Idejas rotaļām un mūsu rotaļlietas ceļojumā

Ceļojumos parasti daudz rotaļlietas dēlam līdzi neņemam, jo ar tām spēlēties tāpat neatliek daudz laika, kā arī tās lieki aizņem vietu somā. Kad katrs grams ir no svara un kā bruņurupucim jāstaipa sava “mājiņa” uz muguras, tas ir izšķirošs faktors līdzi ņemamo mantu revidēšanā. Ceļojumā visa pasaule kļūst par rotaļlaukumu un cenšamies arī to veicināt – spēlēties ar pieejamajiem dabas resursiem, smiltīm pludmalē, akmeņiem ceļmalā, lapām un zariem džungļos utt.

2018-10-16 091270091153804912579..jpg

Bet kaut ko jau vajag. Vakariem naktsmītnēs, dirnēšanai autoostās un lidostās, mierīgāka ritma dienām. Šoreiz no mājām neņēmām līdzi neko, zināju, ka kaut ko iegādāsim uz vietas galā. Lidostā nopirku komiksu žurnālu, lai mums ir vakara pasakas lasāmviela, bet no rotaļlietām neko. Visbiežāk tiekam pie kādas mīkstās mantiņas lidojumos, jo ir aviokompānijas, kas īpaši piedomā par mazākajiem un sagādā dāvaniņas izklaidei, tā bija arī šoreiz. Un pirmajā pauzē starp reisiem Rafaels man izdīca nelielu Lego komplektu. Domāju – nu lai. Daudz vietas tas neaizņem un tā nav manta, kas pēc 5 minūtēm apniks, jo ir tik daudzpusīga, to var izmantot dažādos veidos, veidojot mājas vai dzīvnieku tēlus vai cilvēciņus… jebko, cik tik iztēle atļauj.

2018-09-11 098902698554534779872..jpg

Ceļojuma laikā pierādījās, ka Lego pārliecinoši ieņem 1.vietu kā mīļākā no rotaļlietām, lai gan pa ceļam bijām apauguši arī ar transformeru robotu, ar pulti vadāmu mašīnu, dažām mazajām mašīnītēm un gumijas dinozauriem. Lego komplektam vienmēr tika dota priekšroka. Sākumā vadījāmies pēc pamācības un būvējām kuģi, kam šis komplekts bija paredzēts, bet, kad pāris svarīgus klucīšus atstājām zem kāda hoteļa gultas, sākās īstās radošās izklaides – nācās izdomāt pašiem, ko nu mēs varam no tā visa uztaisīt.

 

Rafaelam reti pietiek pacietības ilgstoši spēlēties vienam, tāpēc es parasti iesaistījos. Te dažas idejas, kā mēs daudzpusīgi pielietojām šo fantāziju attīstošo rotaļlietu:

