#CrazySexyDiet priekšlaicīgais finišs

Aprīlis ir beidzies, līdz ar ko būtu jābeidzas manai diētai, bet skarbā patiesība ir tāda, ka jau labu laiku esmu kritusi kārdinājumā. Long story short – es padevos. Un šis ieraksts būs garš iztirzājums kāpēc. Bet tikpat labi to var saukt par attaisnošanos. Ja jau apņēmos publiski lielīties ar savām diētām, tad jau jāiztur līdz galam… ja ne diēta, tad vismaz apņemšanās dalīties pieredzē, vai ne?

Pēc pirmās diētas nedēļas, ko biju pavadījusi cītīgi aprakstot katru savu maltīti un fizisko aktivitāti, izjutu tādu kā nelielu nogurumu. Tas prasīja no manis pārlieku uzmanību. Esmu ieradusi dzīvot spontānā haosā, bet nejauciet to ar bardaku, tā vienkārši ir mana lietu kārtība – daudz brīvas vietas improvizācijai. Un šī mana pārliecība labi atainojas gan manā bērna audzināšanas režīmā, gan darba uzdevumu izpildes secībā, gan manā ēdienkartē. Ir dienas, kad varu iztikt ar pāris banāniem un ir dienas, kad 5 minūtes pēc kārtīgām vakariņām prasās našķoties. Pilnīgs jo-jo. Un še tev – pēc apņēmības pilnas nedēļas sekoja tikpat ļoti intensīva noraušanās no ķēdes. Nu nav rakstura. Ziniet, kas bija lūzumpunkts?

Ne jau nu tā reize, kad draugs bija nopircis veselu maisu smaržīgu bulciņu no mūsu mīļākās bulkotavas. Nē, nē. Tad es vēl lepni turējos un spītīgi mērcēju savus svaigos gurķus līdzpaņemtajā biešu humusā. Bet mans apņēmības kalns sabruka kā kāršu namiņš, kad devāmies līdzi drauga tētim copē un sēdējām Gaujasmalā ar dēlu. Spēlējāmies ar čiekuriem un tai dienai tā piestāvēja ugunskurs, ar visām no tām izrietošajām sekām jeb ceptiem gardumiem. Desu virzienā gan mana roka nestiepās, bet kartupeļus iemetām gan. Un ar kečupu apēdām. Un uzkodām maizīti. Un tajā brīdī nebija ne domas par kaut kādām diētām. Bija tikai svaigs gaiss un izsalkums. Un ugunskurā grauzdēta maizīte, kas garšoja pēc paradīzes. Diētu nemaz nebija jāmet pie malas, viņa pati sabijās un aizlēca.

Un tam visam vajadzētu sekot kaut kādai vaiņas apziņai. Vai kaunam vismaz. Bet nebija! Ne nieka! Bija tikai tāda labi paēduša cilvēka sajūta. Godīgi teikšu – laimīga diezgan. Vai tikpat laimīga es būšu tūlīt, kad sāksies karstais laiks un būs jāstīvējas iekšā vecajā bikini? Gan jau, ka ne. Gribās jau, protams, riepas vietā smuku redeli. Bet, vai šāda diēta ir mans īstais ceļš uz to?

Manu ikdienas uzturu joprojām var dēvēt par plant-based, ja ne 100% vegānu, bet bezglutēna, bezcukura, bezeļļu eksperimentiem vairs neatrodas motivācija. Veselīgi jau ir, bet vēl jo veselīgāk ir mīlēt dzīvi. Un baudīt. Nav jau tā, ka es ienirstu šokolādes kūkā. Salāti un dārzeņi joprojām ir topā, tikai bonusā tam nāk maizītes un mērcītes un citi produkti, kas nav tie diētiskākie. Dārzeņu un graudaugu/pākšaugu attiecība šķīvī drīzāk ir 60/40.

Es nevainošu nekādu krūtsbarošanu pie savas nīlzirga apetītes, vainīga pie padošanās esmu vienīgi es pati – vājš man tas raksturs un atzīstu, ka esmu atkarīga no cukura, miltiem un maizes, ak Dievs, kā es paspēju tik īsā laikā noilgoties pēc maizes. Vai tiešām veselīgāk ir ar dusmu grumbu pierē rīt smūtija malkus nevis ar baudu apēst gurķmaizīti? Nu nezinu. Galvenais, lai tā maizīte ir 1 nevis 10. Es jau allaž iestājos par to veselīgo balansu. Kas gan katram nozīmē ko pavisam citu. Bet man ir skaidras manas robežas. Skaidrs arī, kādās situācijās atļauju sev tās pārkāpt.

Šādi tādi labumi no šī izaicinājuma sev pašai ir aizgūti – esmu atkodusi, kā savā uzturā lietot vairāk ūdeni un galvenais – esmu atgriezusies uz jogas paklājiņa. Varbūt caur to vedīs mans ceļš uz Crazy Sexy formu?

Veseli ēduši! Laimīgi dzīvojuši!

bananmaize

Še jums mana ļoti aptuvenā banānmaizes recepte bonusā:

Sastāvdaļas:

* Banāni (jo gatavāki, jo labāk) x4 (ja lieli) vai x6-8 (ja mazāki)
* Pamatīga šļuka kļavu sīrupa (var lietot arī agavi vai vienkārši cukuru)
* Auzu pārslas (es izmantoju pamērcētas karstā ūdenī, lai uzbriest un ir mīkstākas) 2 pilnas 0,5 glāzes
* 2 0,5L glāzes jebkādu miltu, es izmantoju rudzu, bet var arī kviešu, mandeļu, kokosa, turku zirņu… kādus vien sirds kāro
* Jebkāds piens pēc sirds patikas (es lietoju rīsu) 1 glāze
* pusglāze kokosriekstu eļļas (šķidras!)
* šķipsniņa sāls
* tējkarote cepamā pulvera

Visu blenderē/samaisa līdz tādai pabiezai konsistencei, lai lejot formā līst lēnām kā medus

Tas ir pats pamats jeb bāze un tālāk jau var spēlēties ar sastāvdaļām garšai un konsistencei. Mani favorīti, ko vēl var likt klāt:
* mērcētus (vai 10min vārītus) indijas riekstus
* mērcētas (vai 10min vārītas) mandeles
* dzērvenes skābumiņam
* var pielikt karoti sodu, ja grib, lai uzpūšās kā keksiņš
* vaniļas cukuru/ekstraktu
* melno šokolādi / kakao pulveri
* kokosriekstu skaidiņas
* var likt karoti kukurūzas cieti, ja grib, lai stingrāka sanāk
* kanēli

Cep krāsnī speciālajā maizes formiņā uz 200 grādiem kādas 40min, bet viss protams atkarīgs no krāsns. Pārbaudīt, vai gatava var iebakstot zobu bakstāmo/koka irbulīti un ja velkot ārā kaut kas pielīp, tātad vidus vēl ir slapjš un jāpacep vēl. Jāvaktē līdzi. Kad izcepusies jāatstāj, lai atdziest un tikai tad var griezt citādi būs dikti mīksta un pajuks. Padoms nepacietīgajiem (kā man) – ātrāk dziest, ja ieliek ledusskapī!

