uz pleciem vēl pirms paspējām nokļūt viesnīcā. Sagurums bija pamatīgs. Viņš gan pats arī pateica, ka ir noguris un vairs negrib braukt. Laiku pa laikam svarīgi bērnam piedāvāt pauzi, padzerties, piesēst atpūsties un tad pārbaudīt, vai viņš ir gatavs turpināt. Šoreiz mēs skraidījām līdzi, bet ērtāk noteikti būtu pašiem būt uz slēpēm. Tāpēc apsveram, ka pēc gada tomēr liksim uz dēļa, jo tā būs ērtāk mācīt, jo paši esam uz dēļiem. Bet laiks rādīs.

2018-01-21 04-472201405..jpg

Sagatavošanās: sagatavoties pasākumam var arī pirms došanās uz kalna. Jau mājās var uzmērīt zābakus, paskatīties kādu video vai pavērot citus slēpojam, kā arī vienkārši izrunāt, kur dosimies, ko darīsim. Tas palīdz bērnu sagatavot, lai nav pārāk liels pārsteigums, kas var nobiedēt. Bērniem patīk drošības sajūta, jebkāda gatavošanās iepriekš var to nodrošināt.

Mērķis: domāju, ka galvenais šajā pasākumā ir attieksme. Vajag, lai bērns pats grib pamēģināt, lai viņš redz, ka šis process rada prieku, lai bauda laiku kopā ar vecākiem uz kalna. Ja slēpošana vai snovošana viņu nezurunā pēc vairākkārtīgiem mēģinājumiem, tad varbūt tas vienkārši nav viņējais un vecākiem jāmācās to pieņemt. Lai gan mazie ir riktīgi spoguļi un sūklīši, kas uzsūc no tā, ko redz un dzird, tāpēc, cik nu man zināms, aktīviem vecākiem vienmēr ir arī aktīvi bērni. Tomēr uzspiest neko nevajag.

Mēs rēķinājāmies, ka Rafaels varētu izdomāt aizlidināt slēpes pa gaisu un paziņot, ka neko negrib. Toddlera garastāvokļa maiņas ir diezgan neparedzamas. Un par spīti tam, ka nomā viņš atteicās uzmērīt zābakus, uz kalna tomēr tā lieta mums aizgāja un ar maziem trikiem – jaunu rotaļlietu rokās, viņš braši šļūkāja ar prieka spiedzieniem.

IMG_4860

Instruktoru viedokļi:

Slēpošanas instruktore Nora:

  • Ko ņemt vērā?
  • Kad vecāki vēlas bērniņu likt uz slēpēm, pirmais, kas vecākiem jāskatās – vai bērs vispār ir ieinteresēts ziemas priekos! Nekas nesanāks, ja pašam bērnam vispār nebūs intereses. Ieinteresēt bērnu var vienkārši esot sniegā, parādot kā citi slēpo, paspēlējoties pa kalnu bez slēpēm utt. Un to var darīt ļoti agri (no 2,5 gadu vecuma). Tad, kad bērns pats pasaka “es gribu!”, ir īstais laiks mēģināt uzlikt uz slēpītēm – mierīgi pamīņāties uz vietas, paslīdēt nedaudz pakāpeniski pārejot uz nedaudz slīpāku virsmu, mierīgi radot bērnam interesi par slēpošanu. Visu to sasteidzot, bērns var nobīties un negribēs slēpot vēl ilgu laiku. Protams, pareizais apģērbs un ekipējums ir ļoti svarīgs – lai nav auksti, slapji un lai nekas nekur nespiež un netraucē nodoties slēpošanai. Lai ķivere nekrīt uz acīm, mati neiet mutē utt.
  • No kāda vecuma sākt?
  • Slēpošanas uzsākšanas vecums ir ļoti atkarīgs no katra bērniņa varēšanas, tempermenta un rakstura kopumā. 3-4 gadu vecumā bērns var sākt mācīties slēpot, taču vēlreiz uzveru – neko nesasteidzot. Galvenais, lai tas “mācību process” ir jautrs un kā spēle – tad bērniem patiks un arī sanāks!
  • Ko darīt, ja bail no instruktora?
  • Ja bērnam bail no instruktora, vecākiem sākumā ir vēlams būt līdzās – tad bērns jūtas drošībā. Lēnām saprotot, ka instruktors nekož un vispār kopumā iet jautri, vecākiem vēlams paiet maliņā, lai nebūtu kas novērš uzmanību. Ja galīgi nepatīk viens instruktors – nākošajā reizē var pamēģināt slēpot ar citu, jo viens instruktors var likties bailīgs, otrs baigi foršais.