  1. Klasika – būvēt mājas vai vienkārši komplektā paredzēto būvi. Rafaelam ļoti patika sekot instrukcijām un censties atrast pareizo gabaliņu no visas Lego čupas. Un šī salikšana, atkarībā no komplekta, protams, īpaši pirmajā reizē nav nemaz tik viegla. Tāpēc pat, ja kaste saka 2+, tas nenozīmē, ka 3gadnieks uzreiz pats ar to varēs tikt galā, vecāka iesaiste un palīdzība ir nepieciešama. Godīgi sakot arī man, savos 25+ brīžiem intensīvi jāpiedomā, lai saliktu tos komplektus haha. Mūsu ģimenē aizrautīgākais lego konstruktors ir Rafaela tētis un šī tad viņiem abiem ir lieliska kopīgā izklaide, kā man piemēram tas ir ar grāmatu lasīšanu.
  2. Uzcelt pēc iespējas augstāku torni uz ātrumu. Liela jautrība, kad tornis krīt, garantēta. Rafaelam likās ļoti smieklīgi, kā arī viņam ļoti patīk šis sacensību elements, kad daram kaut ko uz laiku. Neesmu gan nekāds baigais eksperts šajā jomā, bet pieļauju, ka arī motoriku labi attīsta, jo klucīšus satvert un vienu uz otra uzlikt tempā nav nemaz tik elementāri.
  3. Izveidot kādu tēlu vai formu, apvilkt to uz lapas, sadalīt klucīšos un tad censties izkrāsot tāpat kā izveidoto modeli. Vēl kāda, manuprāt, vienmēr noderīga lieta bērna izklaidēšanai dažādās situācijās ir rakstāmlietas un papīrs. Tur ir tik daudz iespēju, ko darīt, tāpēc kādā Malaizijas kancelejas preču veikalā nopirku kladīti un krāsainos flomasterus, lai brīvbrīžos varam izpausties. Ļoti noderēja un kopā ar Lego spēlēm saderēja – tās viena otru papildināja.
  4. Sadalīt čupiņās vai maisiņos pa krāsām. Šis triks parasti tika pielietots, kad klucīši bija jāsavāc, tad ar šādu izaicinājumu uz sacensībām – kurš pirmais saliks visus sarkanos vai baltos maisā – varēja ātri vien tikt pie sakārtotas istabas.
  5. Izspēlēt situācijas. Mūsu Lego komplektā bija arī cilvēciņi, tāpēc ar tiem mēdzām izspēlēt dažādus iztēles scenārijus, bet ko novēroju – ir forši piešķirt šiem cilvēciņiem mūsu tēlus, piemēram, šis ir Rafaels, šis ir mamma un tad atkārtot tajā dienā notikušās spilgtākās situācijas. Tā arī ir mazliet vieglāk nekā izdomāt scenārijus uz sitiena haha. Vairākkārt atkārtojot šādu rotaļu pēc kāda laika viņš pats savā nodabā sāk to atkārtot un ir ļoti interesanti paklausīties/pavērot, kādas situācijas viņš izspēlē un kādas sarunas starp spēļu viņu un mani notiek. Sanāk tāda kā reflektēšana uz dienas notikumiem caur rotaļu. Kas interesanti – laikam novērojis, ka ceļojumā komunikācija bieži notiek citā valodā, mazais spēlējoties bieži runāja miksētā angļu un savā izdomas valodā.
Rezumē sekojošs – ceļojumā vērts ņemt:
  • kādu burtnīcu vai kladi,
  • rakstāmpiederumus (krāsainos zīmuļus, krītiņus vai flomasterus)
  • kādu foršu Lego komplektu.
  • Ja nav ierobežota vieta, uz siltajām zemēm braucot, noteikti var arī padomāt par kādu pludmales spainīti, lāpstiņu un tāda tipa rīkiem, bet tas aizņem daudz vietas, tāpēc mēs labi iztikām bez. Smiltis rakām ar karoti un spainīša vietā izmantojām kādu plastmasas pudeli vai kokosrieksta čaumalu.
  • Noteikti noder kāda lasāmviela, grāmata diemžēl ir lieks svars, tāpēc iztikām ar diviem žurnāliem. Bet vakara pasakas var dzejot arī paši.
  • Drausmīgi banāli – bet iztikt var bez visa kā, tikai ne radošuma. To vajag visvairāk 🙂
  • varbūt ir vēl kaut kas, ko Tu noteikti iekļautu šajā sarakstā? Ieraksti komentārā!
airbrush_201812170928094700955283310831352.jpg
Tagad, atgriežoties mājās noteikti turpināsim spēles ar Lego un, manuprāt, tas ir fantastisks variants Ziemassvētku dāvanai bērnam. Uzreiz tad ir arī kopīga izklaide Ziemassvētku vakaram nodrošināta – visiem kopīgi salikt komplektu. Rafaelam zem eglītes vecītis nesīs šo Lego Duplo kravas vilcienu ar sliedēm un arī jums ir iespēja pie tāda tikt savam bērniņam par prieku.
2018-12-17 097792562245287857594..jpg
Lai to laimētu, piedalies konkursā pie bildes manā Instagram profilā līdz 20.decembrim. Komentārā jāraksta jūsu mīļāko veidu, kā ar bērniem likt Lego, varbūt ir kāds foršs, radošs piegājiens, par ko neesmu iedomājusies? Priecāšos uzzināt. Veiksmi jums un lai aizraujošas rotaļas! 

 

 

Āzijas Piedzīvojuma vol. 2 kopsavilkums

Šis nebūs ceļojuma must-see vietu bloga raksts, jo tāds par šo Piedzīvojumu nebūs. Jābrauc vien ar mums vai jāņemās pašam ar plānošanu, ja gribās ko līdzīgu piedzīvot. Bet pašai sev un arī jums pāris piezīmes tomēr gribu atstāt. Jo ceļojums nav tikai par apskates objektiem, bet arī sajūtām un iespaidiem, ko tie sniedz.

Maršruts un iespaidu pēcgarša
Singapūra – Sumatra Indonēzijā – Malaizija – Mjanma – Taizeme – Makao – Filipīnas.
Šī 3 ar pus mēnešu ilgā piedzīvojuma laikā apmeklējām kopā 7 valstis, četrās no tām spēru kāju pirmoreiz.

