2 soļu rīta labsajūtas rituāls

Nav nekāds noslēpums, ka šovasar atkal biju iekritusi savā negatīvo domu bedrē un lai tiktu no tās laukā bija jāpamaina ikdiena un jāievieš labsajūtas rituāls, kas palīdz savākties.  Tiklīdz jutu, ka ķermenis, mans garastāvoklis vai gaisotne mājās atkal brauc auzās, ķēros pie savas labsajūtas rutīnas. Protams, perfektā pasaulē tā būtu mana ikdiena visu laiku, bet ceļojumi vai dažādi plāni mēdz izjaukt dienas ritmu, tāpēc vismaz periodiski prasās pie šīs rutīnas atgriezties sevis sakārtošanai. Tā teikt – lai padzenātu drūmos mākoņus.
Laika gaitā esmu sapratusi, ka nevaru savu pašsajūtu palaist pašplūsmā. Lai justos enerģijas pilna, spētu koncentrēties darbiem un būtu spējīga ar pilnu jaudu pievērsties ģimenes dzīvei, man jārūpējas par savu bateriju uzlādi. Šajā ierakstā dalīšos ar rīta rutīnu, ko esmu izkopusi un atzinusi savai garīgajai un fiziskajai veselībai par labu esam. Ja agrāk mēdzu savām lietām nozagt laiku nakts miegam, tad tagad esmu sapratusi, ka tas ir ātrākais ceļš pretī dažādām veselības problēmām un pamatīgam nogurumam (kas noved pie aizkaitināmības, lieka stresa un vispār kaitē jebkādā dzīves jomā). Tad nu tagad maksimāli cenšos pievērsties kvalitatīvam miegam un atvēlēt mirkli sev agros rītos pirms diena sauc pienākumos. Tas man kā izteiktam naktsputnam nav viegli, bet NOTEIKTI ir to vērts.
Tātad pirmie priekšnoteikumi: labs, kvalitatīvs miegs, piecelšanās agri no rīta pirms pamodies dēls, lai varu nesteidzīgi iesākt dienu un varu klusumā un mierā pievērsties tikai darbam ar SEVI. Jā, pamosties agrāk ir grūti, jā, reizēm sanāk aizgulēties, jā, reizēm stundas vietā pamostos 15minūtes pirms laika, kad modinu dēlu, tas viss gadās, tā ir dzīve. Galvenais pie pirmajām neveiksmēm nepadoties un spītīgi atstāt modinātāju uz tiem 6:00 (vai citu laiku, kas jums der).
JOGA
Sāku ar izstaipīšanos. Kad atskatos uz posmiem, kad man gan fiziski, gan emocionāli klājies vissliktāk, tiem ir viena kopīga iezīme – mazkustīgs dzīvesveids. Turpretī, kad atceros laiku, kad jutos vislabāk – tas bija, kad katru rītu, bez attaisnojumiem nodarbojos ar jogas praksi. Ilgtermiņā tas iespaidoja manu labsajūtu neizmērojami! Tad nu atkal cenšos iesākt rītu ar savu ierasto pusstundīti, reizēm pamainot pozas vadoties pēc sajūtām. Ja esi iesācējs un nezini ar ko sākt, youtube un dažādās aplikācijās ir superīgas pamācības, kurām sekot līdzi. Pilns internets labu jogas paraugu. Protams, ka labāk ir to apgūt skolotāja pavadībā, bet tā kā ne vienmēr tāda iespēja ir, es palieku pie pārliecības, ka ir labāk kustēties mājās un varbūt mazliet nepareizi nekā nekustēties nemaz.
MEDITĀCIJA UZ PRANAMAT
Pēc kārtīgas izkustēšanās miesu un prātu pamodināt un enerģizēt palīdz arī akupresūras paklājs “Pranamat ECO”.
Izslavētais durstīgais matracītis ilgi likās trendīga modes lieta, ar ko smuki nopozēt Instagramā līdz brīdim, kad sajutu tā efektu. Testēju to jau kopš vasaras sākuma. Katru rītu pēc jogas vingrojumu izpildīšanas guļos uz tā ar pliku muguru (bildēs atstāju sporta krūšturi, lai pieklājīgi, ja). Esmu novērojusi, ka manas ādas jūtība ļoti mainās, domāju, ka to ietekmē daudzi un dažādi faktori. Bet tas ir interesanti, ka vienu dienu var neciešami sāpēt un citu mierīgi noguli pat pusstundu un adatiņu spiešanās ādā šķiet pat patīkama.
Tomēr, lai mazāk domātu par “auč, auč, auč”, izlēmu šo rituāla daļu apvienot ar kaut ko kas manā ikdienā jau labu laiku pietrūkst, bet nekad neatrodas tam laiks. Meditācija! Vienkārši (ha, ha, nemaz jau tik vienkārši nav) paelpot, pabūt mirklī, pavērot savas domas, paļauties, atslābināties). Apzināti sāku ar jogas praksi un tikai tad meditēju un guļos uz paklājiņa, jo uzreiz no gultas pieceļoties atkal apgulties varētu nozīmēt tikai vienu – aizmigt atkal. Tāds nav mērķis. Mērķis ir atvēlēt šo laiku sev, atvēlēt sev šo telpu un laiku.
Meditācijā esmu pilnīgs bēbītis iesācējs, tāpēc man noteikti vajadzīga vadība un tam labi noder aplikācija Headspace. Tagad esmu nolēmusi pamēģināt arī Calm. Bet Headspace vīrieša balss jau ir tik pierasta, tik nomierinoša, tik samtaina un silta, ka vienmēr ļauj aizmirst par to, ka patiesībā atrodos “uz adatām”. Reizi nedēļā klausos arī savu mīļāko podkāstu: From the heart: conversations with Yoga Girl.
Ja strādāju no mājām, dienas laikā, kad nedomājās, nerakstās, nespēju savākt domas, dodu savam prātam iespēju pamosties uzkāpjot uz Pranamat ar pēdām vai uzspiežot plaukstas. Ķermenis noķer vieglu šoku, asinsrite riņķo un ķermenis paliek možāks. Kad gribās viegli pamasēt kādu ķermeņa daļu, bet nav noskaņojums izteikti asām sajūtām, Pranamat nolieku gultā un atstāju mugurā drēbes, tad tas mazliet iegrimst matracī un apģērbs mīkstina efektu. Lai pacīnītos ar celulītu, var sēsties virsū ar dupsi, bet ar pliku dibenu sēdēt virsū gan man šķiet diezgan sāpīgi. Kas zin, varbūt arī līdz šim līmenim kādreiz tikšu. Savā prātā vizualizēju variantu par sēdēšanu pie datora ar paklājiņu zem dupša, bet izmēģinājusi vēl neesmu.
Līdzi pievienotajā bukletā ir dažādi piemēri kā Pranamat lietot dažādiem mērķiem – kuras ķermeņa daļas un cik ilgi vēlams noturēt relaksācijai vai tieši pretēji enerģijas vairošanai. Kā samazināt sāpes, ja “adatiņas” šķiet par asu utt.
Tā es cenšos iesākt savu dienu un šī stunda, pusotra stunda, kaut pusstunda man ir ļoti svarīga. Uzreiz ir skaidrāks prāts, labāk spēju koncentrēties un debesis atkal rādās skaidras. Lielākais efektsgan parādās ilgtermiņā, šo ieviešot kā rutīnu dienu no dienas. Jo ilgstošāk izdodas, jo labāk jūtos. Dziļa elpa, kustība un medicīniskās plastikas adatiņu masāža ir mana dienas sākuma labsajūtas recepte.
Katram jau savs, varbūt tu esi atklājis kādus trikus, kas tev palīdz justies labi? Padalies ar savu rīta rutīnu, varbūt varam kaut ko aizņemties viens no otra! 

