RŠ | #theIedvesma

 

Februāris taču ir par mīlniekiem, vai ne? Tad lai iet. Kādu laiku šaubījos, kuru no sava sarakstiņa, lai izvēlos par februāra the iedvesma rubrikas varoni, bet atceļā no kārtējā piedzīvojuma man pieleca. Sēdējām, pļāpājām ar manu vismīļāko un teicu viņam: “Nesaprotu, kā Tevi vēl kāds nav nointervējis, tur TĀDS stāsts sanāk!”. Un tad es attapos – es taču varu nointervēt viņu pati. Būs man pirmajai ekskluzīva intervija ar Raimondu Šūpulnieku. Šoreiz stāstījuma formā. Vēl pirms jūs visi citi esat pamanījuši viņa neparasto personību. Viņš patiešām ir mana THE iedvesma.

Tiem, kas nezina, kas ir rubrika The Iedvesma – tas ir interviju un stāstu cikls, ko esmu nolēmusi publicēt reizi mēnesī, par manuprāt iedvesmojošām personībām.

Man šķiet viņš pats neaptver, cik interesants ir. Bet pavisam godīgi, bez pārspīlējuma, šķiet, ka viņš vienu dienu būs ne tikai lielo interviju vērts, bet par viņu veselu biogrāfiju varēs sarakstīt. Es gribu viņam pašam un visiem, visiem parādīt caur savām rozā briļļu acīm, cik viņš ir labs ķēriens cilvēkstāstu mīļiem. Es tā arī viņā iemīlējos. Mēs braucām ar busu no Itālijas uz Latviju pirms 5 gadiem un viņš stāstīja par sevi, savus dullos dzīves līkločus un es nevarēju beigt brīnīties, cik daudz neparasta var paspēt 28 gados piedzīvot. Un tā arī notiek šī saruna. Mēs braucam pa to pašu lielceļu no Itālijas uz Latviju, tikai nu jau starp mums autokrēslā guļ arī dēls. Cauri Polijai kaut kā jātiek un miegs jāuzveic, tāpēc sarunas ir labākais enerģijas dzēriens.

Nepārprotiet, šis nebūs mūsu mīlasstāsts. To jau dažādos īsākos un garākos formātos esmu apspēlējusi citos ierakstos. Šoreiz es gribu stāstīt par viņu pašu. Uzrakstīt odu viņam. Uzrakstīt viņa stāstu: kā no mazpilsētas puikas viņš kļuva par pasaules apceļotāju, kā no IT nozares attapās tūrismā un kā viņš nebaidās iet pret straumi, turot savas vērtības un mugurkaulu stingru.

BĒRNĪBA

Raimonds ir dzimis un audzis Cēsu pusē. Ir pārliecināts, ka turienes daba ir pamatā viņa mīlestībai pret aktīvu atpūtu. Jau agrā vecumā izmēģinājis dažādus sporta veidus un visi padevušies labi, taču nopietnāk viņš pievērsās orientēšanās sportam. Kādu brīdi viņš pat bija Latvijas jauniešu izlasē. Regulārie treniņi un sacensības pusaudžu vecumā palīdzējuši brīvo laiku aizpildīt kvalitatīvi un pārlieku neaizrauties ar muļķībām. Tomēr par paraugzēnu viņu uzskatīt noteikti nevarēja. Skolā viņš bija drīzāk nepaklausīgs palaidnis. Patika mācīties, tikai, ja pašam interesēja. Piemēram, vasarās ar lielu prieku viņš devās uz matemātikas nometnēm. Bet ikdienā viņu kaitināja strikti noteikumi – jau tad viņam bija savs, oriģināls skatījums, kas pavada joprojām. Ja citi skolēnu mācību uzņēmumus izveidoja tikai atzīmes pēc, tad Raimonds tam piegāja nopietni un reāli arī ar to nopelnīja naudu. Pēc stundām izīrēja informātikas klasi un izveidoja savu mazo interneta kafejnīcu, kur skolasbiedri nāca spēlēt spēles tīklā. Jau tad viņš viltīgi prata apvienot lietderīgo ar patīkamo. Datori aizrāva arī viņu pašu un šī bija iespēja pie tiem sēdēt, pie tam nopelnot ar to naudu. Bingo!