Sumatra
Ja būtu jāsarindo tās iespaidīguma secībā, tad, par spīti manai pretestībai un nepatikai pret daudziem notikumiem un kultūras iezīmēm, Sumatra pārliecinoši ierindojas 1.vietā. Manam prātam gan ir iezīme glorificēt pagātni un nākotnes ilūzijas, bet Sumatras kultūršoks nenoliedzami bija kaut īpašs. Iespaidiem ne vienmēr jābūt tikai pozitīviem, lai pēcgarša būtu pozitīva. Spilgtākie mirkļi bija nemitīgā pīpēšana, transports, kurā vienmēr biju uz sliktas dūšas robežas, bez pārliecības, ka ar šofera braukšanas stilu reāli arī nonāksim galā sveiki un veseli, musulmaņu pieklājīga apģērba normas un nakts uz salas pie vietējiem mājās. Skaistākais ūdens un vientuļas pludmales Paradīzes salā, džungļu pārgājiens, orangutāni dabā, nakts džungļos – tas viss bija maģiski. Jocīgi kā vieta, no kuras biju laimīga aizbraukt, palikusi man atmiņā kā interesantākā pieredze, ko lieku topa augšgalā. Bet man patīk savas komforta robežas stiept un atklāt sevi no jauna izaicinošā vidē. Ja fano par tropiskām brīvdienām pastkartīšu pludmalēs, nekādā gadījumā tur nebrauc. Ja esi gatavs būt atvērts neparastajam un nepierastajam – tā būs īstā vieta, ko apmeklēt.

Mjanma
2.vietā lieku Mjanmu, jo visas atmiņas par turieni man ir tā kā caur rozā brillēm atskatoties.Tas varbūt nebija neprātīgs piedzīvojums, bet šarmanta zeme tā ir nenoliedzami. Tik daudz tempļi un saullēkti kā tur, nekur citur netika piedzīvoti. Vilciena pārbraucieni, ezera ciemats, gaisa baloni virs tempļu pilsētas, minimāls tūristu daudzums, apbrīnojami draudzīgi vietējie un garšīgs ēdiens ir mani visspilgtākie Mjanmas iespaidi.

Makao
Pavisam negaidīts pārsteigums bija diena šajā neparastajā pilsētā, par kuras eksistenci pat nenojautu. Portugāļu, Las Vegasas un Ķīnas kultūru kokteilis ir ļoti jocīga kombinācija, pret kuru grūti palikt vienaldzīgai. Man patika ļoti. Pēc Mjanmas pieticīgā miera, šīs pilsētas debesskrāpji un spīdīgās kazino ēkas likās pilnīgs kosmoss. Redz, ka reizēm pārlidojuma pieturpunkts var izrādīties spilgtāks par galamērķi.

Filipīnas

Noslēdzošā Piedzīvojuma valsts mani pārsteidza ar to, cik citāda Āzija tā ir. Smaidīgi, bet ļoti citādu sejas vaibstu cilvēki. Traki netīra, skaļa un neizteiksmīga galvaspilsēta, no kuras gribējās prom. Skaistas pludmales, šarmanti bāri ar dzīvo mūziku un regeju, skaista daba, perfekti laikapstākļi, tas viss ir. Un tomēr vai nu ilgstoša ceļojuma nogurums vai gluži vienkārši pie palmām un tirkīzziliem ūdeņiem jau pierasts – nav tā, ka gāž no kātiem. Tai pat laikā snorkelēšana ar bruņurupučiem, haizivīm un lēkšana no 10m augsta ūdenskrituma bija vieni no manas dzīves iespaidīgākajiem mirkļiem. Savs šarms te ir un rīsu lauku ieskautais ciemats nekurienē bija neticami skaista vieta. Padzīvoties šeit bija patīkami, bet esam gatavi doties mājās.

Singapūra
Velo izbrauciena vakaru caur parku un gar F1 trasi neaizmirsīšu nekad. Šīs pilsētas vēriens, ēkas un kārtība bija kaut kas ļoti iespaidīgs. Tas bija labs sākums ceļojumam, kā tāds pārejas posms starp Eiropu un Āzijas haosu, kas sagaidīja vēlāk Indonēzijā. Vienīgais, kas traucēja bija izmaksas, tāpēc ātri vien aizmukām no šīs vietas prom. Bet redzēt noteikti bija to vērts.

Malaizija
Malaiziju gan varētu dalīt divos posmos – Kuala Lumpuras dzīvē un ceļošanā pa pārējo valsti. Kuala Lumpura man patika ļoti un tur izbaudīju riktīgu lielpilsētas dzīvi, sajutos mazliet kā Ņujorkā, no rīta apskrienot ap stūri pēc Starbucks un tad aizčāpojot uz milzu parku Petronas torņu pakājē. Dzīve ēkā ar baseina jumtu, protams, arī nospēlēja savu lomu.
Bet pārējais piedzīvotais kaut kā nav tik spilgti palicis atmiņā. Bija, protams, forši laivu pārbraucieni, pludmales un peldes, āra kino starp palmām un skaisti dabas skati. Bet konkurencē ar pārējām vietām šī tomēr paliek pēdējā sarakstā. Traucēja, ka visur bija diezgan tūristīgi un mēs tomēr esam tādi vairāk wild dabas mīļi.