2017.gada kopsavilkums: favorīti, atklājumi un atziņas

Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem patīk rakstīt apņemšanās sarakstus (pat ja tie nepiepildās), pateicības un kopsavilkumus savas dzīves posmiem. Pagājis viens emocionāli pamatīgi izaicinošs gads, tāpēc prasās pielikt tam punktu, lai atspertos lēcienam jaunajā. Te būs neliels apkopojums ar maniem šī gada favorīt notikumiem, lietām, vietām un pāris atziņas, kas aizķērušās no pieredzētā. Laimīgu jauno, interneta draugi! Lai suņa sirsnības pilns gads!

 

Daži gada highlights jeb spilgtākie pavērsieni:

  • Blondie mati – kopumā mana kaska šogad piedzīvojusi 3-4 toņus. Gads iesākās ar ziliem matiem, tad pavasarī atgriezos pie rozā un rudens sezonā nolēmu pielikt punktu trako toņu rotaļām un nonācu pie vecā labā blondā. Tagad šampanieša blondo nomainījis mazliet tumšāk blonds tonis, kas ļauj tik ļoti neiespringt par ataugušām saknēm. Man ļoti patika raibo matu posms un prieks, ka saņēmos un piepildīju šo savu mazo sapni, bet jāatzīst, ka ļoti piekusu un pārmaiņas uz dabīgāku matu krāsu bija vajadzīgas, jo krāsainie mati pieprasa lielu noņešanos ar tiem.
  • Supertētis – šī gada nogales spilgtākais prieks ir Raimonda un Rafaela attiecības. Par tēti nekļūst tāpat vien, bērnam piedzimstot, par to ir jāizaug un pie tā ir jāstrādā. Gribu izcelt un uzteikt, ka redzu, ka viņš tiešām cenšas būt supertētis, kurš apzināti ik dienu pavada kvalitatīvu laiku kopā ar dēlu. Man ir liels, liels prieks par aktīvāku viņa lomu audzināšanā, tas man iepriekšējos gados pietrūka.
    Īpaši mīļas atmiņas ir mūsu kopīgie ģimenes rollera izbraucieni tuvējā apvidū, disku golfa diena un ziemas prieki Gaiziņkalnā.

     

  • Supermamma – jāatzīst, ka arī par mammu man šogad ir bijis jāizaug. Nu tā, ka pamatīgi jāpiestrādā un jāpiedomā pie tā, kāda es esmu un vai es cenšos pietiekami. Bija visādi lūzumpunkti, piemēram depresija un krūtsbarošanas pārtraukšana, kad bija īpaši smagi šajā mammas lomā, bet esmu izturējusi un, šķiet, mūsu attiecības ar Rafaelu šobrīd ir līdz šim nepieredzēti labas. Nav gājis viegli, bet es centos no sirds, tas galvenais. Ir mums abiem raksturiņi un izrādās es neesmu pacietīgākais cilvēks pasaulē, kā gribēju iepriekš ticēt. Manī ir pārsteidzoši lielas dusmas, kas pārāk bieži tika novadītas mazā virzienā. Mācos to kontrolēt un novirzīt šo enerģiju citur. Bet viss mums izdosies, es ticu. Tagad jau ir labi. Mazāk asaru, vairāk smieklu un smaidu.

    18443734_1494677930584226_712531440864067584_n

  • Vairāk laika ar draudzenēm – šī bija mana jaunā gada apņemšanās, jo iepriekšējos gados jutos diezgan nozaudējusies un šķita, ka nebija izdevies pietiekami veiksmīgi sabalansēt ģimenes dzīvi ar laiku kopā ar pārējiem sev mīļajiem cilvēkiem. Man ir liels prieks, ka šogad izdevies jau labāk to īstenot un kopā pavadīti daudzi brīnumjauki mirkļi. Šo apņemšanos pārnesu arī uz jauno gadu, jo šī draudzība man nozīmē daudz.
  • Sieviešu spēks – papildus ilgām pēc labākajām draudzenēm, šogad īpaši apzinājos, cik ļoti man nepieciešama sieviešu sabiedrība. Cik ļoti mēs spējam viena otru pacelt, atbalstīt un virzīt. Esmu ļoti pateicīga visām foršajām meitenēm, kuras varu saukt par draudzenēm, kas mani nemitīgi iedvesmo un motivē. Jūs esat brīnišķīgas!

