Malvīne Mennika | #theIedvesma

Vai atceries to manu ambiciozo ideju par ikmēneša intervijām, lai blogs nebūtu tikai par un ap sevi kulšanās, bet arī skats apkārt, uz fantastiskajiem cilvēkiem, kuri iedvesmo ar saviem darbiem, vārdiem un būtību? Neatceries? Tā varētu būt, jo tas bija sen, bet joprojām ir taisnība. Jāsaka godīgi – īpaši sekmīgi ar šo plānu man negāja. Es mēdzu aizmirst, ka idejām vajadzīga ne tikai dzirksts, bet arī reāls laiks, ko veltīt to īstenošanai. Bet tas nenozīmē, ka sarunas nenotika un iedvesmojošas personības, par kurām vēlos pastāstīt jums, nav manā redzeslokā. Ir un daudz! Spilgtas un radošas. Šoreiz – māksliniece Malvīne Mennika. 

Nepateikšu precīzi kad, bet Malvīni ievēroju jau sen. Viņas košās rotas, drosmīgos vēstījumus un neparastās kleitas ir grūti neievērot.  Drosme un degsme, šķiet, viņai ir mīļas īpašības, jo tās caurstrāvo visus viņas darbus. Šobrīd Malvīne ne tikai pauž drosmi savās rotu un apģērbu kolekcijās, bet arī medī to latviešu jaudīgajās meitenēs. Pievērsusies jaunam – audio formātam – viņa ik nedēļu laiž gaisā podkāstu ar varenu nosaukumu “Lāčplēsene”. Esmu pārliecināta, ka konceptuāli viņa labi iederētos sava raidījuma viesu sarakstā. Bet sevi jau nenointervēsi. Tāpēc priecājos, ka viņa viesojas manā blogā kā #theIedvesma. 

 

malvine

 

Tev ir pasakaini skaists vārds. Kāds ir tā stāsts?

Vārdu Malvīne man izvēlējās brālis un māsa. Ģimenē visiem iniciāļi ir MM. Mamma Māra, Tētis Māris pēc tam māsa Madara un brālis Mārtiņš, visi Menniki. Tad nu skaidrs, ka arī pastarītim vajadzēja vārdu, kas sākās ar M. Vecāki un vecvecāki savā starpā drusku strīdējās un nevarēja izlemt, jo, kas patika vienam, otram asociējās ar ko ne tik labu. Plānā bija arī igauņu izcelsmes vārds Mare, jo uzvārds mums tāds igaunisks, bet tajā laikā šim vārdam nebija vārda dienas un nebija arī tāda kalendārā nerakstīto vārdu diena. Mamma negribēja apdalīt bērnu bez vārda dienas.  Tā nu šis svarīgais uzdevums tika piešķirts māsai ar brāli, kuri tikko bija izlasījuši A. Tolstoja grāmatu Zelta atslēdziņa, jeb Buratino piedzīvojumi. Grāmatā ir tā zilmatainā lelle Malvīne, tāpēc mani tā arī nosauca.

 

Kāda bija mazā Malvīne? Vai jau bērnībā Tev patika ņemties ar rokdarbiem? 

Nevarētu teikt, ka patika ņemties ar rokdarbiem, kaut gan šo to māsas vadībā jau ķimerēju. Man vairāk patika zīmēt, un, ja domāju par to visu modes kontekstā, tad man ļoti patika zīmēt un spēlēties ar papīra lellēm. Vienai peronībai vienmēr vajadzēja vairākus tērpus. No sākuma parasti māsa bija uzzīmējusi kādas lelles apakšveļā un tad es zīmēju tās piekabināmās drēbes klāt. Māsas zīmētās lelles un tērpi vienmēr, protams, bija skaistāki, bet man bija tik daudz ideju un vajadzību tērpiem, ka māsa visus uzzīmēt nevarēja.

Vēlāk, lai ērtāk būtu spēlēties zīmēju vienu un to pašu lelli/ tēlu 10 vai 20 reizes, katru reizi dažādā tērpā ar dāždiem matu sakārtojumiem un aksesuāriem.