#CrazySexyDiet 1.atskaite – 1.nedēļa kā pa kalniem

1.diena: 

Brokastis: centīšos maksimāli (iespēju robežās) pirmo dienas ēdienreizi aizstāt ar dzērienreizi jeb uzņemt smūtiju. Ar šo ēdienu/dzērienu man tādas sarežģītas attiecības, jo esmu cimperlīga – man ir grūti iedabūt zaļos kokteiļus, varbūt neesmu atradusi īstās receptes, nezinu. Man ļoti nepatīk, kad gala rezultāts ir biezs, ar gabaliem, mani mulsina tāda konsistence. Nespēju arī iedabūt smūtijus, kuru sastāvā ir avokado – man uzreiz ir sajūta, ka dzeru gvakamoli vai vienkārši mērci. Kaut kā manā prātā šī sastāvdaļa vienkārši nesavienojas ar smūtiju. Bet jo saldāks un šķidrāks ir rezultāts, jo vieglāk man iet. Tad nu esmu atradusi variantu, ar ko esmu mierā:

1 glāzei:

  • 2 saujas dzērveņu
  • neliela glāze ūdens
  • sula no 1 vesela apelsīna
  • 2 banāni
  • 1 kivi
  • čut čut čia sēklas
  • čut čut godži odziņas

Es gan noslinkoju un uzreiz uztaisīju vairāk, lai pietiek vismaz 2 dienām.

Pusdienas: diētas ļaunākais ienaidnieks laikam ir neplānoti ilgi izbraucieni ārpus mājām, jo steigā un pa ceļam pie kvalitatīva un veselīga ēdiena tikt ir problemātiski. Tā nu pusdienās sanāca vien bumbieris un bezglutēna cepumi, ko ātrumā atradu Rimi. Iepakojums lepni vēstīja, ka nav cukura, tad nu nospriedu, ka nav nemaz tik neveselīga izvēle.

Vakariņas: salāti – marinēti šampinjoni, burkāns, paprika, salātlapas, avokado, tomāti, sarkanais sīpols, linsēklas, kaņepju sēklas (mans mīļākais pēdējā laika atklājums, ko lieku teju visam klāt)

IMG_6563

Našķi: gatavojoties diētai pagatavoju dateļu “trifeles” (tās pašas, kuras TE) ar domu – lai ir pa rokai kāds veselīgs našķis. Vienīgā problēma – nepārspīlēt ar veselīgā našķa daudzumu. Ja sākumā plānoju limitēt līdz aptuveni 3 trifelēm/dienā, tad jau 1.dienā pārkāpu šo savu izdomāto limitu un apēdu vismaz uz pusi vairāk haha. Rakstura stingrība, kur tu esi?

Dzērieni: citronūdens, kumelīšu tēja x2, silts ūdens. Kopsummā šķiet izdevās sasniegt plānotos 2L

Fiziskās aktivitātes: ~40min joga, 30min pastaiga. Debešķīga sajūta būt atpakaļ uz jogas paklājiņa! Traumas vietu vēl jūtu, nevaru līdz galam izpildīt visas asanas, bet pamazām jācenšās atmodināt ķermeni no snaudas režīma.

Piezīmes un grēksūdze: bieži pielavījās “gribās kaut ko garšīgu” sajūta, aizrāvos ar saldumiem un jāpiedomā pie ārpus mājas izbraucienu ēdienkartes, lai nav stresā jāskraida pa veikalu ar tukšu vēderu. Liels izaicinājums ir arī limitēt porciju lielumu – reizēm šķiet, ka man ir bezizmēra kuņģis, jo, pagatavojot ko garšīgu, varu apēst ļoti daudz. Bet šoreiz veiksmīgi apstājos pie 1 salātu šķīvja. Uzsitu sev pa plecu.

Processed with VSCO with a6 preset

2.diena

Brokastis: tas pats 1.dienas smūtijs

Pusdienas: salāti – gurķis, salātlapas, marinēti šampinjoni, avokado, linsēklas, kaņepju sēklas

Vakariņas: brokoļu biezzupa – tvaicēti brokoļi, seleriju kāti, puravs, apcepti sīpoli un ķiploki, krēmīgumam nedaudz silken tofu un ūdens + zaļumiņi

Našķi: atkal pārāk daudz dateļu trifeles, melnā šokolāde

Dzērieni: citronūdens, liepziedu tēja x2, ūdens. Šķiet, pat pārcentos ar daudzmu (kas gan nevar nākt par ļaunu). Nesaprotu, kā šādu šķidruma daudzuma uzņemšanu var apvienot ar normālu ikdienu, jo uz tualeti gribējās aptuveni milijons reizes.

Fiziskās aktivitātes: 6km pastaiga ātrā tempā, 40min joga. Izdomāju pārmaiņas pēc jogot nevis mājās, bet gan pasvinēt pavasari un doties pie jūras. Tā forši sanāca – turpceļš 3km, pa vidu joga un tad mājupceļā vēl 3km. Mazais man par prieku visu laiku nogulēja. Mazliet smidzināja, bet tas netraucēja, bija pat patīkami, jo biju par biezu apģērbusies – laikapstākļi patiešām lutina pēdējās dienas.

Processed with VSCO with hb1 preset

Piezīmes un grēksūdze: ļoti jāpiedomā pie režīma, lai paspētu dienas laikā iekļaut gan regulāras ēdienreizes, gan pietiekami uzņemtu šķidrumu, gan paspētu iekļaut fiziskas aktivitātes. Labi, ka man nav konkrēta darba laika un varu atļauties dienu veltīt vairāk sev, darbus pakārtojot savām vajadzībām nevis otrādi. Arī ļoti prasās saldumus, tāpēc trifeļu grēkam pievienojās melnās šokolādes grēks. Jāsaņemās ar tiem našķiem. Atnākot mājās no pastaigas apriju vismaz 5 trifeles, jo bija baigais besis un gribējās ātri kaut ko saldu, kas atjaunotu enerģiju.

3.diena

Brokastis: šorīt brokastis mazliet steigā un daļēji pa ceļam, tāpēc nepaspēju uztaisīt smūtiju. Tā vietā – bumbieris, banāns, silts citronūdens

Pusdienas: bijām ciemos uz jubileju un namamāte mīļi bija padomājusi par manu vegānismu, tāpēc cēla galdā arī svaigos salātiņus (rukola, salātlapas, ķiršu tomāti, gurķis, avokado) un tomātu biezzupu

Vakariņas: bulgurs ar dārzeņu sautējumu tomātu pastā. Sautējuma sastāvā: puķkāposti, cukini, baklažāns, rīvēti kāposti un burkāns, klāt tomātu pasta, ķimenes, sīpoli, kiploki

Našķi: pāris gabaliņi melnās šokolādes, marinēti gurķīši

Dzērieni: tā kā šodien daudz braukājāmies apkārt, ar šo punktu sanāca visšvakāk tikt galā. Šķiet uzņēmu vien kādu 1L ūdens

Fiziskās aktivitātes: 9km pastaiga ātrā tempā

Piezīmes un grēksūdze: jāpiedomā pie uzņemtā šķidruma daudzuma, nedrīkst par to aizmirst. Vispirms uztaisīju sautējumu ar domu, ka nelikšu klāt sāli, bet beigās tomēr nedaudz pieliku, jo pagaršojot šķita pliekans. Sāls laikam ir mans lielākais ienaidnieks un visgrūtākais izaicinājums ir to nepievienot receptēm, jo man ļoti garšo sāļi ēdieni un to prasās visur klāt. Vēl man ir grūti regulēt porciju izmēru, ja kaut kas izdodas ļoti garšīgs, aizraujos un apēdu papildporciju, kā šajā gadījumā ar sautējumu. Netīšām gandrīz pusdienās pie zupas paņēmu klāt rupjmaizi un tad atcerējos, ka taču biju izlēmusi atteikties no miltu produktiem. Labi gan, ka laicīgi attapos.