  • Terapija – par šo runāju šajā ierakstā, bet tomēr atsevišķi jāizceļ, jo tas noteikti ir mans gada THE notikums. Lai gan daudzi terapiju varētu saistīt ar negatīvo pieredzi, kas turp aizved, kopumā tas tomēr ir izcili pozitīvs pasākums. Tas ir darbs ar sevi, kas ļauj iepazīt savu raksturu un iemācīties savu emociju pieņemšanu un sevis mīlestību. Tas ir lieli. Ir cilvēki kam tas nāk viegli, bet man pie tā bija un būs jāpiestrādā, tāpēc man prieks, ka sastapos ar terapeiti, kas bija mana skolotāja emociju pārvaldīšanā, vismaz uz laiku.

 

IMG_8785

the NOTIKUMI

Piedzīvojumi:

Kā ceļošanas entuziastei mani gada spilgtākie momenti pavisam noteikti ir tie, kas notikuši ārpus Latvijas robežām. Šogad man bija tas prieks doties trijos ceļojumos, kuri visi bija fantastiski un tomēr kaut kādā iespaidīguma secībā tos sakārtoju. Kad ceļots ir daudz, noraut jumtu nav viegli, bet visiem trim šī gada ceļojumiem tas izdevās.

  1. Zanzibāra
    Gari un plaši šī ceļojuma dienasgrāmatu jau aprakstīju šajā ierakstā. Pirmo vietu šajā sarakstā tas izpelnījies ar savu ilgumu un attālumu. Atšķirībā no pārējiem mini tripiņiem šis bija kārtīgs ceļojums nedēļas garumā. Un lokācija arī, protams, iespaidīga – eksotiska sala otrpus ekvatoram pie Āfrikas kontinenta. Pēc tam, kad ceļots daudz, galamērķiem paliek arvien grūtāk pārsteigt un spilgti palikt atmiņā, bet šī Tanzānijas sala tiešām atstāja milzīgu laimes nospiedumu manā 2017.gadā. Šis ierakstās vēsturē arī kā pirmais Piedzīvojumu īpašais, ģimenēm ar bērniem domātais ceļojums. Ļoti ceru, ka tas pārvērtīsies tradīcijā un turpināsim piedāvāt šādu fantastisku atpūtu arī 2018.gadā.

     

  2. Islande
    Īsais ceļojums, kas trāpījās tieši Rafaela 2.dzimšanas dienā. Uz reisu devāmies pa taisno no Playground festivāla, tāpēc tas bija tāds dulls maratons, ar fiksu dušu Jūrmalmājās un svecīšu pūšanu pa vidu. Islandē pavadījām vien trīs dienas, bet tās bija tik piepildītas, ka ceļojums šķita krietni ilgāks. Noteikti iespaidoja polārā diena, kas ļāva agri celties un vēlu iet gulēt, jo gaisma. Paspējām izbraukāt un izstaigāt must-see vietas un pārējā laikā vienkārši klaiņojām un baudījām iespaidīgo Islandes dabu. Ūdenskritumi, lupīnu lauki, kalni un lejas, karstie avoti – dabas tūrisma mīlim Islande ir absolūta paradīze. Pie tam mums paveicās ar saulainiem un sausiem laikapstākļiem, kas Islandei ir netipiski.

  3. Frankfurte
    Pavasarī kopā devāmies road tripā uz Frankfurti Vācijā. Tur notika izstāde, ko Raimonds darba vajadzībām bija plānojis apmeklēt un mēs piekabinājāmies līdzi, lai gan ceļā plānots pavadīt gandrīz tikpat daudz laika kā uz vietas. Izņēmām no busa lieko krēslu rindu un iekārtojām milzīgu, ērtu gultu, kas ļāva izbaudīt #vanlife pēc pilnas programmas. Sapratu, ka tā varētu ar saviem puikām izbraukāt tālus ceļus. Šis izbrauciens bija brīnišķīgs, galvenokārt, 3 iemeslu dēļ. Pirmais – kā allaž ceļojumos tas notiek, mūsu ģimenītei atkal izdevās noķert vienu vilni un nogludināt mazliet sakacināto gaisotni pēc ilgstošās prombūtnes vienam no otra. Mēs beidzot bijām kopā un tiešām baudījām viens otra kompāniju. Otrkārt, mēs pasteidzinājām pavasari. Treškārt, bija tik forši pārmaiņas pēc paceļot tepat pa Eiropu, kas pēc tālajiem Āzijas lidojumiem, tepat tuvumā vien šķiet. Un arī pēc svešādās kultūras iepazīšanas, bija neparasti pastaigāt pa tīrām, kārtīgām, eiropeiskas pilsētas ielām pretēji Āzijas bardakam.

 

Pasākumi:

  1. Festivāli – Playground, Positivus, Cēsu un Valmieras pilsētas svētki – Šovasar bija pamatīgs pasākumu maratons. Ar hennošanu izbraukājāmies pa pasākumiem un pilsētas svētkiem, ar Fifi piedalījāmies Playground festivālā un Valmieras svētkos, kā arī pēc neliela pārtraukuma saņēmāmies Positivus festivālam. Lai gan ar mazo uz pleciem un opā to visu pieveikt nebija nemaz tik vienkārši, tomēr priecājos, ka uzdrošinājāmies doties un veidojām atmiņas kopā. Es tomēr esmu tāds cilvēks, kurš uzlādējas no masām un laiku pa laikam man vajag paburzīties sabiedrībā, tā enerģijas apmaiņa ir nepieciešama.

     

  2. Rafaelam pirmais laivu brauciens – pavisam spontāni šogad izdevās aizbraukt laivu braucienā, par ko ļoti priecājos, jo agrāk šī bija ikgadēja tradīcija manas ģimenes lokā. Rafaelam gan šis bija pirmais, tāpēc nedaudz satraucos, bet viss izdevās lieliski un mazais izbaudīja laiku dabā kopā ar mums ļoti veiksmīgi. Laivā nosēdēt mierīgi varēja un upē neleca, tas galvenais. Ceru, ka atkārtosim nākamvasar!

    20347581_206154676582269_2429867585819377664_n

Jaunas prasmes:

Šis bija gads, kad beidzot izdevās atbrīvot mazliet laika sev, tāpēc, kad bija iespēja, centos apgūt no jaunu vai vienkārši radoši padarboties.

  1. Brush lettering kursi Apguvu prasmi, par ko sapņoju jau labu laiku. Šogad varēju Ziemassvētkos saražot smukas, paštaisītas dāvanas.

