Iebraukt pieaugušo statusā

Kad Tev šķiet, ka cilvēks tā oficiāli skaitās pieaugušais? Kādi ir tie kritēriji, kuriem jāizpildās? Kad biju bērns, man šķita, ka pieaugušie ir visi, kuri ir manu vecāku vecumā. Tagad, kad jau 5 gadus pati esmu mamma, zinu, ka līdz ar bērna piedzimšanu automātiski neviens pieaugušā statusu nepiešķir. Un patiesībā neviens to mums nevar piešķirt, tikai mēs paši. Kad jūtamies gatavi.

Manuprāt, būt par pieaugušo nozīmē uzņemties atbildību. Spēt pašam par sevi parūpēties, patstāvīgi nodrošināt savas vajadzības. Man līdz tam bija jāizaug un, šķiet, līdz tam nonācu krietni vēlāk kā mani vienaudži. Ar to drošvien nav baigi jālepojas, bet nedomāju, ka arī jākaunas. Katram savs ceļš ejams. Tāds ir manējais.

Iepriekš no vienas drošības saliņas pārcēlos uz citu un baudīju dzīvi, kurā par visu bija padomāts. Kas varētu izklausīties vilinoši, bet realitātē tam ir sava cena. Es labāk esmu plika un nabaga, bet pati izdaru savas izvēles nevis dzīvoju bezierunu paklausībā, tā it kā kādam piederētu. Mani šī ierobežojošā līdzatkarība smacēja, es nevarēju to ciest. Tāpēc man bija jālec nezināmajā un jāļauj dzīvei sevi mazliet apbružāt, palauzt un iemācīt, kā sevi nolikt uz kājām. Burtiski no nulles (bankas kontā). Es vēl šodien atceros to mirkli, kad pati sevī iekšēji apņēmos ļauties dzīves mācībām un paļāvību, ka tikšu tam cauri. Un tikai tagad pirmo reizi esmu noķērusi to stabilitātes, pārliecības un drošības sajūtu, kas ļauj noticēt – beidzot esmu pieaugusi. Negaidīti, bet šī sajūta atnāca līdz ar kādu nesenu pirkumu.

Es nopirku mašīnu. Un man tas ir lieli. Vērtīgākās lietas manā īpašumā līdz šim bija telefons, dators un fotoaparāts. Un lai cik ļoti man – sajūtu būtnei – gribētos, lai lietas ir tikai lietas, tās tomēr ir daudz vairāk. Lietas ir arī visas sajūtas, ko tās sniedz. Mašīna – tā ir brīvība doties, kur un kad vēlies. Tā ir neatkarība no transporta atiešanas laikiem, tā ir iespēja iekrāmēt līdzi visu savu iedzīvi nevis shēmot, kā visu vajadzīgo ietilpināt mazā mugursomā. Tā vienkārši ļoti atvieglo ikdienas menedžmentu un galu galā – tagad pandēmijas laikā – ir kur siltumā apēst take away, kamēr kafejnīcas vēl ir aizvērtas.

Ja arī Tu esi ceļā uz sava auto iegādi, te pie Sortter atradīsi noderīgu rakstu par to to, kam pievērst uzmanību un finanšu atbalsta iespējām ko izvēlēties – auto kredītu vai auto līzingu. No savas pieredzes varu ieteikt nesteigties un izvērtēt piemērotāko piedāvājumu vai ļaut uzticamam salīdzināšanas pakalpojuma sniedzējam, piemēram, www.sortter.com/lv-lv/ to piemeklēt. 

Kā redzi, manā gadījumā stāsts vispār nav par mašīnas marku vai modeli, motora jaudu vai salona ekstrām. Ja auto ir smuks un labi ripo, man tas der. Tāpēc kāds gan jau smīnēs, kā es te fleksēju ar savu Opeli. Bet man tas ir dziļi vienaldzīgi, jo būtiskākais ir salīdzināties pašai ar sevi. Un vērojot savu izaugsmi, es jūtos lepna par to, kur esmu nonākusi. Pie stūres savam auto. Un tā varētu būt skaista analoģija par to, kā šobrīd jūtos savā dzīvē – pie ruļliem. Ir ārkārtīgi pacilājoši varēt par sevi parūpēties un izdarīt savas izvēles no tādas pašpietiekamas pozīcijas. Tas atļauj pieņemt daudz prātīgākus un sevis cienīgākus lēmumus.

Zinu, ka vēl daudz lielas lietas priekšā, bet man šis ir tāds svarīgs milestone, kas ir piepildījies. Novēlu sev un Tev nebaidīties uzņemties atbildību un pieaugt. Tas ir izaicinoši, nereti kaitinoši, bet kopumā sniedz milzīgu gandarījumu un brīvību. Rullējam tālāk!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.