Biodanza metode | #theAigaTestē

Man ar deju ir mīļas attiecības jau kopš bērnības. Esmu izmēģinājusi daaaudz dažādus veidus, sākot no tautas dejām līdz latīņamerikāņu, baleta, laikmetīgajām dejām u.c. Patīk visi veidi, patīk kustība, patīk mūzika, ritms un sajust savu ķermeni tajos. Tāpēc mani uzrunā viss, kur nosaukumā ir dejas.

Taču pēdējo gadu laikā īpaši izjūtu vilkmi dejot ne tikai savam priekam, bet ar mērķi. Ne jau nu sasniegt kaut kādas virsotnes, bet pastrādāt ar sevi iekšēji. Un kā izrādās biodeja ir tieši par to, kas izskaidro, kāpēc izjutu spēcīgu vilkmi to pamēģināt vēl pirms man bija skaidrs, kas tas ir. Šajā ierakstā mazliet iepazīstinu ar šo metodi un savu pieredzi 1.nodarbībā.

DSC08217

KAS TAS IR?

“Biodanza, Latvijā pazīstama arī kā BIODEJA, ir unikāla personības attīstības, fiziskās, psihiskās un sociālās veselības pilnveidošanas metode.

Metodes nosaukums veidots no “Bio” – dzīve, bioloģiska izcelsme, dzīvība, visa kopums un “Danza” – izpausme, kustība ar nozīmi, deja.

Šī metode izmanto 4 pieejas:

  1. Kustības
  2. Mūzika
  3. Emocijas
  4. Sadarbība grupā

Tomēr galvenā frāze, kas mani uzrunāja: “Nereti ikdienas steigā sastopamies ar to, ka domājam ko vienu, jūtam ko citu un rīkojamies vēl savādāk.” Nu kā naglai uz galvas, ar grābekli pa pieri un vēl citi izteicieni, kas apzīmē, ka šis teikums trāpījis desmitniekā manās šībrīža sajūtās.

Gāju uz nodarbību bez lielām ekspektācijām, taču ar mērķi sakārtoties, mazliet izpaust emocijas, ko neprotu nosaukt vārdos, bet kas iekšā mutuļo. Šo pasākumu vēl iespaidīgu padarīja fakts, ka nodarbības apmeklēšanas dienā bija pēkšņi iestājies mistiski silts pavasaris un izlēmu uz nodarbību doties ar velo, atklādama velo sezonu. Aizbraucu jau priekpilnu sirdi, bet tad…

Informācija par metodi ņemta no: šī raksta

DSC08184

MANA PIEREDZE

Apģērbs:

Patīkami, ka šāda nodarbība nepieprasa nekādu īpašu dreskodu. Galvenais un vienīgais nosacījums – lai pašam ērti brīvi kustēties. Dejojām plikām pēdām, katra savā izpratnē par ērtu apģērbu. Kādai bija kleita, kādai legingi ar krekliņu, kādai sporta tērps, kādai tas pats ikdienas apģērbs un visi derēja vienlīdz labi. Pilnīga brīvība.

Nodarbības norise:

Sākām ar sēdēšanu aplī, kur izrunājām visu svarīgo. Jaunpienācēji atklāja, kāpēc izlēmuši pamēģināt, jau pieredzējušie nācēji stāstīja savas emocijas par iepriekšējo nodarbību un vadītajas iepazīstināja ar plānoto nodarbības norisi un iezīmēja tēmu, ar ko strādāsim. Šī sarunu daļa bija diezgan ilga, kas mani pārsteidza, jo nepacietīgā daba sauca: “nu, kad tad ķersimies klāt pie dejošanas?” Bet ļoti labi saprotu šādas sarunas nozīmi, jo pārējā nodarbības laikā sarunāties ir aizliegts, izpaužas tikai ķermenis. Un ar to nav domāta tikai deja – ķermeniskās izpausmes var būt dažādas. Arī asaras, smiekli vai žāvas.

Tad mēs iepauzējām un turpinājām jau ar mūziku. Sākām aplī, sadevušās rokās, brīvi ļaujoties ritmam. Un tad tālāk visas nodarbības laikā vadītājas deva dažādus uzdevumus, kas bija jāizpilda. Ko negaidīju, daudzi no tiem bija jāizpilda pārī vai nelielās grupiņās. Tas bija mans lūzumpunkts. Ja ar kustību, emocijām un mūziku es vēl, manuprāt, diezgan veiksmīgi protu strādāt, tad sadarbība ir mans klupšanas akmens. Apskaut, sadoties rokās un skatīties acīs tikko satiktam svešam cilvēkam? Un bez sarunas censties atrast vienotu ritmu vai izpildīt uzdevumus? Sarežģīti. Kautrējos, kaunējos, bet centos no sirds. Neesmu neesmu es komandas cilvēks, nu introverts, kas introverts, bet komforta zonās dzīvojot jau neko jaunu neapgūstam, vai ne?