    2017-12-27 011842702849..jpg

  2. Burbergas kroņu meistarklase – veiksmīgi spontāni ietrāpīju šajā pasākumā, lai gan arī sapņojusi par to biju jau labu laiku. Forša kompānija un vēl foršāks rezultāts.

    22430059_975151889290036_7435004915304366080_n

  3. Kūkas meistarklase  – par šo Valmiermuižas meistarklasi jau rakstīju šajā bloga ierakstā, bet tā labi iederās arī šajā sarakstā. Forša pieredze, jo ar kūkām esmu uz Jūs, bet tagad jau pietuvojos Tu.

    IMG_2992

Mūzika:

Manas mīļākās 2017.gada dziesmas, secībai gan nav īpašas nozīmes. Mīlu, kā mūzika spēj aizvest mūs atpakaļ laikā uz mirkļiem, kad tā skanējusi vai bijusi īpaši mīļa, tāpēc zinu, ka šis piecinieks man atsauks atmiņā šo gadu.

  1. Gabbie Hanna – Out Loud & Satellite
    Manu sajūsmu par šo mūziku drošvien saprast varēs tikai tie, kuri ilgstoši sekojuši kādam māksliniekam vēl tikai ceļā uz sasniegumiem. Gabija ir youtubere un šis viņai ir bijis riktīgs izaugsmes gads ar pirmajiem soļiem nopietnas mūzikas karjeras virzienā, tāpēc esmu riktīgi sajūsmā par viņas pirmajiem singliem. Bet man šīs dziesmas patīk ne tikai tāpēc, tās arī skan TIEŠĀM labi.

    268x0w

  2. Troye Sivan & Martin Garrix – There For You
    Līdzīgi ir ar Troye Sivan, kurš nāk no tās pašas Youtube vides, bet jau labu laiku gozējas topu augšgalos ar savu mūziku. Šis viņu gabals gan ir pamatīgi nodrillēts un riktīgs popsis, bet tāpat man patīk, uz Troye man ir riktīgas rozā brilles un neko tur nevaru padarīt. Rafaels mašīnā jau tā bija atklausījies, ka bija iemācījies nedaudz dziedāt līdzi.

    martin-garrix-troye-sivan-there-for-you
     
  3. Harry Styles – Sign of The Times & Kiwi
    Šis bija rezultāts labākajai “pauzes paņemšanai” mūzikas vēsturē. Labi, varbūt pārspīlēju, bet man prieks, ka One Direction pašķīda solo karjerās, lai gan nebija ne vainas pagaudot līdzi arī “Story Of My Life”. Taču Harry Styles roķīgais albums uzreiz nočiepa manu sirsniņu un labu laiku Spotify skanēja uz riņķi. Riktīgs gada notikums manā muzikālajā dzīvītē.

    HarryStyles-albumcover

  4. Hillsong United – Oceans (Where Feet May Fail)
    Šī dziesma, šķiet, bija atklājums no Līgas Libertes Dejas Teātra izrādes “VISU” un palika ar mani dziļi, dziļi. Šī dziesma ir tik skaista, ka pie tās vienmēr prasās nedaudz paraudāt vai vismaz viesistabā vienai pašai iztēloties, ka dejoju savā privātajā dejas izrādē un izpaust visu, kas iekšā. Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, ka esmu darījusi abus. Ļoti, ļoti skaista mūzika. Ļoti.

    https_images.genius.com68b58a7e84c15282ffc91201e4dad2ed.900x900x1

  5. Portugal The Man – Feel It Still
    Nu un tad vēl šis lipīgais gabals, kurš uzreiz iekustina gurnus un liek šūpoties ritmā. Nu jau skanējis radio stacijās krietni par daudz, bet ticu, ka pēc laika, kad drillēšana norimsies un uziesim šo dziesmu atkal, tā iepatiksies no jauna un atmiņās atgriezīsimies 2017.gada prieka mirkļus ar šo kā soundtrack galvās.

    0006440797_350.jpg

Pirmās reizes:

Viena no manām mīļākajām izklaidēm ir pamēģināt kaut ko pirmo reizi. Tās pirmreizīgās sajūtas un pieredzes vienmēr ir īpašas, tāpēc te mazs uzskaitījums arī ar tām.

  1. Meditācija dvēseles deju ritmos
    Maģiska pieredze, kuru noteikti vēl atsevišķi uzslavēšu pašu savā ierakstā, tieši tik iespaidīga tā bija. Kad bija pavisam grūti, uz deju grīdas atstāju savu sāpi caur šo meditāciju. Tiešām, tiešām fantastiski un iesaku visiem!
  2. LLDT izrādes “VISU” un “33”
    Par Līgu zināju jau iepriekš, bet šis bija gads, kad riktīgi safanojos par šo turbo dāmu. Apmeklēju abas izrādes un kā par vienu, tā par otru biju sajūsmā, jo nekad nebiju gaidījusi, ka deja var izraisīt tik daudz patiesu emociju. Šis dejas teātris rada skaistumu un stāsta dzīvi caur lielisku mūziku un apbrīnojamām ķermeņa kustībām. Māksla!

    17662077_403114593385667_3946637077403140096_n

  3. Mākslas muzejs
    Uz mākslas nots – nekad iepriekš nebiju bijusi Mākslas muzejā, bet tagad, kad tas pavisam smuks, bija laiks to izdarīt! Un pie reizes arī beidzot satikt Kikiņu, ko savā jaunā gada sarakstā lieku atkal, jo šī jaunkundzīte man dikti pietrūkst.

    17661963_1815462635447763_8544387713661403136_n

  4. Riga Fashion Week
    Pavisam netīšām nonācu arī Riga Fashion Week bērnu modes skatēs “Aristrocrat Kids” un “Paade Mode” un, protams, biju par visu sajūsmā. Gan skatēm, gan tērpiem, gan mazajiem, mīlīgajiem modeļiem, gan modes skates pieredzi kopumā. Lai gan pati sevi neuzksatu par nekādu lielo modes dāmu, bija forši tur būt un pārmaiņas pēc sapucēties (es pa simts gadiem uzvilku papēžus) nevis desot pa mežu pakaļ savam wild child (tas bija traks posms).