STUDIJU DILEMMA

Kad bija jāizvēlas studiju novirziens, Raimonds bija dilemmas priekšā. Viņu interesēja gan ceļošana, gan datori, tāpēc varianti bija – IT vai tūrisms. Izlēmis, ka ar tūrismu naudu nenopelnīs, viņš sāka apgūt IT projektu vadītaja profesiju. Paralēli studijām ar draugu darbojās viņa dibinātā pasākumu organizēšanas aģentūrā. Mazāk lielas peļņas medībās, vairāk, jo gribējās ballēties, tāpēc uzņēmēja gars viņā sauca: “Jātaisa pašiem!”

IMG_8860

DZĪVE ĀRZEMĒS

Vasaras brīvlaikā Raimondam radās iespēja doties peļņā uz ārzemēm. Par mērķi viņš bija uzstādījis nopelnīt naudu diviem svarīgiem pirkumiem – snovborda dēlim un portatīvajam datoram. Abiem šiem priekšmetiem ir liela nozīme tālākās dzīves virzībā, tāpēc šie it kā vienkāršie pirkumi patiesībā ir pamatīgs pagrieziena punkts viņa karjerā. Snovborda dēlis kļuva par pamatu snovborda instruktora gaitām un dators par galveno rīku ceļā uz arvien lielākiem IT projektiem.

Lai gan no gatavošanas viņš nesaprata pilnīgi neko, viņam izdevās iekārtoties darbā par pavāra palīgu vienā no Islandes populārākajām viesnīcām. Tā atrodas tieši pie tūristu iemīļotā apskates objekta Geizera. Kamēr viņš darbojās virtuvē, restorāns apkalpojis arī Bjorku un citas smalkas viešņas. Laikā, kad Raimonds tur bija apmeties, Islandē bija polārā diena, tāpēc, lai naktīs varētu pagulēt logiem priekšā bija jāaizver biezi aizkari, kas nelaida cauri gaismu. Darbs virtuvē bijis grūts un režīms nežēlīgs, bet mērķis motivēja turpināt. Nomācošs bijis arī izklaides iespēju trūkums, Rejkjavīka bija pusotras stundas brauciena attālumā un nav arī tā, ka tajā bija daudz ko darīt. Tomēr viņš čakli darīja darbu un piepildīja savu apņemšanos, nopelnīja savam mērķim un devās mājup par vērtīgu pieredzi bagātāks. Uz šo sev nozīmīgo dzīvesvietu Raimonds mūs ar dēlu aizveda pagājušā gada vasarā (bildes zemāk).

Mācību gada laikā atkal radās iespēja aizceļot, ko viņš nevilcinoties izmantoja. Lai gan viņš bija izvēlējies IT ceļu, alkas pēc ceļošanas nepameta. Viņš pieteicās Erasmus programmā un tika uz Itāliju, Bolcano universitāti. Tur viņš nodzīvoja vairākus mēnešus, rakstīja maģistra darbu un pamazām iemīlēja Itāliju, ko tagad atzīst par savu mīļāko valsti. Viņš katru rītu brauca ar velo uz universitāti gar ābolu laukiem, kas šajā ielejā tiek audzēti visur, kur vien pieejama lauksaimniecības zeme, un apguva itāļu valodu no vācu valodas, kas šajā reģionā dzirdama vienlīdz daudz ar vietējo itāļu. Brīvdienās apbraukāja tuvējās pilsētas un devās pārgājienos gleznainajos kalnos. Vēlāk viņš mani turp aizveda un izrādīja savas ikdienas takas… Teikšu kā ir – pilnīgi sagribējās pastudēt.