Un Taizemē mēs bijām tieši vienu dienu, mūsu mīļajā Bangkokas bardakā tik vien kā pad thai apēst un viesnīcā izgulēties pirms reisa tālāk, tāpēc šai vietai baigo analīzi neprasās.

Izaicinājumi

Vienu izaicinošo ikdienas ainiņu no piedzīvojuma jau atklāju šajā Instagram aprakstā.
Bet šo situāciju bija daudz un dikti. Cilvēks gan ir apbrīnojami fleksibla būtne un spēj pielāgoties jebkādiem apstākļiem. Ja ceļojuma sākumā raucu degunu par cauruma zemē tualetēm ar ūdens spaini blakus pasmelšanai un paskalošanai, tad uz beigām jau bija jocīgi atkal izmantot tualetes papīru un piesēst uz smuka, balta poda. Plaša ēdiena izvēle, vajadzība sapucēties, labas naktsmītnes standarti un daudzas citas lietas, par ko mēdzu iespringt līdz ārprātam, palika sekundāras vai pat mazsvarīgas.
Šī pieredze piezemēja ļoti. Ekspektācijas tika noslaucītas līdz ar zemi, ego tika lauzts pāris reizes dienā un man to aukstā ūdens šalti (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) vajadzēja piedzīvot, lai attaptos, ka mana pīkstēšana par visu, kas man nav, ir nepateicīga augstprātība un nekas cits. Šī perspektīvas maiņa bija vērtīgākais, kas ar mani varēja notikt. Ceļa terapija. Šī ceļojuma laikā vairākkārt pacēlos debesīs un nolaidos uz zemes. Un ir tik vieglāk būt sazemētai nekā ar degunu stumdīt mākoņus.

Un tomēr visgrūtākais šajā ceļojumā bija ar ģeogrāfisko lokāciju nesaistītas pārmaiņas.
Ceļošana kopā ir fantastiska iespēja izvērtēt savas attiecības ar ceļojuma partneri. Tāda kā dinamiska pāru terapija. Intensīvs režīms, neparedzētas situācijas, izaicinoši šķēršļi, kas kopīgiem spēkiem jāpārvar, ir mirkļi, kad no rakstura tiek izvilktas patiesas emocijas un jāmeklē kopsaucēji. Arī atpūsties un paklusēt kopīgi ir jāmāk, šāds ceļojums labi parāda, cik lielā mērā esat uz viena viļņa dažādos jautājumos. Ar mazu bērnu pa vidu tas ir vēl sarežģītāk.
Mums gāja visādi. Bija lūzumpunkti. Puņķi un asaras, dusmas un izmisums. Līdz pat variantam, ka jāmet miers un jābrauc mājās. Bet man ir nenormāls prieks par mums, ka esam tikuši līdz galam un šobrīd sadarbības un izpratnes līmenis un komandas sajūta ģimenē ir spēcīgāka kā jebkad iepriekš. Prieks, ka bijām spiesti piņķerēt vaļā visus tos mezglus, kas, lielā kamolā satinušies, mājās tika pagrūsti pagultē krāt putekļus.
Tā kā šī ceļojuma lielākais izaicinājums un tai pat laikā dāvana bija šī kopā būšana.

Dāvanas
Bagāžā mājup krāmēšu ne tikai šo bagātīgo pieredzi, skaistās atmiņas, sauli, siltumu un spilgtos iespaidus, bet arī svaigu skatījumu uz dzīvi. Šī ceļojuma un dzīves dāvana ir pati esamība, ko pa šo laiku iemācījos atkal sajust labu esam. Es biju pazaudējusies un tagad jūtos atradusies. Klasisks sprīdīša ceļojums tālumā, lai atgrieztos mājās, pie sevis, pie saknēm, pie sava kodola. Atcerējos savu īstenību un iemīlējos dzīvē no jauna. Ļoti ceru, ka izdosies šo gaišo sajūtu pārvest mājās un uzdāvināt arī jums.

Ar tiem, kuri vēlas uzklausīt, tiekamies Rīgā atziņu un izaugsmes vakarā “25 Ceļa Atziņas Laimes Apziņai” 18.decembra vakarā Unika Annika studijā 18:30-20:30. Esat laipni gaidīti!

Šajā ceļojumā uzlabojās manas attiecības ar ģimeni, sevi un veselīgām izvēlēm. Tika izlasītas vairākas vērtīgas grāmatas, noklausītas daudzas labu podkāstu stundas, dzimušas jaunas idejas, ieviesti jauni paradumi un iznīdēti daži liekie. Es atgriežos mājās mazliet cita es, izaugusi, nobriedusi, apzinātāka, laimīgāka. Vai kādam vēl rodas jautājums, kāpēc mīlu ceļot?