    17760996_1428383420565950_6832927414919056525_o

  5. Sieviešu skrējiens
    Pirmo reizi arī piedalījos kādā lielā “maratonveidīgā” pasākumā. Forši, ka tieši Sieviešu skrējiens ir tas, ar ko zaudēju savu “maratonu” nevainību, jo pasākums bija noorganizēts tiešām labi un gan mūzika, gan kolektīvais prieks, gan puskailie džeki trasē labi motivēja paskriet mazliet ātrāk un staltāk. Ceru piedalīties atkal!
    18381748_1919973224906774_3916473698176991232_n
  6. Māmiņu Klubs
    Nu ja, un tad vēl divreiz mēs bijām TV ekrānos kopā ar mazo džekiņu raidījumā “Māmiņu Klubs”. Pie tam veselas divas reizes. Paldies Kristīnei par šo iespēju un interesanto pieredzi pagozēties kameras priekšā un izmēģināt pirkstiņkrāsas.

 

the LIETAS

Kosmētika:

  1. Madara” mitrinošie krēmi – jau otro gadu pēc kārtas zem eglītes saņemu dāvanā “Madara” produkciju un šī ir tradīcija, kas man sāk iepatikties. Pagājšgad saņēmu SOS Hydra un pirmo reizi mūžā biju tik sajūsmināta par sejas krēma efektu, jo to tiesām izjutu. Bija jūtams, ka tas dziļi mitrina un baro ādu ne tikai to samitrina. Šogad manu seju lutina Deep Moisture Gel (nez kāpēc neatrodu mājaslapā, ir tikai līdzīga tipa krēms) un Smart Antioxidants Dienas krēms. Cik nu sanācis abus palietot, abi atkal izcili un neliek vilties, tāpēc silti iesaku cilvēkiem ar problemātisku ādu.IMG_3245
  2. Maybeline superstay matte ink – šī šķidrā matētā lūpu krāsa pārsteidza ar tiešām lielisko noturību. Varu ēst, dzert un vispār aizmirst visu dienu par lūpu krāsas atjaunošanu un vakarā tā patiešām joprojām ir turpat! Atšķirībā no citām lietotām matētajām lūpu krāsām, šī nesakrājas lūpu krociņās un nesaveļas kunkuļos, kas pēc tam nokrīt. Jākrāso gan īpaši uzmanīgi, jo notīrīt bez pēdām nav nemaz tik vienkārši, krāsa gana ātri nožūst un izlabot kļūdu ir grūti. Bet esmu sajūsmā, tāpēc gribētu šo brīnumu visos savos iecienītajos lūpu krāsu toņos, taču diemžēl no pieejamā klāsta mani uzrunāja tikai šie abi – 20 (Pioneer) un 40 (Believer).IMG_3243
  3. Biodermas micelārais ūdens – manai cimperlīgajai ādai ir grūti atrast piemērotu kosmētiku, tāpēc šī  Uz atlaidēm tiku pie šī mega bunduļa par saprātīgu cenu un esmu pārlaimīga, ka man tas pietiks ilgstošam laikam.IMG_3247
  4. Batiste sausais šampūns ar blondo toni – absolūts life saver dienās, kad steidzami jāsaved mati kārtībā (interneta bilde, jo aizmirsu Jūrmalmājās, sasodīts).Batiste


Mazie zīmoli:

Ja nu kaut kas mani sajūsmina, tad tā noteikti ir mazo latviešu lielā varēšana darīt un radīt, pie tam skaisti. Te daži piemēri.

    1. Piparmētra
      Nu ar šīm meitenēm ir tā, ka nav šaubu – ja viņas kaut ko taisa, būs forši un smuki.

      18514275_1696743797020110_7912470605625032704_n

    2. Tonight Is Yours
      Un vēl liels lepnums man ir par talantīgo mākslinieci Ievu Ciprusi, ko man ir tas gods pazīt un pat griezt rosolu pļāpājot virtuvē kopīgā pasākumā. Kad viņa būs lieli slavena, varēšu mazbērniem stāstīt, ha. Bet jokus malā, viņa tiešām skaisti raksta un rada lietas, kas uzrunā nu tā, līdz kaulam. Paldies, Ieva! Šis gads totāli bija tavējais. Lai nākamais vēl vairāk uz urrā!

      17267458_1470738306293018_4037888704193232896_n

    3. Cloudberry
      Nu un tad vēl man ir tāda ultra jaudīga draudzene Linda, kura močī visā, ko viņa dara, bet īpaši savos sapņainajos Mākoņogas plānotājos. Manu laiku pa plauktiņiem lika šogad un liks arī nākošgad. Lepojos, priecājos, lietoju, patīk! 

 

    1. #BurbergaRada
      Man vienmēr patikušas izteiksmīgas rotas un tieši tādas rada Ilze Tigule jeb Burberga un, protams, ka lillīgi rozā šķelmīgās sejiņas vajadzēja tieši man! Kas forši – katrs auskaru pāris ir unikāls mākslas darbs, tāpēc tādi paši nebūs nevienai citai. Oriģināli un skaisti darbi. Nēsāju. Patīk.

      Processed with VSCO with f1 preset

    2. Pretty Little Tassels
      Atceros, ka kaut kad gada sākumā man uznāca tassel tipa pušķīšu mānija un izdomāju, ka gribu tādus auskarus, bet tā arī tas laiks neizbrīvējās uztaisīt līdz ieraudzīju Pretty Little Tassels un problēma atrisināta. Tagad jau man ir veseli 3 dažādi pāri un nevaru apsolīt, ka nebūs vēl, jo patīk un vajag taču visās varavīksnes krāsās!

      18950319_1916052185341009_6419303561355591680_n

    3. DDSLL Girls
      Par šo meiteņu kolekcijām jūsmoju jau labu laiku un šogad aktīvi liku lietā gan satriecošās clutch somiņas, gan skariņ-auskarus. Viņas rada tādas lietas, ka man šķiet, es mierīgi varētu bez filtra iegādāties uz dullo jebko un tas būtu nenormāli skaists un man patiktu. Tiešām gaumīgi, bet tai pat laikā koši un ekscentriski. 