 

Snovborda instruktors Raimonds:

  • Ko būtu svarīgi ņemt vērā uzsākot snovošanu maziem bērniem?
    Svarīgi, lai bērnam pašam ir gribēšana un tad jau viss aizies. Nav iespējams kādam kaut ko iemācīt, ja viņš pats nav ieinteresēts mācīties. Jāpadomā, lai tiek maksimāli nodrošināts viss, lai bērns ir labā noskaņojumā – izgulējies, paēdis, nav piekusis, atbilstoši laikapstākļiem saģērbts.
  • Kāds ir optimālais vecums slēpošanas uzsākšanai?
    Konkrēts vecums nav svarīgs, tas ir individuāli, atkarīgs no katra bērna. Galvenais, lai ir saprašana, lai viņš saprot, ko nozīmē komandas, lai ir spējīgs tām klausīt pats savas drošības labā.
  • Ko darīt, ja ir bailes no instruktora?
    Bērna uzticību jāmāk iegūt, katram jāatrod sava individuālā pieeja. Bērnam noteikti būs drošāk, ja vecāki būs klāt un sekos līdzi, nevis vienkārši atstās bērnu instruktoram kā auklītei un paši dosies prom. Vecākiem pašiem tomēr ir vieglāk motivēt savus bērnus nekā svešai personai, kāda ir instruktors.

IMG_4146

Lai veicas aktīvā atpūtā kopā ar ģimeni! Lai viegli un priekpilni aiziet tā lieta!

Ja ir vēl kādi jautājumi par mūsu pieredze vai vēlaties padalīties ar savējo, rakstiet komentāros!

IMG_4852

Mammas sporto LIVE

Nesen facebook pamanīju aicinājumu pievienoties grupai “Mammas sporto live” un mani ieintriģēja, kas tad tas ir. Pieteicos, pamēģināju un sapratu, ka baigi forši! Treneris Dagnis Mitrovskis (ar LSPA izglītību. Tā kā treneri mīl pašpasludināties bez jebkādas izglītības, šķiet, svarīgi to pieminēt) 2x nedēļā veido treniņu live stream grupas dalībniecēm.

Tā kā visu laiku esmu kopā ar mazo, vingrošana mājās pie datora ekrāna man ir visērtākais variants un ne es viena tāda. Šajā grupā pulcējas māmiņas, kuras grib sevi uzturēt formā vai notievēt pēc dzemdībām. Live stream ierakstā pieejams arī pāris dienas pēc treniņa, tāpēc, ja bērni iztraucē treniņu vai live stream laikā netiec, tad vari to veikt vēlāk.

Processed with VSCO with f1 preset

Grupā regulāri tiek ievietotas arī veselīgas un ļoti vienkārši pagatavojamas receptes, lai papildus vingrošanai vieglāk sakārtot savu ēdienkarti atbilstoši uzstādītajiem mērķiem. Sportojošās mammas dalās pieredzē, sajūtās pēc treniņiem un sasniegtajos mērķos, kas motivē un veido komandas sajūtu. Visas par vienu, viena par visām.

Treneris ir ļoti pozitīvs un pat caur live stream strāvo viņa dzirkstošā personība. Tas nav mazsvarīgi šāda tipa treniņos, jo saņemties mājās tomēr izbrīvēt laiku šim pasākumam nav nemaz tik vienkārši. Tad nu apziņa, ka treniņš būs patīkamā gaisotnē noteikti strādā kā papildus motivators. Treniņa laikā neviens komentārs nepaliek neatbildēts, tāpēc treniņš ir interaktīvs, pat ja reāli fiziski klātienē neesam.

Par nodarbību jāsamaksā pavisam neliela, simboliska samaksa. Treniņi pieejami dažādās sarežģītības pakāpēs, kas atļauj piedalīties gan sportiskām dāmām, gan iesācējām sporta pasaulē.

Vairāk par treneri un viņa vadītajām nodarbībām:

dagnis1

Mammas Sporto Live treneris par būtiskāko šajā treniņu veidā:

Kā izlēmi uzsākt šādu iniciatīvu?