Kad nekas nav sarunāts un sadarbība jāveido tikai caur ķermeni, ir tik interesanti pavērot, ar kuru cilvēku uzreiz izveidojas kontakts, ar kuru ir grūtāk vienoties dejā. Kāds ir brīvāks, kāds samulsis, kāds stīvāks, kāds uzreiz noķer tavu. Pazūd liekais un pāri paliek tikai patiesais, šķiet. Izpaužoties ķermeniski mēs nevaram samelot, to prot tikai mēle un prāts.

Ik pa laikam radās sajūta, ka šī ir vairāk kā tāda improvizācjas teātra nevis dejošanas nodarbība, jo bija ļoti daudz teatrālu elementu un uzdevumi man atgādināja tās nelaimīgās reizes, kad gāju improvizācijas skolā. Ļoti daudz darba ar mīmikām, daudz ļaušanās būt muļķīgam. Tā ir tāda publiska intimitāte, kas prasa lielu saņemšanos.

Šīs nodarbības tematika bija emocijas. Kā tām ļauties, nebloķēt, necensties izlikties par to, kas neesam, lai izpatiktu citiem. Gluži kā terapijā ierakāmies sevī. Un tad laidām laukā.

Noslēdzām šo laiku kopā ar to pašu apli, roku rokā, šūpojoties mūzikas ritmā. Aiz loga aumaļām lija lietus un ducināja pavasara pirmais negaiss. Jaudīgs brīdis.

Sajūtas pēc nodarbības:

Lai gan ir jau nākamā diena, kad šo rakstu, joprojām jūtos mazliet pamesta gaisā un nespēju noķert domas, lai sakarīgi tās pierakstītu. Joprojām esmu mazliet pušu, mazliet atrauta vaļā. Varbūt tas viss vēl noslāņosies un saliksies pa plauktiņiem, tad labāk varēšu spriest.

Bet viens nu ir skaidrs – šī pavisam noteikti bija vērtīga pieredze. Tā mani lauza un lika kļūt brīvākai, atvērtākai, drosmīgākai, patiesākai. Rāva laukā visus tos zemūdens akmeņus. Bija grūti, teikšu godīgi. Ļoti grūti. Tieši emocionāli ne jau fiziski. Bet es tam lieku pretī vienādības zīmi ar interesanti un noderīgi. Jo nekas vērtīgs nenāk viegli, vai ne? Redzu jēgu tādai sevis pamocīšanai.

Protams, negribu arī sabiedēt, tās emocijas noteikti ir ļoti individuālas. Gan jau kāda dāma, kura ir atraisītāka savās emocijās, nekaunējās ne brīdi un izbaudīja visu notiekošo ar dzirkstošu vieglumu bērna priekā. Katra nodarbība pavisam noteikti ir citāda, gan tēmas un uzdevumu dēļ, gan cilvēku sastāvam mainoties.

Kopumā pieredzi vērtēju ļoti pozitīvi. Biodeja ir kaut kas fantastisks, taču primāri to nevajadzētu uztvert kā deju, vairāk kā darbu ar sevi, metodi ar terapeitisku efektu, pieredzi, kas ļauj augt dziļumā.

DSC08198

PAMĒĢINI PATS!

19.aprīlī ir internacionālā biodanzas diena, kad visā pasaulē un arī daudzās pilsētās Latvijā notiks bezmaksas nodarbības, kurās iespējams pamēģināt un iepazīties ar šo pašizaugsmes prakses veidu. Noteikti nedēļas nogalē arī var atrast kādus variantus. Aicinu visus drosmīgos (un tos, kam drosmes trūkst, vēl jo vairāk) aiziet pamēģināt, ko tas nozīmē. Varbūt uzrunā un atklāsiet sev jaunu veidu, kā ar sevi pastrādāt.

Visa informācija par un ap šo metodi, pasākumiem, nodarbībām, vietām, laikiem, cenām utt.: šajā mājaslapā

DSC08204

Paldies Anitra un Antra par šo fantastisko pieredzi!

Vai esi mēģinājis biodeju? Vai tev pietiktu drosmes pamēģināt? 

Submit a comment

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s