Bērnu zīmoli:

Protams, ka sanāk daudz jūsmot arī par bērnu drēbītēm un aksesuāriem, jo gribās savu džekiņu saģērbt stilīgi un ērti. Prieks, ka latvieši ražo apģērbus tieši manā gaumē.

  1. Rock & Mouse
    No šī zīmola Rafaelam ir cepure (ne tā, kas bildē) un “ādene”, kas patiesībā ir riktīgi silta soft-shell jaka, ko vilkt aukstā laikā. Izskatās, manuprāt, nenormāli stilīgi! Viņu mājaslapa te.22580966_839239816249721_4109863787614437376_n
  2. Wuf Kids
    Šis ir viens no tiem zīmoliem, kuru produkcijā man atkal patīk teju viss, bet īpaši šis zaķa džemperis, kas saņēmis DAAAUDZUS komplimentus un ir arī tik ērts, ka, šķiet, valkāts visvairāk šogad. Mājaslapa te.17437921_195297427626415_85577674344366080_n
  3. Pifes cepures
    Skatos, ka man ir varen bagātīgs paziņu loks, jo šo skaisto cepuru darinātāju arī lepni varu saukt par savu draudzeni. Evitas talants ir neizmērojams un apbrīnas vērts. Viņas rokās viss top skaisti un rūpīgi, tāpēc prieks, ka šis čiekuriņš sildīja mana džekiņa ausis pavasarī un agrā rudenī. Seko līdzi te.

    17493759_1283133955110746_5722954659614687232_n
     
  4. Tu_Esi_Ipass
    Bildes mums vēl nav, bet gada nogalē lieliskajiem bērnu zīmoliem pievienojies arī fejas Terēzes “Tu Esi Īpašs” kroņi, ko liksim galvā jau šovakar jauno gadu sagaidot un sāksim krāt tajos īpašos mirkļus. Skaisti, rūpīgi, gaumīgi. Iečeko!25010388_304177976762172_5917287077761777664_n

Žurnāli:

Joprojām sentimentāli esmu pilnīgs žurnālu geek. Man patīk paņemt rokās, izšķirstīt, apsēsties un izlasīt. Tam ir rituāla sajūta, man to vajag un man tas nozīmē daudz. Šogad īpaši labi lasījās šie zemāk sakārtotie izdevumi. Tikai tagad sarindojot šajā sarakstā aptveru, ka tie visi iznāk reizi ceturksnī, kas laikam nozīmē, ka esmu lēna lasītāja un šāds biežums mani pilnībā apmierina. Lai pavisam godīgi, uzreiz brīdinu, ka vienā no šiem rakstu arī pati, tāpēc mans viedoklis ir pilnīgi subjektīvs.

  1. I’mperfekt
    Šis svaigais šī gada jaunumiņš, šķiet, izraisījis pamatīgu sajūsmu ne vienā vien. Man patīk plūstošā autoru maiņa un tēmu dažādība. Daudz kas pārklājas ar manu redzējumu un sajūtu par patieso. Papildus tam arī vizuālais risinājums ar mākslu, foto un ilustrācijām kaitinošu stock bilžu vietā spēlē lomu ceļā uz manu žurnālutārpiņa sirdi. Šķiet, tiešām ļoti trāpīgi uzķerts mediju telpā trūkstošais un niša veiksmīgi ar šo veikumu aizpildīta. Bet Inga Gorbunova man vispār patīk jau sen kopš Sestdienas, tāpēc nemaz nepārsteidz, ka viņas virsvadībā atkal smuki saspēlējies tēmu un autoru orķestris. Ja nu kaut kur jāpiesienās tad tā varētu būt cena, bet tā gan nav bijusi šķērslis visiem trim numuriem tomēr nonākt manā rokassomiņā, jo saturs vienmēr svaru kausiņos pret liekiem tēriņiem uzvarējis.

    Imperfekt Ziema 2017

  2. Ir Brīvdienas
    Šis gan nav nekas jauns, bet joprojām ir viens no retajiem žurnāliem, ko numuru pēc numura gribu izlasīt no viena patīkamā papīra vāka līdz otram vākam. Pie tam parasti vienā elpas vilcienā jeb šķīrienā, ja vien mazais ļauj raut cauri. Nez kāpēc vienīgi Cēsīs to kaut kā grūti atrast un nopirkt, vai tiešām visur izķer uzreiz?

    17265837_190264818142743_6194356599142744064_n

  3. EJ
    Šajā 2017.gada jaunumā kiosku plauktos varēja izlasīt arī manus rakstus. Vēl aizvien grūti aptvert, ka varu darīt savu sapņu darbu un esmu bezgala pateicīga, ka par spīti maniem slīdošajiem gala termiņiem, Ieva pacietīgi turpina piespēlēt man iespējas izpausties. Jāatzīst, ka saturiski pati atbildu tikai par saviem rakstiem un pārējā žurnāla veidošanā kā ārštatnieks nepiedalos, bet katrs numurs piedāvāja arvien jaunu, vilinošu lasāmvielu par aktīvas atpūtas un piedzīvojumu tēmām. Viegls, aizraujošs un izzinošs saturs aktīviem cilvēkiem.

    2017-06-09 15.18.42.jpg

  4. Benji Knewman
    Šī gada pavasarī manās rokās nonāca mans pirmais Bendžijs. Agneses Kleinas fane esmu labi sen, vēl kopš tiem laikiem, kad viņa uz galvas nēsāja visādus brīnumus, jā gan. Kopš viņa pārtrauca būt Deko redaktore, vairs nepirku to un gaidīju, kas jauns no viņas sagaidāms. Tāpēc Benji iegāde bija tikai laika jautājums. Nav lēti un tā kā tas iegādājams tikai dizaina tirdziņos, nebija līdz šim sanācis uzmest tam aci. Bet šogad tas notika, es ar Benji sastapos un samīlējos. Grūti spriest, vai pārējie ir tikpat sulīgi kā vol.1, kas dzīvo uz manas palodzes, bet šis, nejauši izvēlētais, bija labais. Mani nepameta sajūta, ka lasu pilnīgi eklektisku dažādu bloga ierakstu miksli un tieši tas saturiski ir tas, ko sagaidu no laba žurnāla. Interesantas, pat negaidītas tēmas, pie tam grāmatžurnāls neierobežo to tipiskos vienā-divos-trijos atvērumos. Lasot nepamet sajūta, ka tēmas, autori un rakstu garumi ir it kā nejauši, bet tai pat laikā. Kā nejauši satiktu pilnīgi dažādos pasākumos jauniepazītu cilvēku stāsti. Raksti kā tēli Vudija Alena filmās – sākotnēji pilnīgi nesaistīti beigās savijas savos likteņos. Haotisks kopums. Tāda mana sajūta par Benji, ceru iepazīties ar to vēl.

    edf



the LABUMI TĪMEKLĪ

Youtube:

Šis bija gads, kad īpaši daudz pievērsos Youtube pasaulei, kad vajadzēja mazliet aizmukt no ikdienas raizēm. Vlogeri bija mans smieklu un iedvesmas avots, tāpēc labprāt dalos ar saviem favorītiem.