DARBS SEV UN JEBKUR

Vēlāk, kad bija nopietnāk jāpievēršas darbam, viņš uzsāka ar vērienīgu projektu lielam uzņēmumam, kas bija labs atspēriena punkts darbam valsts uzņēmumā. Darbs bija labi apmaksāts, taču striktais darba grafiks Raimondu smacēja. Viņa brīvajam, radošajam garam šis darbs bija par statisku. Vairāk par visu viņš gribēja būt pats sava laika noteicējs. Tāpēc pēc kāda laika viņš pameta darbu un jau 22 gadu vecumā izveidoja pats savu uzņēmumu. Sāka realizēt savas idejas IT jomā. Finansiāli viņš varbūt nokļuva zemākā līmenī, bet emocionāli – augstumos. Viņš varēja strādāt kad, kur un kā gribēja, neviens nediktēja nekādus noteikumus un tas darīja viņu laimīgu.

IMG_6962

Sapratis, ka nekas viņu netur pie vietas, atkal atmodās ceļošanas alkas. Viņš nolēma aizbraukt uz nenoteikti laiku padzīvot Kanāriju salā Tenerifē. Kāpēc gan nestrādāt palmu ēnā, ja viss, kas darbam nepieciešams ir dators? Tur viņš nodzīvoja 4 mēnešus, Zemāk foto no reizes, kad Kanāriju salās dzīvojām trijatā ar mūsu suni Mia un Rafaels vēl bija puncī. Tikai rakstot šo saprotu, ka viņš aizvedis mani visur, kur iepriekš dzīvojis bez manis, cik interesanti! Tāda kā tūre pa Raimonda pagātni haha.

 

KALNI SAUC

Atpakaļ Latvijā, ziemas mēnešos Raimonds piestrādāja par snovborda instruktoru, kā arī piedalījās snovborda krosā, bet ceļotāja gars un Latvijas īsie nobraucieni lika sapņot par lielajiem kalniem. Tā nu viņa sirds atkal aizklejoja pie domas par tūrismu, kas studiju izvēles dilemmā tika atstāts otrajā plānā. Viņš izlēma savu IT nopelnīto naudu investēt busiņa iegādē un vest cilvēkus uz Alpiem. Kopā ar labu draugu devās uz Vāciju, lai to iegādātos. Atgriezušies atpakaļ abi paši savām rokām busu uzlaboja, piemēram, ievietojot tajā ekrānu un dažādas citas fīčas braucēju ērtībām.

IMG_4518

Pirmie ziemas braucieni bija uz Livinjo kūrortu Itālijā. Grupas bija nelielas, dzīvošana apartamentos, klienti apmierināti un tā pamazām sākās Piedzīvojumu ceļš. Tolaik gan tiem vēl nebija Piedzīvojumu nosaukums. Dienas Raimonds pavadīja uz kalna un vakaros pie datora izdarīja ar IT projektiem saistītos darbus. Klientu atbalsta tālruņa sarunas notika sēžot pacēlājos vai kalna galā. Par viņa ofisu bija kļuvuši Itālijas Alpi un viņš bija savā vietā. Laimīgs.

PIEDZĪVOJUMI SĀKAS ŠEIT

Pēc mūsu iepazīšanās kalnos un kopdzīves uzsākšanas pievienojos ceļojumu organizēšanai. Tagad tas bija kļuvis par komandas darbu. Nākamajā ziemas sezonā padsmit cilvēku grupu vietā vedām vairākus desmitus nedēļā. Izaugsme bija strauja. Negribu izklausīties lielīga un apgalvot, ka pie šīs izaugsmes bija vainojams tieši mūsu kopdarbs, bet… mēs bijām sasodīti lieliska komanda. Šo piedzīvojumu laikā stāstījām cilvēkiem par saviem privātajiem vasaras ceļojumu plāniem un daudzi atzina, ka izklausās vilinoši. Izdomājām, ka varētu mēģināt piedāvāt arī tos, kā organizētus ceļojumus grupām, lai nosegtu paši savas izmaksas. Šī iemesla dēļ bijām spiesti domāt par nelielu rebrendingu un nonācām pie Piedzivojumi.lv. Es gan biju pret šo variantu un ilgi spītējos, bet tagad jāatzīst, ka Raimondam izrādījās 100% taisnība. Skaidrs, kurš mūsu savienībā ir mārketinga ģēnijs.