Kā treneris darbojos jau kopš 2015. gada sākuma. Pārsvarā darbojos ar māmiņām gan privāti, gan mazās grupiņās.

Ieraudzīju un sapratu to, ka vingrošanas nodarbības palīdz ne tikai fiziski, bet arī emocionāli justies labāk, it īpaši pēcdzemdību periodā.

Vēlos, lai pēc iespējas vairāk sievietes iegūtu šo pozitīvo pieredzi, bet protams, realitāte ir tāda kāda tā ir – klātienē apmeklēt treniņus var tikai māmiņas, kuras var noalgot auklīti, vai kurām ir iespēja mazos atstāt pie vecvecākiem. Un, protams, vēl apmaksāt pašu nodarbību, pavadīt laiku ceļā uz nodarbību un atpakaļ. Ir forši darboties klātienē un man prieks par katru māmiņu, kura var pārvarēt iepriekšminētos šķēršļus – viņas ir manas varones! Tomēr sapratu, ka vēlos aizsniegt arī tās māmiņas, kuras kaut kādu iemeslu dēļ nevar to īstenot. Šāda formāts tam ir risinājums, jo nojauc visus šķēršļus.

 

Vai tas piemērots visām sagatavotības pakāpēm?

Protams treniņi piemēroti visām sagatavotības pakāpēm, jo treniņš vienlaicīgi norit divās slodzēs.

Katram vingrinājumam rādu vieglāku un grūtāku izpildes variantu – kliente izvēlas sev atbilstošāko variantu – ņemot par pamatu savu veselības stāvokli, iepriekšējo sportošanas vēsturi, tā brīža fiziskās sajūtas un pāri visam ārsta ieteikumus
(piemēram ārsta ieteikums – nedrīksti pildīt vingrinājumus, kuros ir lēkāšana) utt. Ekrāna otrā pusē katra sieviete mācās būt sev trenere.
Kāds inventārs ir nepieciešams?

Principā inventārs nav nepieciešams, visus vingrinājumus var pildīt izmantojot savu ķermeņa svaru, bet ja jūties īpaši stipra un saproti ka slodzīti vēlies palielināt, tad vari paņemt hantelītes iesākumā 0,5 – 1 kg vai vienkārši 0,5 l ūdens pudelītes.

Vai trenera klātbūtne treniņos nav svarīga no drošības viedokļa? Ja nu vingrinājumi tiek izpildīti neprecīzi pastāv traumu risks?

Jā, protams, trenera klātbūtne treniņos ir svarīga, ja Tev ir tāda iespēja, iesaku apmeklēt treniņus klātienē! Taču jāņem vērā, ka mūsdienās internetā ir pieejama ļoti plaša informācija un uzskatu, ka daudz bīstamāk ir, ja sieviete atver, piemēram, youtube.com, atrod vingrinājumus, kuri nav piemēroti viņas fiziskajai sagatavotībai un pēc tam jūtas slikti un nesaprot kāpēc. Un šādā gadījumā viņai pat nav iespēja pajautāt sev interesējošos jautājumus. Taču noteikti pirms sportošanas uzsākšanas iesaku konsultēties ar ārstu.

Ar kāda veida treniņu jārēķinās? 

Jārēķinās ar treniņu, kurš norit divās slodzēs vienlaicīgi un būs jāpieņem lēmums, kādā slodzē iekļauties. Treniņš sastāv no iesildīšānās daļas, galvenās daļas, kurā ietilpst vingrinājumi dažādām muskuļu grupām ar un bez hantelēm (pēc klienta izvēles), vēderpreses vingrinājumiem un protams nobeiguma daļas – “atsildīšanās pēc slodzes”. Kopumā treniņā ietilpst gan spēka vingrinājumi, gan kardio. Lai manāmi notievētu noteikti ir “jāpieslēdz” pareizs uzturs. Ja ir pareizs uzturs, tad noteikti šie treniņi ir kā palīgs, kā “piedeva”, lai veicinātu notievēšanu. Ar treniņu palīdzību iespējams vienkārši uzturēt sevi formā, tāpēc treniņi noderīgi arī tad, ja nevēlies notievēt, bet kļūt spēcīgāka, izturīgāka un enerģiskāka.
Vai treniņā tiek kaut kādā veidā iesaistīti arī mazuļi?