 

4.diena

Brokastis: šajā rītā pamodos ar sajūtu, ka gribās ēst. Šī diena vispār bija kaut kāds lūzumpunkts. Visu laiku šķita, ka varētu mest šito visu pie malas un pierīties makaronu porciju. Iegāju virtuvē un sapratu, ka ar smūtiju nepietiks izsalkuma remdēšanai. Pārkāpu pati sevis izdomātos noteikumus un viegla augļu smūtija izdzeršanas vietā apēdu auzu pārslu putru.

Pusdienas: smūtijs (greipfrūtu sula, apelsīnu sula, bumbieris, banāni, ūdens). Lai gan smūtijs bija garšīgs, savam gruzīgajam garastāvoklim nekādi nevarēju tikt pāri. Patiesībā to vēl vairāk sabojāja drauga cepto pelmeņu smarža.

Vakariņas: krāsnī cepti dārzeņi (cukini, kartupeļi, puķkāposti, baklažāni) ar vegāno zaļumu “sviestu”

Zaļumu sviesta aptuvenā recepte (bildē zemāk var redzēt, kā tas izskatās):

  • Sojalitas zaļumu tofu paciņa
  • Sauja ūdenī mērcēti indijas rieksti
  • Dilles, loki, pētersīļi (jeb zaļumi pēc izvēles)
  • Spinātu sauja (var nelikt)
  • Linsēklas, kaņepju sēklas, ķimenes (jeb sēklas pēc izvēles)
  • Ķiploka daiviņas (liku 1, var likt vairāk, pēc gaumes)
  • 1 Citrona sula
  • Šļuka eļļas (liku olīveļļu)
  • Sāls
  • Nedaudz ūdens, lai panāktu krēmīgāku konsistenci

1455059_10206282554644060_3598148774768219910_n

Našķi: banāns, marinēts gurķis, rīsu galetes ar vegāno zaļumu “sviestu”

Dzērieni: citronūdens, liepziedu tēja, ūdens parastais

Fiziskās aktivitātes: 40min joga, 5km pastaiga ātrā tempā

Piezīmes un grēksūdze: kaut kāda riebīga diena, visu laiku gribējās našķoties, pielavījās besis, dusmas uz sevi, ka neizdodas pildīt pašai savu apņemšanos, bet tai pat laikā nenormāli gribās kaut ko garšīgu. Nezinu, cik lielā mērā pie šīm izjūtām vainīgs tieši uzturs, varbūt kaut kādu vielu trūkums, nav ne jausmas. Varbūt cujura rezerves izbeidzās, jo ļoooti gribējās iekosties kādā saldā bulkas vai kūkas gabalā. Bonusā visam šim dēls visu dienu niķojās, kas uzvilka vēl vairāk. Draugu pabrīdināju, lai nekaitina – man ir #vissslikti diena bez jebkāda iemesla. Visu laiku gan paturēju prātā, ka tas viss ir pārejoši un gan jau jauna diena nāks ar jaunu sparu. Pat, ja šajā dienā daļēji padevos, nekas neliedz nākamajā rītā turpināt. Nav jāgaida nākamā pirmdiena, diēta vai gads, lai atkal uzsāktu centienus veidot labāku sevi. Agri aizgāju gulēt, lai diena ātrāk beigtos un pienāktu jauna.

 

5.diena

Brokastis: kā jau gaidīju, šī diena sākās ar daudz labāku pašsajūtu un vairs neienīdu pasauli. Brokastīs gan atkal apēdu auzu pārslu putru (vārīta ūdenī) ar linsēklām, dzērvenēm, čia, kanēli, maltu muskatriekstu, tikai šoreiz bez sirdsapziņas pārmetumiem. Izdomāju, ka nevajag sev pārmest, bet gan pielāgoties – ja man prasās pamatīgas brokastis, lai iet pamatīgas brokastis, bet smūtiju varu dzert pusdienās.

Pusdienas: tas pats iepriekšējās dienas smūtijs

Vakariņas: pildīta paprika ar kāpostiem, burkāniem un pupiņām. Lai gan vegāns, tomēr šis sanāca ļoti sātīgs ēdiens, tā kā laikam neskaitās tā diētiskākā izvēle.

IMG_6626

Našķi: rīsu galetes ar zaļumu “sviestu”

Dzērieni: citronūdens, liepziedu tēja 

Fiziskās aktivitātes: 6km pastaiga ātrā tempā

Piezīmes un grēksūdze: jauna diena patiešām nāca ar jaunu sparu un viss gruzis tika atstāts vakardienā. Esmu novērojusi, ka manu labsajūtu ļoti iespaido nevis tieši nogulēto stundu skaits, bet gan tas – cikos pamostos. Ja noguļu līdz pusdienlaikam jeb mostos laika posmā 9:00-12:00, tad jūtos aizpampusi un niķīga – ātri nogurstu, gribu našķoties un vispār esmu tāda nekāda. Bet ja izdodas pamosties laika posmā 6:00-8:00, tad enerģijas ir daudz vairāk un noskaņojums ir pozitīvs. Pat tad, ja gulētas maz stundas.

 

6.diena

Brokastis: tāds pats kā iepriekšējo dienu smūtijs

Pusdienas: smūtija papildporcija

Vakariņas: salāti – spināti, marinēti šampinjoni, rīvēti burkāni, gurķis, turku zirņi, baltās pupiņas, linsēklas, balzamiko

Našķi: rīsu galetes ar paštaisītu spinātu pesto

Dzērieni: klasika – citronūdens, tēja un vēl ūdens

lemonwater

Fiziskās aktivitātes: gandrīz visu dienu pavadījām ārā, svaigā gaisā. Vispār varētu teikt, ka šai diētai perfekti laikapstākļi patrāpījušies – šonedēļ visas dienas nav bijušas problēmas iziet ārā pastaigās un pajogot svaigā gaisā (kas manuprāt ir nesalīdzināmi baudāmāk kā iekštelpās). 6km pastaiga un 40min joga un pamatīga meditācija ar daudziem paldies un laba vēlējumiem sev. Paspējām arī ar dēlu pagulēt kopīgu diendusu šūpuļtīklā.

Piezīmes un grēksūdze: manas smadzenes dīvaini darbojas. Tiklīdz izlēmu turēties pie striktas diētas, sagribējās visādus grēkus, bet tiklīdz pieņēmu, ka atļauju sev nelielas atkāpes – vairs nemaz neprasās neko baigi grēcīgu.