Piedzīvojumu izplešanās saulaino vasaras piedzīvojumu virzienā notika ar rolleru braucienu pa Sicīliju. Tā bija viena fantastiska vasara! Vēlāk pa taisno aizbraucām uz vēl pāris mēnešiem uz Kanāriju salām. Un tā pamazām no 1 busiņa, kas vizina slēpot gribētājus uz kalniem, Raimonda sapnis par tūrismu piepildījās aizraujošu Piedzīvojumu organizācijas formā.

10518083_1432615853689723_1566316157_n

FIFI

Fast forward pāris gadus uz priekšu. Piedzīvojumi pieredzējuši milzīgu izaugsmi ar 20 tūkstošiem sekotāju Facebook un blīvu grafiku ar paralēli notiekošiem ceļojumiem pa visu pasauli. Komandai pievienojušies jauni, fantastiski cilvēki un mūsu ģimenes komandai pievienojies jauns, fantastisks dēls. Taču Raimonds nav apturams un turpina nākt klajā ar jaunām biznesa idejām. Paralēli plaukstošajam tūrisma uzņēmumam, viņs izlēmis pievērsties tūrisma preču zīmola izveidei. Visi brīvie līdzekļi un laiks tiek ieguldīti jaunā uzņēmuma ražotnes izveidē. Plāni ir lieli, bet par tiem skaļi nerunāsim, lai runā paši darbi nevis solījumi.

Kad vien viņš ir atpakaļ Latvijā, Raimonds sastopams Fifi darbnīcā, pie datora, Cēsīs. Pēc dzīves Rīgā un blandīšanās pa pasauli, sapratis, ka sirds tomēr pieder šai skaistajai Vidzemes mazpilsētai. Tur viņš jūtās kā mājās un šī pilsēta viņu iedvesmo. To tad arī varam uzskatīt par Raimonda bāzes vietu, par mājam. Lai gan grūti pateikt, kur viņš ir vairāk – ceļā vai mājās.

KO TU TRAKAM PADARĪSI

Dēla piedzimšana un nopietni uzņēmumi gan nenozīmē, ka Raimonds jebkādā veidā kļuvis piezemēts. Viņa trakā, brīvdomātāja daba spraucas laukā ceļojot, kad viņš ļaujas dažādām dullībām, kas ne katram būtu pa dūšai. Nosaukšu dažus piemērus, ko viņš piedzīvojis viens pats – ar tuktuku devās pāri Indijai, nobrauca pa sarežģīti pieejamu un neticami sarežģītu freeride Val di Sole ielejā un nakšņoja uz platformas Karību jūrā vētras laikā. Kā redzams, dzīve uz naža asmens jeb pamatīga deva adrenalīna ir viņa dzīves degviela. Šis trako piedzīvojumu saraksts noteikti turpināsies, jo nekas neliecina, ka viņš plāno palikt mierīgāks. Padodiet tik uzkāpt kādā palmā, uzrāpties klintī, ielēkt upē vai nakšņot kādā neparastā vietā.

IMG_8097

Ikdienā sastopot Raimondu darbnīcā, varētu būt grūti pateikt, uz kādiem neprātīgiem scenārijiem viņš ir gatavs parakstīties. Viņš nav ārišķīgs un mēdz būt kluss un nosvērts, kad jāpievēršas darbam. Viņam piemīt milzīgas darba spējas, mērķtiecība, neatlaidība un spītība sasniegt iecerēto. Par to es viņu apbrīnoju. Ar kādu kaislību viņš pieķerās idejām.

IMG_3218
Monkeyman Malaizijas pludmalē

Nav šaubu, ka viņš ir savā īstajā jomā, savā sapņu darbā. Un tomēr, man ir sajūta, ka viņām izdotos jebkas, kam viņš izlemtu nopietni pieķerties. Jo viņš ir cīnītājs un darītājs, kas nebaidās no šķēršļiem vai izaicinājumiem. Viņš tos uztver kā piedzīvojumus. Ne vienmēr ar vēsu prātu, bet, ja par kaut ko ļoti deg, mazliet uguņot taču ir tikai nepieciešams.