Lai samazinātu traumu risku, mazuļi netiek iesaistīti. Taču bieži vien, lielāki bērni paši iesaistās, jo viņiem ir interesanti skatīties ko mammma dara un nereti bērni arī darbojas līdzi.

 

Nobeigumā vēlos teikt to, ka jūs, māmiņas, darāt svarīgāko darbu pasaulē, audzināt savu mazo brīnumiņu, taču jūs nevarat aizmirst arī par sevi, jo laba mamma un sieva ir priecīga, vesela un enerģiska, tāpēc atrodiet laiku arī sev.

ZINOO Cēsis atsauksme

Jaunajā gadā vēlēju jums visiem būt zinātkāriem. Mēs čakli practised what we preach un devāmies uz ZINOO Cēsis zinātkāres centru. Jau iepriekš ģimenēm draudzīgo Cēsu vietu apskatā minēju, ka šis mums ir plānā un tagad bija laiks to īstenot.

zinoo cēsis centrs

IZKLAIDE VISAI DIENAI

Mani pārsteidza centra plašums un aktivitāšu daudzveidība. Sākumā naivi biju ieplānojusi šim pasākumam aptuveni stundu pusotru, bet centrā pavisam noteikti ir ko darīt kā minimums 3 stundas. Ieejas karte der visai dienai, tāpēc mierīgi var paspēt zinātkārai izpētei pa vidu doties turpat blakus uz Bistro Cata vai kur citur pusdienās, kā arī mazākajiem iespiest arī diendusu.

2018-01-06 041893712813..jpg

AIZRAUJOŠAS AKTIVITĀTES

Tā kā Rafaels ir diezgan nepacietīgs un dažādas aktivitātes viņam ātri apnīk, nebiju pārliecināta, vai aktivitātes spēs noturēt viņa uzmanību. Taču beigās es biju tā, kura aicināja viņu doties tālāk pamēģināt kaut ko citu, kad viņš bija aizrāvies pie bumbas ripināšanas trases veidošanas vai hidro elektro stacijas modeļa.

2018-01-06 05-2010050127..jpg

Nedaudz vecākiem bēriem varētu būt aktuāla arī paralēli centra apskatei veicamā foto orientēšanās spēle, kurā uzmanīgi vērojot vidi, jāpamana dažādi objekti, uz kuriem attēloti burti, kas kopā veido uzrakstu.

2018-01-06 05-460517805..jpg

2.stāvā atradās interaktīva izstāde kosmosa tematikā, no kā Rafaelam vislabāk patika papīra lidmašīnu telpa. Lielākiem un mazliet prātīgākiem zinātkāriem pētniekiem noteikti būtu interesanti arī viss pārējais.

2018-01-06 04-1801772672..jpg

GAN LIELIEM, GAN MAZIEM

Iemesls, kāpēc atliku šī centra apmeklējumu bija mana pārliecība, ka tas paredzēts vecākiem bērniem. Taču Rafaelam bija ļoti interesanti un viņš nebija dabūnams no turienes prom bez pamatīgas motivēšanas. Domāju, ka pavisam noteikti šeit var nākt arī ar pavisam mazajiem, tikai jāsaprot – ka ne visas aktivitātes var būt viņiem piemērotas. Taču rotaļu stūris turpat ieejas telpā vai lego telpa pavisam noteikti patiks arī mazajiem.

2018-01-06 04-2139325702..jpg

REZUMĒ

Noteikti atgriezīsimies tur vēl! Nepameta doma, ka man varbūt pat būtu patikusi fizika skolā, ja mums to visu mācītu ar šādiem aizraujošiem piemēriem, kā zinātkāres centrā. Caur rotaļu, reālu piemēru un interesantām aktivitātēm tiek atklāti dažādi fizikas likumi. Priecē, ka regulāri redzu skolēnu autobusus pie šī centra ikdienā. Vasaras sezonā centra ārpusē pieejamas arī dažas papildus aktivitātes, ko ceru izmēģināt. Lielisks galamērķis klases ekskursijai vai vienkārši kā izklaide ģimenēm ar bērniem skolēnu brīvlaikā vai citās brīvdienās.