Ar reālu lietu darināšanu arī sanāca nodarboties. Omai bija šujmašīna un daudz foršu bērnības drēbju man bija omas šūtas. Vēlāk arī māsa sāka izmantot šo sūjmašīnu, tad arī es uzšuvu savus pirmos svārkus un bikses. Laikam jau vienmēr apģērbs un ārējais tēls man šķitis interesants, un tapēc, ka bērnībā un jauniešu gados nebija izteikti daudz iespēju iegādāties stilīgas lietas, tam bija jāpieiet radoši.   

malvine1

 

Tev ir ļoti izteikta stila izjūta. Kādā vecumā apzinājies, ka interesē mode un sāki eksperimentēt ar ekspresīvām rotām? Vai vienmēr esi uzdrīkstjusies izcelties uz citu fona?

Nevaru pateikt tādu konkrētu vecumu, bet laikam jau agri. Jo kaut kā spilgti atceros notikumus arī caur apģērbu, kas man bija mugurā. Jo dziļāk tīņu gados, jo svarīgāk tas bija. Pateicoties, tam, ka man ir vecāka māsa un brālis es “piedūros” vecāku jauniešu stilam. Brālim bija panku gadi un māsai Nirvanas gadi un no visa tā es noteikti iespaidojos. Saplēstās džinsenes un rūtainie krekli. Vienīgi tam visam bija jāpieiet radoši. Dzīvojot Valmierā jau īpaši plašas iespējas iepirkties nebija – tirgus vai humpalas. Rocīgākie jaunieši tika iepirkties Rīgā vai pat ārzemju ceļojumos. Mums īsti tādas rocības nebija, tapēc bija jāiztiek ar vietējiem variantiem un pašu radošuma un rokdarbu spējām.

Atceros, ka kādu sešu gadu vecumā tētis bija komendējumā uz Vāciju, līdz ar Bārbiju un Poniju tētis atveda tādu neona spilgtu color block mugursomu. Man šķiet, ka es ar viņu, mainot, protams, arī citas, staigāju mierīgi līdz kādai 6. klasei, kamēr viņa pilnīgi saplīsa.

Liela stila ietekme nāca no mākslas skolas. Mākslas skolas skolotāju stils bija vienkārši maģisks – oversized drēbes un kaut kas ļoti atšķirīgs. Man šķiet, ka tā bija tāda apzināta sajūta, ka gribu būt māksliniece, bet ne tik daudz tapēc, ka gribēju gleznot vai zīmēt, bet tapēc, ka tas stils bija – wow. Un māksla skola bija tāds savādāks spēļlaukums sava stila izrādīšanā, tur varēja vilkt tās jocīgākās un stilīgākās drēbes un arī aksesuārus, ko skolā nevarēja.

Atceros, ka par saplēstajiem džinsiem man kājās vienreiz klases audzinātāja zvanīja uz māju mammai, ka tā nedrīkstot. Mākslas skolā nekad nekas tāds nenotika, tur šādām izpausmēm deva brīvību.

 

Kas iedvesmo un ietekmē Tavu un Tavu darbu stilu? Cilvēki, sajūtas, notikumi, kultūras?

Laikam jau neko jaunu nepateikšu. Iedvesmo – viss. Viss, kas apkārt. Ja būtu jāpadomā specifiskāk, tad ja sākumā tā ļoti bija daba, jo īpaši dzīvnieku un vēl precīzāk – putnu pasaule, tad tagad laikam vairāk cilvēks. Cilvēku tumšās un gaišās puses. Bet kopumā ļoti piekrītu Čaka Klousa (Chuck Close) teiktajam, ka “Iedvesma ir amatieriem, pārējie mēs ceļamies un ejam no rīta uz darbu”. Sākumā vienu rotu, kur nu vēl kolekciju, uztaisīju un biju pilnīgi izpumpēta, otru domāt vairs nebija “iedvesmas”, tagad to iedvesmu kaut kā uzkrāju.

Ja jūtu, ka kaut kas iedvesmo, tad ielieku to iedvesmu atvilknītē tām reizēm, kad “ no rīta jāceļas un jāiet uz darbu”. Ir izveidots jau tas radošais mehānisms un iedvesmu bibliotēka, kad vajag pastiepjos un izvelku īsto.

