Ceļojumos parasti daudz rotaļlietas dēlam līdzi neņemam, jo ar tām spēlēties tāpat neatliek daudz laika, kā arī tās lieki aizņem vietu somā. Kad katrs grams ir no svara un kā bruņurupucim jāstaipa sava “mājiņa” uz muguras, tas ir izšķirošs faktors līdzi ņemamo mantu revidēšanā. Ceļojumā visa pasaule kļūst par rotaļlaukumu un cenšamies arī to veicināt – spēlēties ar pieejamajiem dabas resursiem, smiltīm pludmalē, akmeņiem ceļmalā, lapām un zariem džungļos utt.
Bet kaut ko jau vajag. Vakariem naktsmītnēs, dirnēšanai autoostās un lidostās, mierīgāka ritma dienām. Šoreiz no mājām neņēmām līdzi neko, zināju, ka kaut ko iegādāsim uz vietas galā. Lidostā nopirku komiksu žurnālu, lai mums ir vakara pasakas lasāmviela, bet no rotaļlietām neko. Visbiežāk tiekam pie kādas mīkstās mantiņas lidojumos, jo ir aviokompānijas, kas īpaši piedomā par mazākajiem un sagādā dāvaniņas izklaidei, tā bija arī šoreiz. Un pirmajā pauzē starp reisiem Rafaels man izdīca nelielu Lego komplektu. Domāju – nu lai. Daudz vietas tas neaizņem un tā nav manta, kas pēc 5 minūtēm apniks, jo ir tik daudzpusīga, to var izmantot dažādos veidos, veidojot mājas vai dzīvnieku tēlus vai cilvēciņus… jebko, cik tik iztēle atļauj.
Ceļojuma laikā pierādījās, ka Lego pārliecinoši ieņem 1.vietu kā mīļākā no rotaļlietām, lai gan pa ceļam bijām apauguši arī ar transformeru robotu, ar pulti vadāmu mašīnu, dažām mazajām mašīnītēm un gumijas dinozauriem. Lego komplektam vienmēr tika dota priekšroka. Sākumā vadījāmies pēc pamācības un būvējām kuģi, kam šis komplekts bija paredzēts, bet, kad pāris svarīgus klucīšus atstājām zem kāda hoteļa gultas, sākās īstās radošās izklaides – nācās izdomāt pašiem, ko nu mēs varam no tā visa uztaisīt.
Rafaelam reti pietiek pacietības ilgstoši spēlēties vienam, tāpēc es parasti iesaistījos. Te dažas idejas, kā mēs daudzpusīgi pielietojām šo fantāziju attīstošo rotaļlietu:
- Klasika – būvēt mājas vai vienkārši komplektā paredzēto būvi. Rafaelam ļoti patika sekot instrukcijām un censties atrast pareizo gabaliņu no visas Lego čupas. Un šī salikšana, atkarībā no komplekta, protams, īpaši pirmajā reizē nav nemaz tik viegla. Tāpēc pat, ja kaste saka 2+, tas nenozīmē, ka 3gadnieks uzreiz pats ar to varēs tikt galā, vecāka iesaiste un palīdzība ir nepieciešama. Godīgi sakot arī man, savos 25+ brīžiem intensīvi jāpiedomā, lai saliktu tos komplektus haha. Mūsu ģimenē aizrautīgākais lego konstruktors ir Rafaela tētis un šī tad viņiem abiem ir lieliska kopīgā izklaide, kā man piemēram tas ir ar grāmatu lasīšanu.
- Uzcelt pēc iespējas augstāku torni uz ātrumu. Liela jautrība, kad tornis krīt, garantēta. Rafaelam likās ļoti smieklīgi, kā arī viņam ļoti patīk šis sacensību elements, kad daram kaut ko uz laiku. Neesmu gan nekāds baigais eksperts šajā jomā, bet pieļauju, ka arī motoriku labi attīsta, jo klucīšus satvert un vienu uz otra uzlikt tempā nav nemaz tik elementāri.
- Izveidot kādu tēlu vai formu, apvilkt to uz lapas, sadalīt klucīšos un tad censties izkrāsot tāpat kā izveidoto modeli. Vēl kāda, manuprāt, vienmēr noderīga lieta bērna izklaidēšanai dažādās situācijās ir rakstāmlietas un papīrs. Tur ir tik daudz iespēju, ko darīt, tāpēc kādā Malaizijas kancelejas preču veikalā nopirku kladīti un krāsainos flomasterus, lai brīvbrīžos varam izpausties. Ļoti noderēja un kopā ar Lego spēlēm saderēja – tās viena otru papildināja.
- Sadalīt čupiņās vai maisiņos pa krāsām. Šis triks parasti tika pielietots, kad klucīši bija jāsavāc, tad ar šādu izaicinājumu uz sacensībām – kurš pirmais saliks visus sarkanos vai baltos maisā – varēja ātri vien tikt pie sakārtotas istabas.
- Izspēlēt situācijas. Mūsu Lego komplektā bija arī cilvēciņi, tāpēc ar tiem mēdzām izspēlēt dažādus iztēles scenārijus, bet ko novēroju – ir forši piešķirt šiem cilvēciņiem mūsu tēlus, piemēram, šis ir Rafaels, šis ir mamma un tad atkārtot tajā dienā notikušās spilgtākās situācijas. Tā arī ir mazliet vieglāk nekā izdomāt scenārijus uz sitiena haha. Vairākkārt atkārtojot šādu rotaļu pēc kāda laika viņš pats savā nodabā sāk to atkārtot un ir ļoti interesanti paklausīties/pavērot, kādas situācijas viņš izspēlē un kādas sarunas starp spēļu viņu un mani notiek. Sanāk tāda kā reflektēšana uz dienas notikumiem caur rotaļu. Kas interesanti – laikam novērojis, ka ceļojumā komunikācija bieži notiek citā valodā, mazais spēlējoties bieži runāja miksētā angļu un savā izdomas valodā.
- kādu burtnīcu vai kladi,
- rakstāmpiederumus (krāsainos zīmuļus, krītiņus vai flomasterus)
- kādu foršu Lego komplektu.
- Ja nav ierobežota vieta, uz siltajām zemēm braucot, noteikti var arī padomāt par kādu pludmales spainīti, lāpstiņu un tāda tipa rīkiem, bet tas aizņem daudz vietas, tāpēc mēs labi iztikām bez. Smiltis rakām ar karoti un spainīša vietā izmantojām kādu plastmasas pudeli vai kokosrieksta čaumalu.
- Noteikti noder kāda lasāmviela, grāmata diemžēl ir lieks svars, tāpēc iztikām ar diviem žurnāliem. Bet vakara pasakas var dzejot arī paši.
- Drausmīgi banāli – bet iztikt var bez visa kā, tikai ne radošuma. To vajag visvairāk 🙂
- varbūt ir vēl kaut kas, ko Tu noteikti iekļautu šajā sarakstā? Ieraksti komentārā!
Tomēr rotaļu pūcīte ar magnētiem un kustīgajiem spārniem viņam ļoti patika. Spēlējās kā ar jaunu mantiņu. Līdzi ņemt ceļojumā gan negribēju, jo bija bail pazaudēt pūci un grāmata ir diezgan liela izmēros, tāpēc tā drīzāk ir tāda smukā, mājas grāmatplaukta grāmata.
.