2018-01-06 05-360845070..jpg

ZINOO CĒSIS

Adrese: Jāņa Poruka iela 8, Cēsis (iebraukšana no Lapsu ielas)

Darba laiki: darba dienās 12.00-17.00, brīvdienās 10.00-18.00

Cenas: 5-6 EUR, ģimenes biļete 17-20 EUR, vairāk info te

Kontakti:cesis@zinoo.lv, tel. 25400228

2018-01-06 052136215046..jpg

Gongu meditācija

Gada sākums visiem ir tāds mērķu un vērtību apzināšanās laiks. Kāds pieraksta, kāds tikai domās pārcilā, kādam prasās kādu apzinātu praksi, kas palīdz noskaņoties jaunam dzīves posmam. Es šo gadu iesāku ar kādu iepriekš nebaudītu meditācijas veidu, kas ieskauj ķermeni gonga skaņu vibrācijās. 

gongu meditācija

KAS TAS IR

Gongu meditācija ir sens skaņas terapijas veids no Āzijas. Tā veicina labsajūtu un sevis apzināšanos caur vibrāciju. Kā zināms cilvēka ķermenis lielā mērā (tie procenti dažādos resursos uzrādās dažādi) sastāv no ūdens, ko gongu skaņas iekustina. Šajā meditācijā ļoti svarīgs nodoms, jo tās laikā notiek enerģiju sakārtošana. Skaņu viļņu iedarbībā tiek panākta dziļa organisma relaksācija, fiziskais ķermenis un dvēsele harmonizējas, mostas organisma iekšējās enerģijas.

Vairāk par gongu meditācijām vari lasīt šajā Delfi rakstā.

Gong-Sound-Bath
Foto no google aptuvenam ieskatam, kā izskatās process, jo pati nekādus foto neuzņēmu, tikai baudīju procesu

MANA PIEREDZE

Tipiski sev pirms došanās uz meditāciju izlasīju, kas tas ir un youtube paklausījos gongu skaņu playlisti, jo nu nedod Dies’ ļauties nezināmajam, vai ne? Lielākais satraukums – kā neaizmigt. Gribās izbaudīt visu pieredzi no sākuma līdz beigām un neiztērēt laiku miegā. Bet varbūt tieši miegā būtu visdziļākā relaksācija un izdotos redzēt kādu zīmīgu sapni? Daudz jautājumu – kā vajag, kā labāk, kā pareizāk, bet nu tā kā pēcpusdienas defaultā ir mans miegainais laiks, izlemju par labu kafijai pirms pasākuma. Vēlāk saprotu, ka tā bija kļūda, bet līdz tam vēl nonāksim.

Ierodos precīzi laikā, kas tomēr izrādās par vēlu, jo telpa jau gandrīz pilnībā aizpildīta. Pēdējos brīvos paklājiņus izķer strauji, tāpēc steigšus ieņemu vietu otrajā rindā. Meditācija notiek omulīgajās Mandala Yoga studijas telpās. Mani pārsteidza instrumentu skaits, biju iztēlojusies vienu gongu un vienu trauku, kas radīs monotonas skaņas, taču to bija daudz un ar šo arsenālu bija skaidrs, ka sagaida orķestra cienīga skaņu simfonija. 

Sākam ar nelielu sarunu, kas iedrošina justies brīvi un uzreiz dzirdu atslēgas vārdus “krākšana ir kompliments”. Tas atbrīvo no spriedzes par aizmigšanu. Tātad to var un tas nav nekas ārkārtējs. Interesanti, ka meditācijas vadītāja man pēc frizūras atgādina manu mammu, tāpēc kaut kā zemapziņā automātiski uzticos. Pēc tam mēs katrs izvelkam pa eņģeļu kārtij, kas vienā bildē un vārdā iezīmēja mūsu gada uzdevumus. Varat ticēt vai ne, bet manējā bija ļoti precīza un zīmīga, lai gan ne visai patīkama. Bet man ir skaidrs, kāpēc šis gads būs jāsaista ar šo vērtību un tas galvenais.

evita sarma
Foto: no Evitas Sarmas privātā arhīva. Šeit redzama privāta gongu masāža

Tam seko iekārtošanās guļus pozīcijā un sasegšanās. Tiek izslēgtas gaismas un paliekam maigā tumsā, ko neuzkrītoši izgaismo sveces liesma pie gongiem un ielas apgaismojums aiz logiem. Lai labāk noskaņotos, sakopotu domas un atslābinātos no dienas skrējiena, sākām ar vadītu meditāciju. Šis ir brīdis, kad sajūtu kofeīnu riņķojam pa asinsriti un saprotu, ka tik viegli ar to haosu galvā neies. Kaitinoši knosos un nevaru iekārtoties, nespēju koncentrēties uz vienu domu, tās bardakā nomaina viena otru un es dusmojos uz sevi par sevis pārstimulēšanu pirms relaksācijas. Cik stulba doma. Atceros izvilkto kārti un palaižu šo vainas sajūtu vaļā.