 

7.diena

Brokastis un pusdienas: fantastiskais CrazySexy Brunch Raw Garden. Paldies Līgai par saorganizēšanu! Man šis pasākums bija labs atskaites punkts, pie kā pieturēties, jo nu neiesi jau uz diētas meitenēm veltītu pasākumu padevusies, vai ne? Bija ļoti jauki paklačoties un saprast citu meiteņu motivāciju un trikus sevis pārvarēšanai. Laba domu apmaiņa un, protams, nežēlīgi garšīga veselīga paēšana. Es pat nezinu, ko lai izceļ, jo katrs ēdiens mani sajūsmināja – salāti, dārzeņi, čia pudiņš, smoothie bļodas, vegānās pankūkas un ahh zupiņa! Īsta vegāna paradīze!

crazysexybrunch2016

Vakariņas: atklājām grill sezonu vecāku mājās, tāpēc jau iepriekš biju sagatavojusi līdz ņemšanai savus dārzeņu toverīšus:

  1. Šampinjonus – izņēmu kātiņus un iesmērēju iekšā vegāno “sieru” no indijas riekstiem un pašas sēnes iesmērēju ar spinātu pesto
  2. Baklažānus, cukini un papriku iemarinēju olīveļlā ar šļuku sojas mērces un klāt oregano, rozmarīnu, kaltētu baziliku

Grilētie dārzeņi garšoja lieliski, bet papildus tam vēl klāt bija rukolas salāti un krāsnī cepti dārzeņi, ko pārējie ēda kā piedevu gaļai, bet man dārzeņu nekad nevar būt par daudz – kartupeļi, puķkāposti un burkāni lieliski papildināja manu grilēto dārzeņu šķīvīti.

Našķi: pāris gabaliņi melnās šokolādes, pistācijas

Dzērieni: daaudz ūdens

Piezīmes un grēksūdze: šodiena tā svētdienas cienīgi bija diezgan bagātīga ēdienu ziņā, bet izpalika fiziskās aktivitātes. Bet nu reizi nedēļā jau var arī ļauties mazliet plezīram, vai ne?

 

1.nedēļas rezumē: pilnībā saprotu, kā jūtās narkomāni, kad mēģina atturēties no narkotikām – jo tieši to nozīmē piedalīties šajā izaicinājumā. Man reāli ļimst kājas jau no domas vien par bulciņām, nemaz nerunājot par ieraudzīšanu vai sasmaržošanu. Un tomēr jāmācās atteikt tam cukuram, kas viltīgi glūn no visām pusēm. Labi gan, ka man garšo salāti un dārzeņi un patīk pašai eksperimentēt virtuvē. Vēl šī izaicinājuma ietvaros gribu pamēģināt pati uztaisīt kādu no piena alternatīvām, jo veikalos pieejamie ir ļoti cukuroti. Noteikti gribu paeksperimentēt ar smūtiju receptēm, jo šonedēļ izmēģināju tikai 2 kombinācijas. Lai gan sākums tāds ne visai veiksmīgs, tomēr skatos nākotnē uz atlikušajām 2 nedēļām ar cerību un optimismu. Kā vēsta mans dzīves svinēšanas plānotājs: 

Es nevaru tikai, kad nedaru. Tiklīdz daru, tā varu.

Un pie tā arī es šomēnes turos. Veseli ēduši, traki seksīgie! 

Vegāns ceļo: Itālijas Alpi

Ak, Itālija! Sapņu galamērķis gardēžiem, bet kā lai ceļojumu uz šo zemi “pārdzīvo” vegāns gardēdis? Pie tam Alpu reģions – ar saviem prosciutto, parmezāna sieriem, pasta bolognese, picām un gelato(!). Pamatīga rakstura un principu pārbaude garantēta.

veganfooditaly3

Neliela emocionāla atkāpe – tā kā esmu iesācēja vegānismā, uz mani vēl visi šie kārdinājumi iedarbojas pamatīgi. Viegli padoties ir arī tāpēc, ka vēl meklēju to robežu, kurā jūtos ērti būt un saukt sevi par vegānu – ja sākumā šķiet, ka tas nozīmē tikai atteikšanos no piena produktiiem, gaļas un olām (kas vairums cilvēkiem JAU liekas ekstrēmi), tad ar laiku atklājas, ka arī želantīns nav vegāns, baltā cukura ražošanas procesā izmanto kaut kādas kaulu daļas un pat ne viss alus ir bez dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām. Visā šajā vājprātā ir jāmēģina neapmaldīties un nonojūgties, bet gan atrast stingru nostāju, kāds vegāns izvēlos būt un kāpēc. Šis ceļojums manu nostāju krietni sašūpoja un pieļāvu daudzus kompromisus mīļā miera un veselā saprāta labā, ko vegānu policija gan uztvertu par nopietniem pārkāpumiem un jau sen būtu ielikusi mani aiz restītēm. Labi gan, ka vienīgā policija, ar ko nācās saskarties bija vainas apziņas balss manā galvā, ar kuru nācās padiskutēt. Daudz iekšēju dialogu. Ko tad īsti es ar sevi sarunāju, lasi tālāk.

Atgriežoties pie tēmas – pa ceļam viss vēl bija priecīgi un par to jau uzrakstīju šajā bloga ierakstā. Taču nonākot galamērķī sastapos ar pirmajiem pārliecības pārbaudījumiem. Bijām apmetušies viesnīcā ar cenā iekļautām brokastīm un vakariņām, kas nozīmēja, ka manas izvēles iespējas būs limitētas. Tad nu piedāvājuma ietvaros centos izvēlēties variantus, kas man der.

BROKASTIS

Brokastu zviedru galdā – omletes, cīsiņi, maizes, bulkas, kūkas, brokastu pārslas ar pienu vai jogurtu. Nekā vegāna. Pirmajā rītā izdzēru vienkārši zaļo tēju un greipfrūtu sulu. Labi, ka dēliņa vajadzībām līdzi biju paņēmusi auzu pārslu putriņas, tad nu dalījāmies draudzīgi – 1 karote mammai, 1 mazajam. Ne es apvainojos, ne gāju skaidroties ar viesnīcas vadību vai pavāru, kādi viņi neģēļi, visam pielikuši klāt dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas. Vienkārši izlēmu, ka katru rītu brokastīs aiziešu kompānijas pēc iedzert savu tējiņu un pēc tam istabiņā apēdīšu savu brokastu versiju no veikalā iegādātiem produktiem. Problēma (ja tā to vispār var nosaukt) easy un bez stresa atrisināta. Blakus viesnīcai bija veikaliņš, kurā sapirkos ābolus, banānus, zemenes, riekstus un burkānus. Našķim atradu vegānas citronu vafeles un popkornu. Lieliski. Puncis pilns gan man, gan bērnam. Otrajā brauciena nedēļā grupā bija alerģiski ceļabiedri, tad nu brokastu galdā 1 rītu parādījās arī sojas piens, ko laimīgi pielēju muslim un apēdu. Pārējos rītos gan sojas piena vietā diemžēl bija kazas piens. Bet nu bez liekiem pārdzīvojumiem dzīvoju tālāk un grauzu istabiņā savus ābolus (un čiepu bērnam putras karotes).

veganfooditaly2

PUSDIENAS

Pusdienas gan palika katra paša ziņā, jo pa dienu slēpotāji tomēr dzīvojas pa kalnu un tur kafejnīcās kaut ko apēd. Tā kā es uz kalnu gāju vien 3 dienas no 2 nedēļām, jo dzīvojos kopā ar dēliņu, mēs pusdienu maltīti “medījām” turpat pilsētiņā. Ātri vien ļāvos kārdinājumam apēst riktīgu, krāsnī ceptu itāļu picu. Ilgi pētījusi ēdienkartes piedāvājumā esošās picas, sapratu, ka vieglāk būtu sakombinēt pašai sastāvdaļas, kas man garšo. Uz manu lūgumu, vai iespējams izveidot individuālu picu manai gaumei, itāļu picas cepējs atbildēja ar saulainu si, si! Tad nu manu sapņu picu veidoja dārzeņi (cukini, baklažāni, paprika), sēnes un rukola. Bez siera, protams. Garšoja nežēlīgi labi. Nu tā, ka atgriezos šajā picērijā vēl nepieklājīgi daudz reizes ar savu specpasūtījumu.