Tā, ka saucu sevi par konceptuālu dizaineri – noteikti tādu grūdienu idejām, vai iedvesmai man dod sociāli politiski notikumi pasaulē. Notikums vai ziņa, kas tai brīdī savijas ar aktuālo manā iekšējā pasaulē. Skrienot treniņus mēdzu klausīties BBC World Service radio un tur brīnišķīgi tiek runāts par notikumiem pasaulē, neaizmirstot par stāsta un cilvēciskā faktora nozīmi. Iedvesmo arī mani cilvēki apkārt.

Man grūti teikt, kas ir lielākais ietekmētājs vizuāli. Citi saka, ka manus dizainus var atpazīt no malas un tas ir mans lielākais kompliments, bet pašai grūti ko tādu ieraudzīt. Košas krāsas, simboliski un tieši tēli, asas līnijas, kas savijas ar kaut ko maigu. Tas viss vizuāli nāk no pasaules, tāda dažādība, kad saiet vienā.

 

malvine2

 

Kā tu nonāci līdz rotu un apģērbu radīšanai? Vai ceļš uz savu biznesu bijis mērķtiecīgs vai tomēr netīšām izaudzis no hobija? 

 

Rotas kaut kā atnāca pie manis pašas. Mana izglītība tiešā veidā ir pilnīgi nesasistīta ar to ko daru tagad. Saistīta tieši tik daudz, ka kolekcijās tomēr meklēju kopēju sociālo konceptu, un to tad izpētīt un attīstīt palīdz mana bakalaura izglītība Rīgas Stradiņa universitātē Starptautiskajās attiecībās, un pēc tam Maģistra grāds Vidzemes Augstskolā programā Pārvaldība un komunikācija.

Katra kolekcija man ir kā mazs sociālo zinātņu pētījums, ar tādu kā teorētisku hipotēzi un jautājumiem un argumentiem un faktu meklēšanu. Un tad sākas tas reālais radīšanas process.

Šo procesu es nekur formāli neesmu mācījusies. Rotas vispār ir pilnīgs mans izgudrojums, kā es nolēmu, ka varu to vienīgo formālo mākslas formu, ko esmu mācījusies –  zīmēšanu – pārvērst valkājamā formātā. Apģērbu šūšanu un konstruēšanu esmu mācījusies hobiju kursos, tapēc, lai radītu kaut ko īpašu, izmantoju profesionāļu palīdzību.

Kaut kādā ziņā varētu teikt, ka biznesa ideja bija apzināta. Sāku radīt pirmos neveiklos aksesuārus kā pasūtījumus no draudzenēm un tā arī sapratu, ka šis process, radīt kaut ko citiem, mani ļoti iepriecina. Esmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem finanšu krīze pirms 10 gadiem deva pozitīvu iespēju paskatīties uz savu karjeru no malas. Izrauties no rutīnas un saprast, ka vēlos tomēr visu atlikušo mūžu darīt, vai vismaz censties darīt, ko tādu, kas mani dara priecīgu pašā procesā.

Nonācu pie Sera Kena Robinsona grāmatas Elements, un tad aizdomājos, kas ir tā darbība, kas man liek justies elementā, un sapratu, ka tā ir šī rotu radīšana. Tai laikā dzīvē bija iespēja tam pieķerties vairāk, radīt savu etsy veikalu un sākt lēnā garā “ķibināties” un kaut ko būvēt. Apģērba radīšana gan jau vairāk bija apzinātāks lēmums, ka ar rotām vien nepietiks, lai nopelnītu sev iztiku un ietu uz kaut ko lielāku, kā mini hobija bizness. Nezinu, vai šobrīd tas ir izdevies, laikam jau vēl kaut ko meklēju.

 

Kādi ir lielākie izaicinājumi Tavā ikdienas darbā? Kā tiec ar tiem galā?

Laikam jau par izaicinājumiem uzskatu tos, ar kuriem tikt galā man vēl nav izdevies. Man laikam tas ir veidot komandu sev apkārt. Neesmu tāds izteikts komandas līderis, tapēc joprojām lielā mērā esmu viena cilvēka orķestris un skaidrs, ka tā augt lielumā nav iespējams.