BIZNESS BEZ ETIĶETES

Viena no lietām, kas mani Raimonda darba ētikā visvairāk pārsteidza bija attieksme pret etiķeti un pieklājības normām. Viņam ir savs, unikāls skatījums par to, ka klientam nebūt ne vienmēr ir taisnība un, ka etiķeti mierīgi var piekāst. Sākumā es biju pret šādu pieeju, jo mana vēlme visiem izpatikt sauca pēc pieklājīgākas attieksmes pret klientiem. Bet ātri vien aplauzos, jo vienkārši redzēju, kā tas strādā. Jau atkal Raimonds ar darbiem man pierādīja savu taisnību.

Nepārprotiet, nav tā, ka viņš pret klientiem būtu rupjš vai neiecietīgs. Taču, ja viņš ir pārliecināts par savu pozīciju kādā jautājumā un kāds mēģina šo nostāju apgāzt, viņš neucinās un neauklējas. Ar šādu attieksmi viņam izdodas nokomplektēt tiešām superīgu un pozitīvu cilvēku Piedzīvojumu grupas, kas ir ļoti svarīgs faktors, lai ceļojums izdotos lielisks. Protams, gadās pa kādam izņēmumam, bet tad enerģija tiek veltīta pozitīvi noskaņoto klientu virzienā, lai pārliecinātos, ka viņu pieredze ir maksimāli lieliska. Nav svarīgi koncentrēties uz pukstētājiem un čīkstētājiem, jo, pirmkārt, tas ir bezjēdzīgi, jo viņiem tāpat vienmēr viss būs slikti un, otrkārt, mums ir svarīgi patikt cilvēkiem, kurus piedzīvojumos vēlamies redzēt atkārtoti. Viņš netēlo, viņš neizliekas, viņš neatvainojas par to kāds ir. Viņš neskrien pakaļ klientam, jo īstie cilvēki atradīs mūs paši. Tas jau ir zināms statuss, kad vairs nav nepieciešams pielīst, ziepēt un censties izdabāt, bet vari atļauties būt pats.

Viņš tic, ka attiecībās ar klientu ir tieši tāpat kā romantiskās attiecībās – jābūt klikšķim. To, vai veiksmīga sadarbība veidosies, var just uzreiz. Būs, būs, nebūs, nebūs. Jābūt savstarpējai sapratnei un komunikācijai jāveidojas viegli. Ja tā nav, nav vērts iespringt un mēģināt pielāgoties, jo agri vai vēlu tie sīkumi tāpat nāks laukā un traucēs. Labāk uzreiz būt patiesam un neizlikties. Tā tavu biznesu sasniegs tikai cilvēki, kurus tiešām uzrunā Tavs piedāvājums, ar kuriem ir pa ceļam.

Viņš ļoti mīl pārsteigt, tāpēc bieži vien daudzus Piedzīvojumu plāna punktus patur noslēpumā, lai baudītu patiesas, sajūsmas emocijas, kad cilvēkus pārsteidz ar ko negaidītu. Viņš tiešām fanātiski un aizrautīgi uzsūc jebkādu ar ceļošanu saistītu informāciju, kā arī viņam piemīt talants un attīstīta intuīcija, lai izvēlētos īsto galamērķi vai izdomātu aizraujošu maršrutu. Daudziem radies priekšstats, ka Piedzīvojumu aprakstus rakstu es, jo draudzējos ar tekstiem, bet tie visi ir Raimonda gara darbi. Viņš bieži saka, ka viņa literatūras skolotāja būtu šokā, jo skolas laikā sacerējumus viņš nevarēja ciest. Bet, kad jāapraksta tēma, par ko pats ir aizrāvies, tad vārdi un koši epiteti birst viens pēc otra. Tā ne vienmēr ir pareiza valoda, bet jau atkal, tas nav svarīgi – galvenais ir sajūta, ko šie teksti iedod. Un pavisam godīgi, es apbrīnoju viņa rakstības stilu un vienmēr pārlasot piedzīvojuma plānu attopos ķiķinot par sulīgajiem jokiem vai tecinot siekalu, ka vēlos braukt līdzi.