Tomēr, lai nepārvērstos par apaļu mīklas bumbiņu, dažas dienas nācās tomēr iet picērijai ar līkumu. Vieglākām pusdienām labi noderēja veikalā iepirktie gatavie salāti. (bildē augstāk) Neesmu ievērojusi, vai arī Latvijā tādi pārdodas, bet abi ar draugu jau sen esam tos iecienījuši, braucot ceļojumos. Apaļā bļodiņas iepakojumā ietilpst arī dakšiņa un dažādas eļļiņas, ko var pievienot pats pēc izvēles. Pirku dažādu veidu, dažos sastāvdaļās ietilpa arī siers vai gaļa, bet tā kā salāti jāsajauc pašam, tos vienkārši nepievienoju. Tā vietā, lai tie nebūtu galīgi švaki, piepirku klāt sev tik mīļās sastāvdaļas marinētas sēnes un saulē kaltētos tomātiņus un vienkārši pieliku klāt. Garšīgi, viegli un ātri.

Citās reizēs atļāvos arī neveselīgākas opcijas – frī kartupeļus vai falafel kebabu. Starpcitu garšīgākā kebabu ēstuve, kādā jebkad esmu ēdusi! Jokaini gan, protams, ka tieši Itālijas Alpos, ha.

veganfooditaly4

VAKARIŅAS

Šī bija problemātiskākā un kompromisiem piesātinātākā ēdienreize, jo itāļu tradicionālā virtuve nav ļoti vegāniem draudzīga. Katru vakaru mums bija menu ar 3 izvēles variantiem pirmajam un otrajam ēdienam. Man par prieku pirmajā parasti bija kāds vismaz veģetārs variants (sēņu risoto piemēram) vai zupas (grūbu, pupiņu, dārzeņu biezzupas), tad nu izvēlējos tos. Otrajā parasti bija dažādi gaļas ēdieni ar piedevām, no kuriem man atlika piedevas (polenta, kartupeļi, tvaicēti dārzeņi), kas gan reizēm arī pilnībā neatbilda vegānam uzturam – kartupeļu biezputra ar pienu vai dārzeņi sviestā – taču es pievēru uz to acis un piedevu sev. Tas, kas katru vakaru glāba neatkarīgi no izvēles variantiem – salātu bārs, ko gan vairāk varētu nosaukt par dārzeņu galdu. Katram bija iespēja sev kā starteri sakrāmēt salātu bļodiņu un es tur nereti izpaudos tā, ka šis “starteris” bija mans pamatēdiens – pupiņas, brokoļi, salātlapas, sviesta pupiņu pākstis, zirnīši, tomāti, burkāni, tur bija viss, ko vien varēju vēlēties. Saldais ēdiens gan man izpalika, visās kūkās noteikti klāt bija piena produkti vai olas. Bet labi, ka tā – citādi pēc 2 nedēļu izēšanās tādā režīmā, no viesnīcas varētu izripot.

veganfooditaly

GELATO

Ja no sākuma šķita, ka sirds lūzis, skatoties uz krāsainajām bumbiņām, tad beigās nebija nemaz tik traki. Nopirku dēliņam bumbu un apēdu tās pāris karotes, kas viņam palika pāri. Bez ārprāta sajūsmas un sirdsapziņas pārmetumiem. Kas tikai pierāda, ka viss ir atieksmes jautājums. Garšīgs jau bija, bet ne diži garšīgāks par nice cream jeb vegāno saldējumu.

SECINĀJUMI

Vai es varēju ēst vegāniskāk? Jā, noteikti. Vai es pārdzīvoju izdarītās izvēles – nē. Vai tas padara man par sliktu vegānu – drošvien, bet man vienalga. Ikdienā mājās, kur varu izsekot ēdiena sastāvdaļām un gatavošanas procesam no A-Z, varu būt 100% vegāns. Latvijā varu izvēlēties ēstuves ārpus mājām, kurās zinu, ka ēdiens būs vegāns vai arī jebkur sarunāt, ko un kā man vajag. Bet itāliski skaidroties un pieprasīt speciālu uzturu man nebija jaudas un vēlēšanās. Kā arī negribēju bojāt vieglo, pacilāto vakariņu gaisotni ar kaut kādu ņemšanos par to, ka burkāni izskatās apcepti sviestā – ceļojumā tomēr cilvēki brauc baudīt un atpūsties nevis klausīties piekasīgos vegānos. Es domāju, ka ir situācijas, kas pieprasa savus principus atlaist nedaudz vaļīgāk un tas nebūt nav grēks.

Vegāni var ceļot un paēst garšīgi, par to nav šaubu. Vai vienmēr izdosies izbaudīt vietējo virtuvi pilnvērtīgi – noteikti nē. Galvenais ir prast pielāgoties situācijām un nedusmoties, ja pat pēc lūguma atnest augļus bez putukrējuma, tomēr atnes ar. Nokasi nost, iedod draugam papildporciju un mierīgi apēd tos augļus. Ja vēlies skriet pa pasauli un mācīt visiem visur dzīvot un ko ēst – lūdzu, dari tā. Dabūsi supervegāna medaļas un karmas punktiņus. Es neesmu tam gatava, tas nav mans piegājiens. Es klusi ēdu savus tvaicētos dārzeņus un stāstu par to šajā blogā.

Vegan on the road – 0 problēmas

Pirms došanās pārbraucienā no Latvijas uz Itāliju ar auto, biju nedaudz sabijusies, kā tad nu man ies, ņemot vērā jaunās uztura izvēles īpatnības. Morāli biju gatava pārtikt no frī kartupeļiem ar kečupu, jo ceļmalu kafejnīcas pārsvarā ir ātro ēstuvju tipa un neko citu vegānu tajās necerēju dabūt, bet realitātē manu ēdienkarti sastādīja daudzveidīgāka pārtika. Tāpēc drošu sirdi varu teikt, ka vegāns road tripu var ne tikai pārdzīvot, bet arī izbaudīt.

*Vispirms laicīgi brīdinu – šis noteikti nav pilnvērtīgs, sabalansēts, vitamīniem un uzturvielām bagāts uzturs, es to nereklamēju kā labāko iespējamo variantu, tas vienkārši ir manas personiskās pieredzes atspoguļojums. Un viss. Uzskatu, ka 3 dienas šādā režīmā nekādas ārprāta sekas uz manu organismu nav atstājušas. Ja kāds domā pretēji, bet lūdzu, domājiet, ko gribat.

Vispirms būs kompakts uzskaitījums, bet zemāk sīkāks skaidrojums.