Tad sākās gongu un dziedinošo trauku skaņu terapija. Uzmanīgi klausos un baudu skaņas. Manā iztēlē tieši tā izklausās kosmoss. Uzreiz varu teikt, ka ieraksti, ko iepriekš klausījos nav ne tuvu salīdzināmi ar klātienē dzirdamo un pats svarīgākais – jūtamo. Gongu skaņa tiešām vibrē viscaur ķermenim un pārņem it kā no ārpuses uz iekšieni. Vizuāli redzu sevi ienirušu viļņainā ūdenī ar gaismu virspusē, bet nevaru saprast, vai tie nav mana prāta centieni piešķirt skaņai bildi. Un vai gaisma nav tikai sveces gaisma, kas laužas cauri plakstiņiem? Šo ainu gan ik pa laikam pārtrauc manas haotiskās domas. No sērijas, ko tik visu nevajadzētu paspēt padomāt un palūgt, ja jau te esmu atnākusi pavibrēt ar kosmosu uz viena viļņa. Bet grūti līdz galam to domu noturēt, ik pa laikam tomēr atkal aizpeldu skaņu viļņos.

maxresdefault
Foto: Google

Pēc kāda laika sāk tirpt kājas un rokas. Tā kā mūs brīdināja par neparastām fiziskām sajūtām, pieņemu sajūtu un cenšos tai nepievērst lieku uzmanību. Bet nesanāk. Man vispār ļoti nepatīk gulēt uz muguras, tāpēc pārveļos uz sava ērtā sāna un iekūņojos embrija pozā. Tagad, kad man beidzot ir patiešām ērti, šķiet, arī it kā iemiegu. Ar uzsvaru uz it kā. Joprojām dzirdu skaņas, gluži kā sapņojot reizēm apkārtējie trokšņi ielaužas sapņos. Nesapņoju, bet beidzot arī vairs nekārtoju savas plānveida domas, tikai plūstu. Elpa kļuvusi mierīgāka un kafija arī vairs nedanco pa iekšām.

Šo vieglo mieru pārtrauc uzmundrinošu vēja zvanu skaņas (tas ir mans minējums, jo neredzēju, pēc skaņas atgādināja). Aizmigušie mostas, relaksētie saknosās un visi vienojamies saulainā un patiešām pozitīvā meditācijā. Izstaipamies un pamazām atveram acis. Kad manas domas jau pamazām viltīgi klīst turpmāko vakara plānu virzienā, mums atgādina pārdomāt, kā jūtamies un kas mainījies sajūtās. Visi dzeram tēju un pārrunājam pieredzēto. Man ir ļoti interesanti klausīties, cik dažādi esam jutušies.

Es pati jutos tā… viegli. Silti, mierā, viegli. Negribu teikt, ka varu lepoties ar prasmīgu domu un sajūtu pārvaldīšanu, bet kaut kādā savā kosmosā es notiekti palidinājos. Bet nevienā brīdī arī neloloju ilūzijas, ka ar pirmo reizi aizlidošu nenormālos augstumos. Skaidrs ir viens, es noteikti gribētu to atkārtot un pieredze šķita ļoti īpaša un ne ar ko citu nesalīdzināma.