  1. Casey Neistat
    Ja zināt, kas ir Youtube, visticamāk zināt par šo Ņujorkas karali. Grūti nodefinēt viņu īsi, bet būtībā – viņš strādā video jomā un filmē savu ikdienu joņojot pa pilsētu uz sava boosted board straujajā Ņujorkas dzīves ritmā, daudz ceļo un stāsta par kamerām, filmām un notikumiem no savas pieredzes skatpunkta. Iedvesmo radīšanai, veselīgam dzīvesveidam, aizrautīgai dzīvei un radošai video filmēšanai.fstoppers-casey-neistat-cnn-beme
  2. David Dobrik + the Vlog squad
    Mans gada the atklājums Youtube, kas licis daudz jo daudz pieklusināti ķiķināt zem segas, kad visi aizmiguši, bet man vēl jānoskatās jaunākais vlogs. Arī šo draugu grupu grūti īsi aprakstīt. David ir radījis pats savu vloga stilu. Tajā viņa draugiem tiek piesķirtas it kā lomas un viņi izspēlē dažādas iestudētas vai improvizētas etīdes. Kā realitātes šovs ar negaidītiem pavērsieniem, piemēram, mājas piepildīšana ar putuplasta bumbiņām, baseina ar sauso ledu un draugu pārsteigšana ar dažādiem eksotiskiem dzīvniekiem, aizsienot viņiem acis.tumblr_oovyz9rUt01w1e1uro8_1280
  3. Gabbie Hanna
    Jau iepriekš minētā, nu jau dziedātāja, ir izbijusi Vine zvaigzne, kura Youtube izceļas ar īpaši izteiksmīgiem stāstu video. Viņa ir draugos ar iepriekšminēto Vlog Squad jeb David Dobrik un pārējiem. Man ļoti patīk viņas patiesums un drosme runāt par neērtām tēmām, tai skaitā depresiju un anxiety. Īpaši mīļš man ir viņas “I’m Not Okay” video. the-gabbie-show-announces-debut-single-out-loud-01-e1504063732269
  4. KianandJC
    Divi dulli un riktīgi stilīgi Losandželosas puikas dara to, ko lielākā daļa Youtuberu, bet ar lielisku humora izjūtu, kas vienmēr, vienmēr liek smieties. Vismaz man. Dažādi izaicinājumi vai vienkārši Q+A tipa video.tumblr_static_tumblr_static_40nh7cesuvwgk8ckk40coogcg_640
  5. Liza Koshy
    Youtube zvaigzne ar 12 milijoniem sekotāju, kurus nodrošinājusi fantastiskā humora izjūta. Maza, indiešu izcelsmes meitene, kura savu interneta karjeru uzsākusi Vine, bet turpinājusi Youtube un tagad ir absolūtā interneta slavas zenītā. Ir iepriekšminētā David Dobrik draudzene un tusē ar visu Vlog Squad.LizaKoshy_Lifestyle_005_EXTENDED_HORIZONTAL_596x.progressive


Instagram:

Tā kā šajā aplikācijā šogad esmu pavadījusi vairāk laika kā drošvien ir veselīgi, man, protams, ir daži favorīti, kuri, manuprāt, šogad īpaši veiksmīgi izmantojuši šo platformu. Lai gan sekoju gana daudz ārzemju populārajiem kontiem, šajā sarakstiņā izvēlos pieminēt vietējos, manuprāt, underrated kontus.

  1. @gifs.girts.ragelis (citi konti: @girts.ragelis / darbi @holdmephoto)
    Šis man šķita tiešām interesants un vizuāli ārprātīgi pievilcīgs projekts – gifi jeb kustīgas bildes kā mazi, vizuāla stāsta fragmenti. Skaisti!20065795_336614886761697_6202095271216676864_n
  2. @kmiltina
    Mana mīļā draudzene, kuras Instagram sekotāju skaits, manuprāt, ir pilnīgi neatbilstoši mazs viņas lieliskajam fotogrāfes talantam. Piesekojiet un sakiet man paldies par baudu acīm!23596468_143988942902196_3628722073439830016_n
  3. @terezeaploka
    Tu_Esi_Īpašs feja šogad īpaši izcēlās ar savu zilgan-melni-pelēko bilžu stilu, kas nebija sajaucams ne ar ko citu. Papildus skaistiem vizuāliem stāstiem, Terēze prot sapņaini un sulīgi aprakstīt savas domas un jūtas, kas vienmēr liek mazliet apstāties slidinot pa Instagram lenti.24177311_338038766605131_3933503320815042560_n
  4. @sibillabille
    Šitā foršā, ceļojošā, aktīvā meitene iedvesmo ar savu dabīgo skaistumu un mīlestību pret dabu, piedzīvojumiem un blandīšanos pa pasauli. Sekoju un laikoju bez mitas, jo patīk viss!23421657_1941464409437981_2653987397460557824_n
  5. @janiskukulis + @andaupmale
    Šis foto un video meistaru pārītis piepilda savus Instagram ar tik, tik, tik, tik skaistām bildēm, ka jūsu un manā ikdienā to vienkārši VAJAG. Talantīgi, gaumīgi, stilīgi un sirsnīgi silti – tādas sajūtas par viņu darbiem.24274314_169417573653352_7562042432943030272_n

    22221171_138747860201067_6374164597535932416_n.jpg

  6. @arvids
    Neeeeeext level dabas un aktīvas atpūtas fotogrāfija. Vienkārši nenormāli skaisti. Dabas mīļiem sirdis kusīs.25022843_206265409940684_681124462447296512_n

Blogi:

Jo pārpildītāki sociālie tīkli ar saturu, jo izvēlīgāki par to lietošanu kļūstam, tāpēc blogiem jābūt īpaši saistošiem, lai tos tiešām izlasītu. Te neliels saraksts ar tiem, kurus šogad tiešām lasīju no sākuma līdz beigām.