Tādi mazāki izaicinājumi ir viss, kas izsit no komforta zonas, un tādu lietu ir daudz. Sākumā fotografēšanās bija grūta, jo nemaz sevi neuzskatu par fotogēnisku, bet pie tā ar laiku pieradu. Tad komunikācija ar klientiem tirdziņos bija ārprāts. Nācu no tirdziņiem mājās pilnīgi izpumpēta. Nu jau tā ir tādas grūtas darba dienas sajūta, bet vakarā esmu vēl kaut cik dzīva.

Izaicinājums ir darīt to, kas jādara neskatoties uz to vai šodien gribās vai ne.

 

malvine3

Tavu rotu kolekcijas nes līdzi spēcīgu sociālu un pat politisku vēstījumu. Vai esi domājusi, kas būs valkātājs, kad tās radi? Vai vairāk izpaud sevi un tad ļauj rotai pašai atrast savu auditoriju?

Kad radu kolekciju vairāk domāju par vēstījumu, un, protams, ceru, ka arī valkātāja vai valkātājs (rotas bieži ir arī unisex) atradīs sevi tieši tajā konceptā, ne tikai vizuālajā attainojumā, bet ir jau visādi. Viens izvēlas rotu tikai balstoties uz sociālo konceptu, cits tapēc, ka tieši vizuāli tā uzrunājusi, un, protams, ideālajā variantā kāds sakombinējot šīs lietas.

Man kādreiz bija kaut kāda sapņu vīzija par manu dizainu valkātāju, kādus augstus muzejus viņa/ viņš apmeklē un uz kādiem restorāniem iet. Un tad laikam ejot šis tēls zuda, no sākuma drusku biju vīlusies, bet vienā brīdī sapratu, ka man ir lieliskākie kleinti, un nekādi sapņu kleinti tiem nestāv blakus.

Visbiežāk tās ir īstas, skaistas, gudras un stipras sievietes, kuras izvēlas kvalitatīvas lietas un atšķirīgu dizainu. Tādas, kuras nevis pavada dienas muzejos (esot apmeklētājas), bet tādas, kuras no rīta iet uz darbu, un tad vēl atrod laiku sev un citiem. Ikdienas varones, Lāčplēsenes.

 

Kā Tev šķiet – par mākslinieku kļūst vai piedzimst? Tevī ir iekšā kaut kāda neremdināma radīt vajadzība? Vai tā mistiskā iedvesma ir kaut kāds mītisks tēls?

Par mākslinieku kļust sakombinējot kļūšanu un piedzimšanu. Domāju, ka kaut kas jau ir ielikts mūsos piedzimstot. Katram kaut kas patīk vai padodas vairāk, protams, arī sociālu konstruētu faktoru ietekmē, un tajā, ko mazais cilvēks redz sev apkārt, bet kaut kas jau laikam ir iekšā. Domāju, ka nepiedzimst tieši par mākslinieku, iespējams, ka piedzimst par radošu personību, un tad kļūst vai nu par mākslinieku, mūziķi, režisoru, pavāru vai citas radošas profesijas pārstāvi. 

Piemēram, tāda lieta kā talants! Tāds pliks talants, manuprāt, neko nenozīmē. Tu vari piedzimt talantīgs, bet, es teiktu, ka tas sastāda tikai kādus 10 – 15 % no ģēnija, pārējais ir smags darbs un pazemība savam talantam. Tu vari būt super talantīgs, bet kāds ar smagu darbu un mazāk talanta tevi apsteigs kā mazo, ja dzīvosi tikai sava talanta lauros.

malvine4

Tu arī skrien maratonus. Kas ir grūtāk – noskriet garu distanci vai smalku pērlīšu šūšanas maratons? Varbūt abiem procesiem ir kaut kas kopīgs?

Ha ha! Lielisks jautājums! Abi grūti, bet, kad piedzīvoti, neviens vairs nešķiet neiespējams. Maratona skriešana parasti ilgst īsāku laik, nekā pērlīšu šušanas maratons, piemēram, pirms Ziemassvētkiem. Esmu priecīga, ka man izdevies šīs lietas sakombinēt, jo fiziski abas tik atšķirīgas, tad ķermenis saņem vienu un otru. Noteikti ir arī kopīgās lietas.