IMG_4830
Evita Sarma, meditācijas vadītāja

Sarunas fragments ar Gongu meditācijas vadītāju Evitu Sarmu:

  • Vai miegs ir vēlams vai tieši pretēji – traucē?
  • Katru reizi ir citādi. Var gulēt, var negulēt. Gongu naktīs mērķis ir, lai cilvēki izguļās, tomēr ne vienmēr tā notiek. Man pašai personīgi labākais un šausmīgākais miegs ir noticis tieši šajās naktīs. To nevar saprogrammēt. Ir kas nāk ar domu gulēt un tā arī neaizmieg un citi, kuri apņemās intensīvi strādāt ar sevi, bet pirmie aizmieg un noguļ visu. Un tas miegs jau arī nav tāds miegs parastais, bet tāds kā starpstāvoklis. Galvenais ir nodoms un tas pats nokoriģē, kas ir veiksmīgākais ceļš tā sasniegšanai.
  • Vai var nākt ar jebkādu mērķi? Kas ir jautājumi, kurus labāk risināt ar gongu palīdzību?
  • Mērķis var būt kāds vien vēlies. Kaut vai tikai izgulēties. Var gribēt papildus enerģiju konkrētam projektam. Var būt kaut 10 mērķi. Taču ir arī nodoms, kas ir nepareizs. Ir jānāk strādāt tikai ar sevi! Nedrīkst neko gribēt no citiem, pieprasīt vai gaidīt, lai kāds cits kaut ko saprot, sajūt vai izdara. Jāvēlas pārmaiņas no savas pozīcijas, bez centieniem ietekmēt citu gribu.
  • Cik liela ir kolektīva nozīme? Vai cilvēku skaits grupā ietekmē meditācijas pieredzi?
  • Grupās daudziem mēdz rādīties līdzīgi tēli. Bonuss meditējot grupā – ja kāds pārvar bailes vai izdara lielu darbu, tad daļēji viņš ar šī darba procentu konkrētajā jomā padalās arī ar citiem. Ir kaut kāds optimālais minimums, taču pārāk lielā barā arī var būt par daudz. Pieredze kļūst pilnīgāka. Individuāli arī katrs tomēr dzirdam pa savam. Kādam ir skaņas kas traucē, citam tās ir patīkamas. Tad ir stāsts par sevis pieņemšanu, sajušanu, saklausīšanu.
  • Cik lielā mērā skaņdarbs ir plānots? Vai tā drīzāk ir improvizācija? Un kā atšķirās sajūtas no klausītāja un spēlētāja pozīcijas?
  • Protams, laika gaitā ir izveidojusies kaut kāda sistēma, kā es spēlēju. Bet katru reizi ir citādi un pat ja es tagad nospēlētu to pašu, jūs visi dzirdētu citas skaņas. Spēju sajust, kas katrā reizē ir vajadzīgs, kas ne. Piemēram, šodien biju paņēmusi līdzi bungas un stabuli, bet beigās neizmantoju. Es spēlējot neatļaujos strādāt ar sevi, tā ir pavisam cita pieredze. Spēlējot ir uzdevums darīt to citiem cilvēkiem. Būiski, lai spēlēšanas laikā es koncentrējos procesam nevis domāju, kā mājās mizošu kartupeļus. Kā arī ļoti svarīgi beigās tomēr iziet cauri un saprast, ko sajutām. Zinu, ka ne visi tam atvēl laiku, bet, manuprāt, tas ir pats vērtīgākais. Šī apzināšanās pēc tam, šī pauze pēc pieredzes, pirms aizskrienam atpakaļ nemaz nesapratuši, kas vispār tikko notika.
IMG_4643 (1)
Evita Sarma

Evitas vadītās meditācijas notiek daudzviet Latvijā, aptuveni reizi mēnesī. Īpaši interesantas man šķiet gongu naktis, kas tiek rīkotas saulgriežu laikā. Tad meditētāji tiek aicināti pavadīt gongu skaņās visu nakti, vai nav fantastiski? Ceru apmeklēt kādu no tām un atgriezties gongu vibrācijās. Neatkarīgi no nodoma, vai vēlaties vienkārši atpūsties vai risināt kādus iekšējus jautājumus, iesaku pamēģināt šo maģisko pieredzi!

Sekot līdzi Gongu meditācijām vari šajā Facebook lapā

P.S. – kas interesanti, nākamajā dienā pēc meditācijas visas ķermeņa locītavas pārņēmušas spēcīgas sāpes. Nespēju sasaistīt šīs sāpes ar neko citu kā tikai meditāciju. Kaut kas man tur savibrējies. Vēl mēģinu iztulkot, ko tas varētu nozīmēt. Vai tās man ir kaut kādas problēmzonas varbūt? Katrā gadījumā šis garīgais piedzīvojums atgādināja par sevi ar intensīvu fizisku sajūtu. Bet nu jau sāpes pazudušas.