IMG_8813

SUPERTĒTIS

Tēva lomu Raimonds bija gaidījis, tāpēc bija sajūsmā par divām strīpiņām grūtniecības testā. Daudzi uzskatīja, ka šāds lēmums ar mūsu dzīvesveidu ir neprātīgs, taču apkārtējo viedokļi nekad nav viņu iespaidojuši. Tomēr ne vienmēr ekspektācijas sakrīt ar realitāti. Zīdaiņa vecums bija liels izaicinājums mums abiem kā vecākiem. Viņa ilgstošā prombūtne iecirta pamatīgu robu abu savstarpējā saskaņā, tāpēc par supertēti Raimondam bija jāmācās un jāizaug. Katru reizi atgriežoties no kārtējā tālā pārbauciena, mazais bija atkal paaudzies, ar citām spējām, vēlmēm un interesēm, tāpēc bija nepieciešams adaptācijas laiks, lai atkal iemācītos, kā vienam ar otru apieties. Tomēr viņus vieno tikai viņiem raksturīga tēva un dēla saikne, kas šobrīd ir pārsniegusi jebkādas manas cerības. Viņu attiecības ir sirsnīgas un ciešas. Gribu īpaši uzteikt pēdējo pusgadu, kad ļoti redzu, cik ļoti Raimonds cenšas veltīt dēlam nedalītu uzmanību un pavadīt kopā kvalitatīvu laiku, lai veidotu superīgākās bērnības atmiņas, par ko esmu stāvā sajūsmā. Viņa kaislība pret darbu un piedzīvojumiem reizēm viņu mazliet nočiepj mums, tāpēc brīžos, kad izdodas noķert viņa uzmanību, esam riktīgi happy family.

APBRĪNAS VĒRTS 

Ja man jānosauc īpašības, ko viņā apbrīnoju, saraksts sanāk visai garš: viņš ir uzņēmīgs, visu sasniedzis pats saviem spēkiem. Pats ir savas laimes kalējs. Sava ceļa gājējs. Viņš nebīstas darba un idejas vārdā strādās nepaguris. Viņš ir ietiepīgs, bet mērķtiecīgs un ļoti apņēmīgs. Pacietīgs un neatlaidīgs. Non stop 24/7 ideju ģenerators. Radošs, uzņēmēja gars un talants. Veselīga deva nekaunības, kas palīdz sasniegt mērķus. Tai pat laikā viņš ir mīļš tētis, jautrs un bezrūpīgs piedzīvojumu meklētājs un mans labākais draugs. Es viņu apbrīnoju. Protams, ir arī brīži, kad gribu sapurināt, nav jau mūsu sadzīve nekāds rožu dārzs, kā visās attiecībās arī mums ir kalni un lejas un kašķi un drāmas. Bet pāri visam es viņu apbrīnoju. Un man nav šaubu – jūs par viņu vēl dzirdēsiet. Kad viņš atkal sadomās doties kādā dullā piedzīvojumā, kad atkal īstenos kārtējo biznesa ideju vai kad iekaros pasauli. Jo man nav šaubu, ar viņa jaudu, tas viņam būtu pa spēkam.

 

P.S. – Raimond, es mīlu Tevi. Paliec tikpat neparasts, cik esi.

Šī iespējams ir garākā Valentīdienas kartiņa pasaulē.

Tu esi mans mīļākais Piedzīvojums.

Tava Aiga

IMG_8567

 

2 comments

  • Šī ir BURVĪGĀKĀ Valentīndienas kartiņa pasaulē! Es brīnos, kāpēc tikai tagad jūs “atklāju”. Pirms gada būtu bijis daudz vieglāk nejusties kā vienīgajiem trakajiem pasaulē, bet kurš tad ir teicis, ka ir jābūt “kā vieglāk”, vai ne? 😄 Paldies par iedvesmu!

    Like

Submit a comment

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.