Ēdienreizes – ātri vārāmā auzu pārslu putriņa, griķi ar kāpostu un biešu salātiem, baltmaize, grieķu salāti (izlasot ārā siera gabaliņus), lēcu salāti, kāpostu salāti, cepti kartupeļi, cepti dārzeņi, sautēti kāposti

Našķi – zemesrieksti, ābols, banāns, tomātu un čili un laima čipsi

Dzērieni – ūdens, kļavu sula (līdzi no mājām), melnās un zaļās tējas

Izbraukšanas vakarā ļāvos čipsu kārdinājumam, iepriekš jau biju izpētījusi, ka tomātu un čili un laima nesatur laktozi kā teju visi pārējie, tad nu tie arī attapās manā vēderā kopā ar melno tēju ar brūno cukuru. Ikdienā nelietoju ne melno tēju, ne cukuru, bet tā kā mani sagaidīja vairākas nomoda stundas vērojot garlaicīgu ceļu (un vēl tā mašīnas maigā šūpošanās un iemidzinošā skaņa), tad nu izlēmu par labu tādai kombinācijai. Miegs gan drīz vien uznāca tāpat, tāpēc centīšos no šāda pārstimulējoša dzēriena izvēles izvairīties. Par čipsiem komentāri lieki – tiklīdz apēsti, parādās vainas un smaguma sajūtas. No šī niķa man reiz par visām reizēm jātiek vaļā. Tikšu.

Par ūdens patēriņu pārbraucienu laikā – teorētiski ieteiktos 2L dienas laikā varat aizmirst uzreiz iekāpjot mašīnā, jo nu būsim reāli, gribās taču kādreiz arī nonākt galamērķī, nestājoties pie katra staba pačurāt. Šo veselīgo paradumu varam atstāt ikdienai, kad esam pazīstamā vidē, ar paredzamu iespēju apmeklēt tualeti. Tā kā pati bieži vien attopos pēdējā brīdī, kad tā teikt jau cērtās acīs, labāk neriskēju un šķidruma patēriņu uz braukšanas laiku centos samazināt līdz minimumam.

Brokastīm paciņu putras manuprāt ir ļoti labs variants, jo siltu ūdeni dabūt nevajadzētu būt baigām problēmām – tas ir jebkurā benzīntankā pieejams. Putra ir arī gana sātīgs ēdiens un uz mani ļoti nostrādā silta ēdiena faktors, lai jau pēc stundas neprasītos kādu našķi. Pavisam jauki, ja patrāpās benzīntanks, kurā nopērkami augļi (vairums piedāvā banānus un ābolus). Ar tiem tad var padarīt putru garšām bagātāku. Vai vienkārši apēst kā uzkodu vēlāk dienas laikā.

Pusdienās attapāmies benzīntankā, kurā pēc norādēm ēstuve bija tikai Burger King, tā nu samierinājos ar savu iepriekš paredzēto frī + kečupa likteni, bet tavu laimi, turpat blakus tomēr bija bistro, kur tiku pie griķiem ar salātiem. It kā sīkums, bet patīkami. Biju ļoti priecīga par iespēju paēst normālu ēdienu. Un nebija tā, ka es paņēmu vienīgo sev pieļaujamo variantu, bija arī rīsi, zupas un daudzi citi salātu varianti, kas priecīgi.

Tam sekoja neprātīga (lasi – pārmērīga) ļaušanās sālīto zemesriekstu kārdinājumam. Nosodāma rīcība, bet tam bonusā pēc tam ļoti slāpa, kas nozīmē ne visai apdomīgu ūdens patēriņu. Kļūda kļūdas galā.

Vakariņās Polijas – Vācijas pierobežas rajonā tiku pie zaļās tējas un grieķu salātiem. Nācās tikai izlasīt siera gabaliņus. Šī brauciena veiksmīgākā kombinācija.

Vismaz tā man šķita līdz pusdienām Vācijā, kur acis tā apžilba no variantu daudzveidības, ka sagrābos pietiekami visai dienai. Apēdu tikai pusi un pārējo ņēmu līdzi. Cepti kartupeļi ar sautētiem kāpostiem, cepti dārzeņi (cukini, paprika, šampinjoni) + lēcu un dārzeņu salāti + kāpostu un dārzeņu salāti. Viss bija bezgalīgi garšīgi. Dodu tai ceļmalas kafejnīcai 5 vegāna acis 🙂

Bet īstās problēmas sākas tagad, kad esam sasnieguši galamērķi – Itālijas Alpus. Jau 1.vakariņās nācās nedaudz grēkot, jo… Ja nu no gaļas izdevās izvairīties, tad sviests gan pavisam noteikti bija klāt gatavošanas procesā. Ēdu polentu, vārītus burkānus un sviesta pupiņas un grūbu zupu + baltmaizi. Sarunāju ar sevi, ka šī ceļojuma laikā atļaušos mazas atkāpes, lai nebojātu sev un ceļabiedriem garastāvokli.

Apsveru arī iespēju nedaudz pamānīties un savu diētu skaidrot ar gavēni. Šo vārdu cilvēki uztver daudz mierīgāk kā vegāns. Tas nezin kāpēc mēdz citus aizskart un pat sadusmot. Tas galīgi nav tas, ko gribētos piedzīvot ceļojuma laikā, tāpēc mīļā miera labad… Pagavēsim. Nav jau traki melots. Manam gavēnim vienkārši nav konkrēta termiņa. Tas nebeidzas.

Turiet īkšķus, lai man saprotoši ceļabiedri un katru dienu vismaz 1 vegāna opcija vakariņām.

image

image

image

Pārtikt no lapām vien… vai arī nē | MĪTI PAR VEGĀNISMU #1

Gribēju rakstīt par muļķīgiem mītiem saistībā ar vegānu uzturu, bet sapratu, ka katrs mīts tomēr pelnījis plašāku iztirzājumu. Tāpēc ķersimies klāt pie pirmā un, manuprāt, visizplatītākā – vegāni ēd tikai zāli un ir knapi paēduši.

Teikšu atklāti – arī man tā agrāk šķita. Taču tagad ar katru dienu arvien vairāk saprotu, cik absurds un vienkārši stulbs ir tāds uzskats. Tā it kā izslēdzot no ēdienkartes dzīvnieku piena produktus, gaļu, olas, zivis un medu vairs nekas pāri nepaliktu. Paliek. Un kā vēl paliek. Ir tik daudz variantu, ko ēst, ka reizēm man gribētos, lai diennaktī būtu vairāk stundu, lai tikai es varētu pamēģināt vēl kādu recepti. Šomēnes dzīvoju virtuvē un laiku mēru receptēs nevis stundās, kā arī blenderis kļuvis par manu labāko draugu.

Ātrākais variants, kā apgāzt šo mītu – ierakstiet google vai youtube “vegan recipes” un aidā. Vegāniem ir savas versijas par burgeriem, picām, kūkām un visu pārējo, ko tik sirds jeb garšu kārpiņas kāro. Bet ja nu jums slinkums, tad parādīšu šo to, ko šomēnes sev gatavoju (kad atcerējos nobildēt pirms apēšanas). Vēl bez šīm mēģināju taisīt arī dārzeņu wrap, uztaisīju savu pirmo ever humusu, našķojos ar popkornu vai kukurūzas čipšiem ar gvakamoles mērci, ēdu kartupeļus un cukini milijons veidos, sautēju kāpostus, vārīju (un piededzināju) biezzupas un nākotnē plānoju vēl visu ko gardu izmēģināt.