Neatlaidība, pacietība, arī spīts. Bet tas jau vajadzīgs jebkurā dzīves maratonā. Un, kad vienreiz esi sev pierādījis, ka var, tad nākamais jau nāk vieglāk, un tad var iet tālāk, vai skriet ātrāk, vai labāk saplānot laiku, lai viss novembris nepaiet ar līku muguru pie pērlītēm. Tas gan vēl nav izdevies, ha ha.

malvine5

Vai rotu radīšana ir meditatīvs process?

Jā, un nē. Tieši šujot, droši vien vajag sasniegt to mierīguma pakāpi, ka tas garais process, kad pa starpai diegs saķeras, un pērlītes izbirst pa grīdu, vai notiek vēl kāda ķibele, un tu neuzsprāgsti, jo zini, ka šo te smuko Frīdu šūšu tagad visu garo darba dienu. Bet no otras puses, tas jau ir tāds mehānisks darbs, jo īpaši, ja esi satrenējies. Tad laikam, tas īsti neatbilst meditācijas definīcijai. Meditācijā, jau prāts jātur konstatntā vietā koncentrēts uz elpu vai skaņu, bet pērlītes šujot viss iet pa gaisu. Domas nāk un iet. Drīzāk tas ir tāds laiks, tā pat kā skriešana, kad nevis iztukšot prātu, bet izrunāties ar sevi. Tad rodas jaunas domas, jaunas idejas un atklājumi.

malvine6

Kādi mērķi virzībai uz priekšu? Vai plāno kaut ko papildus vai turpināsi attīstīt Malvīnes zīmolu?

Malvīnes zīmols jau laikam ir viss ko daru, arī tas, kas nav tieši saistīts ar dizainu.

 

Šobrīd jauna, aktuāla un cerams izdevusies lieta ir mans podkāsts “Lāčplēsene”, kurā uz sarunām aicinu iedvesmojošas, stipras un galvenais – īstas – sievietes. Pirmās sērijas jau iznākušas, un man ļoti paveicies, jo visas manas draudzenes un draudzeņu draudzenes iekļaujas šajā kategorijā, un tad sanāk, ka kamēr ar katru uztaisīšu sēriju, būs jau kādas 3 sezonas ierakstītas. Tad varēšu ķerties pie tām, kuras vēl nepazīstu, bet gribētu iepazīties. Un tas būs lielisks iemesls iepazīties. Ar šo podkāstu vēlos parādīt to, ka visas šīs lieliskās stiprās ir arī vājas un katra kaut kur jocīga, nu, īstas viņas ir un viņas ar to sadzīvo.

Vēlos lai tā ir iedvesma visām sievietēm būt sev pašām, un galvenais nenopelt un neaprunāt citu sievieti aiz neziņas vai skaudības. Visbiežāk, lai arī dzīvojam atšķirīgas dzīves, pieredzes mums ir tik līdzīgas. Gribētu veicināt tādu patiesu sieviešu solidaritāti.  Plānots, ka podkāsts iznāks reizi nedēļā, tā, lai pati neatslābstu.

Joprojām turpināšu savas dizaina lietas – būs jaunas rudens/ ziemas kleitas, un klāt podkāstam un kleitu kolekcijai vēl gribu uztaisīt arī rotu kolekciju, kas konceptuāli stāstītu stāstu par šīm sievietēm.  Uz nākotni gan rotas, droši vien, taisīšu aizvien mazāk, tieši tā darba un laika apjoma dēļ, tā būs tāda vairāk ekskluzīvā mana zīmola daļa.

 

Bet nu dzīvē, kā jau dzīvē, pa ciklisku taku augšā un lejā, bet vienmēr ar skatu nākotnē. Domāju, ka jebkam, ko darīšu būs piesaistīts Malvīnes zīmols, pat tad, ja tas vairs nebūtu tieši tas, kas tagad.”

malvine7

 

Klausies podkāstu “Lāčplēsene”

Malvine.lv rotu un apģērbu internetveikals

Foto – Miks Šēls un no Malvīnes privātā arhīva jeb Instagram

Submit a comment

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.