IMG_4874
Brokastu karaliene – putra. Agrāk fanoju par auzu pārslu, bet nu esmu sākusi biežāk taisīt rīsu, jo tā ir pirmā, ko iesaka dot maziem bērniem, tad nu apvienoju gatavošanu sev un dēliņam. Kā redzat man putras un piedevu attiecība ir teju 1:1 – lieku klāt visu, kas nāk prātā un atrodams virtuvē – augļus, riekstus, žāvētus augļus, sēklas, kanēli, maltus riekstus… Konkrēti šī ir mandeļu pienā vārīta rīsu putriņa ar dzērvenēm, valriekstiem, čia sēklām, rozīnēm, linsēklām, banāniem un kanēli.
IMG_4721
Vienkāršās un slinkās brokastis – augļu smūtijs, kur varianti arī bezgalīgi. Šajā – dzērvenes, hurma, kivi un banāni.
IMG_4705
Pusdienlaikā viens no variantiem ir salāti, kur nu arī var izpausties milijons dažādos veidos. Šajos, kas bildē – rukola, “iceberg” salātlapas, gurķis, burkāni, šampinjoni, turku zirņi, saulespuķu sēkliņas, pesto
IMG_4767
Sātīgāks pusdienu variants (nedomājiet, ka esmu rīma, šis ir vairākām personām) – lēcu sautējums ar sautētiem dārzeņiem, klāt rukola ar tomātiņiem un pāri svaigi zaļumi (dilles, loki, pētersīļi).
IMG_4718
Mana šī brīža apsēstība ir kurkuma un karijs, tos lieku klāt teju visam – arī griķiem ar dārzeņiem un zaļumiem.
IMG_4881
Pirmo reizi pamēģināju pati arī diedzēt sēklas, kuras pēc tam var likt uz maizes, pie zupas, pie salātiem jeb vienkārši – pie jebkura ēdiena. Veselīgi un garšīgi. Te bildē diedzētas lēcas.
IMG_4695
Launagā prasās kādu fikso uzkodu, tad nu gurķmaize ar paštaisītu spinātu pesto (jo teju visos veikalos nopērkamajos ir klāt siers) ir tieši laikā.
IMG_4889
Vakariņās supervariants ir zupa – šī mēneša ietvaros esmu atteikusies arī no buljona kubiciņiem un iemācījos novārīt buljonu pati. Tālāk jau kastrolī peldēja visi dārzeņi, kas atradās virtuvē – burkāni, kartupeļi, bietes, selerija, kālis utt. Pa virsu kārtīga latvieša manierē visi iespējamie zaļumi.
IMG_4778
Kotletes?? Tā varētu šķist, bet patiesībā šīs ir falafel bumbiņas, kas garšas un sātīguma ziņā ļoti vienkārši aizvieto gaļu. Pirku gatavu maisījumu, kas bija vienkārši jāatšķaida ar ūdeni, bet gan jau var arī pats uzmeistarot to masu. Klāt nedaudz tomātu pasta, jo acīmredzami piededzināju, tāpēc mērcīte, lai labāk slīd lejā haha. Un zaļie salātiņi – avokado, gurķis, salātlapas, rukola, šampinjoni, sēkliņas, olīveļļa
IMG_4740
Kad uznāk slinkums kaut ko ilgi un sarežģīti šmorēt, tad uzgāju šādu labu variantu – Spilvai ir visādi gatavie dārzeņi burciņās, tad nu uzmet uz pannas uzsilda un liek klāt rīsiem/kuskusam/lēcām/makaroniem/nūdelēm/griķiem/zirņiem/pupiņām utt. un ēd nost!
IMG_4982
Yes, vegāna pica ņammmmm! Pamatnei izmantoju burrito/wrap lavašmaizi. Pa virsu pamatīga kārta tomātu pastas un es vēl liku arī bazilika tomātu mērci. Sīpoli, šampinjoni, paprika. Violife siers no Dabas stacijas (klucis, no kura pietika 3 šādām picām maksāja 4EUR). Nākotnē gribu gan pamēģināt arī pati uztaisīt sieru. Baziliks, oregano uuuun pēc cepšanas svaiga rukola pa virsu
IMG_4687
Ja sakārojās ko saldu, šie 3 sastāvdaļu cepumi ir mans fiksais glābiņš – banāni, auzu pārslas un rozīnes. Viss! Ja gribās, var protams variēt un visu ko likt klāt – esmu mēģinājusi pievienot zemesriekstu sviestu, kokosriekstu eļļu, kanēli, maltus riekstus, veselus riekstus, žāvētas plūmes, ābolus utt.
IMG_4988
Dateles + kakao pulveris + rieksti apviļāti kokosriekstu skaidiņās = vegāni rafaello
IMG_4690
Šitāda cepumu porcija ar tēju pazūd ātri vien, ticiet man 🙂

 

Nu, vai jums joprojām šķiet, ka nabaga vegāni dzīvo tukšu vēderu? Muļķības! Šķiet ar visām šīm eksperimentālajām izvirtībām esmu tieši uzēdusies vairāk. Bet es sev piedodu. Jo man šajā pārejas posmā šķita svarīgi sevi nesamocīt un ieprogrammēt sevī pārliecību, ka arī šādi var gardi paēst. Tas nu man pavisam noteikti ir izdevies. Tam gan nav tieša saistība ar vegānismu, visus šos ēdienus var iekļaut savā ēdienkartē arī visēdāji, vienkārši man tieši vegānisms piespieda aizdomāties, kas gan vēl varētu sastādīt manu ēdienkarti bez tipiskām vista + salāti vakariņām. Un man prieks, ka tā, jo tagad atklājusies milzīga garšu pasaule, kuru aizrautīgi turpinu izpētīt.

Labu apetīti, draugi! Veseli ēduši!

Vegānisma iesācējs. 1.nodaļa

Kopš pieņēmu lēmumu kļūt par vegāni, sanācis piedzīvot pamatīgu emociju karuseli. Tagad, kad esmu nedaudz nomierinājusies, mēģināšu šos emocionālos stāvokļus izteikt stadijās:

  1. Apgaismība
  2. Es ienīstu šo pasauli
  3. Es mainīšu šo pasauli
  4. Esmu mierā ar sevi un šo pasauli

Otrā stadija ir tikai loģiskas sekas pēc tā informācijas apjoma, ko pāris dienu laikā sevī sagāzu. Nesaudzīgi skatījos pēc kārtas visas dokumentālās filmas par vegānisma tēmu: “Earthlings”, “Cowspiracy”, “101 reasons to go Vegan”, aktīvista Gary Yourofsky uzrunas, Erin Janus Youtube kanālu un daudzus citus youtuberus. Raudāju ārprātā, bet spiedu sevi skatīties un nenovērsties. Tā teikt, ieskatīties patiesībai acīs. Nu… tas ir – patiesības versijai. Jo nevajadzētu akli ticēt visam, ko kāds stāsta Youtube klipiņā, vai ne? Visiem paustajiem uzskatiem es nepiekrītu. Un tomēr daudzas redzētās ainas grūti izdzēst no prāta un noliegt to patiesumu – neiespējami. Kā olu industrija samaļ vīriešu dzimtes cālīšus dzīvus (jo tie nekam nav derīgi, jo nedēj olas), kā griež cūku rīkles, lai mums būtu bekons, ko uzcept brokastīs, un kā piena govīm atņem teliņus, lai varam izdzert viņiem domāto pienu. Tas pēdējais skats mani, kā jaunu māmiņu, satrieca visvairāk, jo uzreiz domās vilku paralēles. Skatījos un caur asarām šūpoju galvu, pie sevis domādama – Tas nav pareizi, tā nav jābūt, tam nav jānotiek. Atceros pirmo reizi, kad vispār aizdomājos par govs piena iegūšanu – tas bija pirms pāris mēnešiem, kad biju stāvoklī un kādam skaidroju, kad sievietei rodas piens, kas domāts mazulītim. Tā bija pirmā reize 21 dzīves gada laikā, kad aptvēru, ka govij, lai tā dotu pienu, jābūt mammai. Tālāk domu neattīstīju. Bet nu pietika ar Facebook nošērotu 5 minūšu video, lai mana pasaules uztvere nedaudz sabruktu.

Šis ir brīdis, kad prasās nedaudz background info. Uzaugu ēdot visu, ko sirds kāroja, daudz lieki neprātojot, ko lieku uz šķīvja un vēderā. Vienmēr gan esmu uzskatījusi sevi par dzīvnieku mīļotāju, dažādas radības izraisījušas sajūsmu kopš sevi atceros. Pirmā saskarsme ar veģetārisma ideju, šķiet, bija ap gadiem 14 – mana pirmā puiša vecāki aizrāvās ar jogu un neēda gaļu. Nekādu lielo rezonansi tas manī neizraisīja. Fast forward uz aptuveni pusotru gadu atpakaļ – pati sāku nodarboties ar jogu, lepni iestāstot sev, ka mani neinteresē šīs prakses filozofija, bet gan fiziskā puse. Ha. Nekur neizspruku un jogas mācības atrada ceļu pie manis, kas lika domāt par enerģijām un tādējādi arī veģetāra uztura ideju. Tai laikā gan nedomāju, ka esmu uz to spējīga. Dzīve jābauda un garšīgi taču -man šķita pietiekami labs attaisnojums. Tādas atkarībnieka atrunas. Pēc kāda laika paliku stāvoklī un tas bija labs iemesls pārvērtēt savu ēdienkarti un vispār sākt nedaudz apzinātāku dzīvi kā iepriekš. Saklausījos no uztura speciālistiem, ka gaļa cilvēkam esot vajadzīga, ja vien tā ir labas kvalitātes (grass fed, free range utml.). Laimīgi dzīvoju tālāk ar jaunu attaisnojumu – ekspertu apgalvojumu. Pēdējo mēnešu laikā joga saveda mani kopā ar jaukām meitenēm, ar kurām tiekoties ēdām veģetārus un pat vegānus gardumus, kas ļāva man ieraudzīt, ka nekā sarežģīta šādā uzturā nav. Tā nu laiku pa laikam dažādi notikumi un cilvēki veicinājuši pārdomas par šo tēmu.

Bet nekas uz mani nebija atstājis TĀDU iespaidu, kā šie video un filmas. Tā sajūta ir kā no tumsas ieejot spožā gaismā. Es beidzot sapratu, ka visu šo laiku biju apzināti izvēlējusies neredzēt un nezināt, jo tā vienkārši ir vieglāk dzīvot. Jo šai “apgaismībai” seko riebums. Vispirms pret pasauli, kas tādu ārprātu pieļauj un tad arī pret sevi, kas to ārprātu pieprasa. Jo bez pieprasījuma jau nebūtu piedāvājuma.  Vairs nespēju distancēties no tā ļaunuma un apzinājos, ka to veicinu ar savām ikdienas darbībām. Mana nauda maksā par masveida slaktiņu. Esmu slepkavību pasūtītāja. Briesmīgas atziņas. “Cowspiracy” bija labs moments, kad filmas autors pēc klātbūtnes vistas nokaušanā teica: “Ja es nespētu to izdarīt, nevienam nebūtu tas jādara manā vietā”. Un es skaidri zinu, ka nespētu. Vienmēr esmu noliegusi medības un medniekus, bet nu pirmo reizi dzīvē man šķita, ka viņi ir godīgāki cilvēki par citiem, jo vismaz aiziet un paši to dzīvnieku nonāvē nevis “nevainīgi” nopērk veikalā fasētā iepakojumā.

Pēc visām šīm briesmīgajām atziņām sekoja nākamā fāze – ieslēdzās pasaules glābējas režīms. Nu tik skriešu, sludināšu, nu tik būs. Šīs fāzes laikā lepni ieliku savā Facebook timeline life event un jau iztēlojos, kā nu mācīšu visiem dzīvot. Bet, jo vairāk iedziļinājos vegānisma dzīvesveida filozofijā, jo vairāk sapratu, cik pamatīgas pārmaiņas tas pieprasa. Tad nu sāku uzdot sev jautājumus – vai tiešām esmu tam gatava? Mūžīgi pētīt etiķetes? Vienmēr visur piekasīties? Jums šķiet, ka atteikties no gaļas, piena produktiem un olām ir ekstrēmi? Bet kā ar medu, vilnu, zīdu? Tai skaitā visu, kas no tā izgatavots. Tur atkrīt ne tikai siers un majonēze, draugi, bet puse manas garderobes un kosmētikas maciņa satura. Kur nu vēl viss, kas uz dzīvniekiem testēts, cirks un zoodārzi. Tā tik labsirdīgā vēlme nekaitēt dabai aiziet TĀDOS līmeņos, ka šķiet vispareizāk tiešām ir nošauties.

Un tad man pieleca. Nekāda vegānu policija no krūmiem laukā neleks un mani nesodīs. Šī nav nekāda sacensība par vegāniskākā cilvēka titulu, šī pat nav sacensība starp vegāniem, veģetāriešiem un visēdājiem. Šī ir sacensība man pašai ar sevi – būt labākajai sevis versijai. Būt labākai kā biju vakar. Esmu droša, ka būsiet dzirdējuši frāzi: “Be the change you want to see in the world”. Tad nu es esmu. Soli pa solim. Pamazām. Gluži kā es iesāku jogu, tāpat vegānismu var sākt ar uzturu un ar laiku iet dziļumā. Tik tālu, cik katram pašam šķiet saprātīgi. Jo der atcerēties, ka arī es pati esmu dzīva radība, kurai negribu darīt pāri.

Vienu brīdi sāku lasīt kaut kādus pētījumus, lai vajadzības gadījumā, ja nu kāds jautās, varētu pārliecinoši atspēkot ar faktiem savu izvēli. Bet tad iebraucu, ka man nav vajadzīgi ekspertu atzinumi vai pētījumi, kuros balstīt savu lēmumu. Man pietiek ar sirdsapziņu. Tā man saka priekšā, kā dzīvot pareizi. Es izvēlos to klausīt.

Rakstīju aprakstu par sevi šim blogam un uzrakstīju – mēģinu kļūt par vegāni. Nodzēsu. Uzrakstīju “Mācos būt par labu cilvēku”. Tas precīzāk.

4.stadija – Esmu mierā ar sevi un šo pasauli.