  1. Seek the Simple
    Zero Waste dzīvesveidu piekopjoša pāra dalīšanās pieredzē. Sākumā bija interesanti, nu jau arī iedvesmojoši pamēģināt pašiem kaut ko ieviest savā ikdienā.motivacija-veidot-jaunus-ieradumus-seekthesimple
  2. Dream Chaser Writes
    Šīs ceļojošās meitenes piedzīvojumos mani piesaistīja līdzīgās intereses – joga, daba un ceļošana. Par to arī raksta un lasu.23498292_1792983857666465_5516942627661938688_n
  3. Vijashhaa.lv
    Mana mīļa draudzene Vija trāpīgiem vārdiem par savu skatpunktu uz lietām un vietām. Šogad vairāk par sabiedrības stereotipiem un saviem Indijas piedzīvojumiem.25015941_305307899978365_1135112259505225728_n
  4. Viensplusviens.lv 
    Grēviņu pāra blogs, šķiet, māmiņām ir must-read lasāmvielas vietā jau, tāpēc baigos komentārus neprasa, bet nu tiem, kuri dzīvo zem akmens – dzīvesstila blogs pārsvarā par bērnu tēmām.26072737_202322047000314_4573426909316120576_n
  5. Ksenija Komentē
    Tiem pašiem zem akmens dzīvojošajiem, jo, šķiet, par Kseniju taču jau gan zina visi – uztura speciālistes daiļrunīgie un kritiskie komentāri par stereotipiem par uzturu, pseidozinātni u.c. tēmām, kas viņu satrauc.man-patik-dzivot-bistami
  6. Wandering Ever After
    Bijušās raidījuma “Māmiņu Klubs” vadītājas Kristīnes Virsnītes piedzīvojumi un pārdomas, ceļojot un vienkārši dzīvojot piepildītu dzīvi ar ģimeni.wandering.jpg


Servisi:

  1. Spotify
    Liekus komentārus neprasa, bet šogad šis mūzikas straumēšanas serviss man kļuvis īpaši mīļš ar savām gatavajām playlistēm teju jebkādam noskaņojumam, skriešanas ritmam piemēroto playlisti balstoties uz mūziku manā gaumē un, protams, 2017wrapped.com jeb mana gada mīļākās mūzikas apkopojumu.
  2. Audible
    Audiogrāmatu serviss, ko aktīvi lietojot, šogad esmu pieveikusi vairākas grāmatas, kas nav sasniegums, ar ko varēju lepoties iepriekšējos gados. Kāds prieks, ka atklāju, ka tieši audio formāts ir mans ceļš atpakaļ pie grāmatām!

  3. Momenti.lv
    Šo gan reāli sāku lietot tikai gada beigās, bet, manuprāt, lielisks serviss! Lai gan šāda tipa starptautiski servisi ir vairāki, tajos pieejamās bildes man bieži šķitušas tādas… pārāk cheesy. Te momentos dabūjamas skaistas pašmāju fotogrāfu fotogrāfijas, ko drīkst izmantot kā nu sirdij tīk un vairums ir tieši manā gaumē.

 

ATZIŅAS:
Labākie padomi / life hacks, kas šogad dzirdēti / lasīti var izklausīties banāli un klišejiski, bet kontekstā ar manas dzīves notikumiem, nāca tieši laikā, lai paceltu vai ievirzītu vēlamā virzienā:

  • Give 70% because when you try to give 100% you try too hard and fuck things up. Šis noder tādiem perfekcionistiem, kuri vienmēr pārcenšas un pārstreso par niekiem.
  • jau iepriekš pieminēju, bet vēlreiz uzsveru The Gabbie Show “I’m Not Okay” video 
  • Nemēģināt sakārtot haosu, bet iemācīties atrast un noturēt savu Zen haosā.
  • Ieplānot iedvesmu. Lai gan iedvesmu parasti saista ar negaidītiem brīžiem, kad tā maģiski no nekurienes uzrodas, to ir iespējams un vajag ieplānot, īpaši, ja darbojas radošajās nozarēs. Ir jāiemācās atpazīt lietas / vietas / notikumus, kas iedvesmo un tad jāieplāno tiem vieta / laiks savā ikdienā.
  • Done is better then perfect
  • Mīlestība NAV ziedošanās. Tu nevari dot kamēr pašam trauciņš tukšs.

 

IMG_2300

 

Uff neticami, ka šogad tomēr paspēju pabeigt šo blāķi. Ceru, ka kaut kas no šī visa jums var noderēt. Vai kaut kas mūsu favorītos pārklājas un tavi 2017.gada favorīti ir tādi paši? 

Laimīgu jauno gadu un tiekamies tepat blogā! 

RŪGTS MALKS DEPRESSO, SALDA PĒCGARŠA

Par šo bloga ierakstu man ir vairākkārt jautāts. Kad tad nu būs. Jo šai tēmai pieskāros un tad šķietami aizmirsu un vairs neaiztiku. Tā gan gluži nav, šī tēma ar mani dzīvoja vairākus mēnešus un es to intensīvi šķetināju, tikai ne publiski. Zināju, ka gribēšu pastāstīt, kas veidojis manu ceļu uz atlabšanu, bet brīžiem šaubījos, jo nu – kas gan es par mācītāju. Tāpēc gribu atzīmēt, ka šī ir tikai mana pieredze un tas nenozīmē, ka visiem, kuri iet cauri līdzīgiem pārdzīvojumiem, tagad jāstaigā pa šo pašu iemīto taku. Katrs mēs esam citāds, bet mūs vieno vēlme justies laimīgiem. Tomēr ceļš uz šo sajūtu katram ir savs.

Foto: Inese Bērziņa / Momenti.lv

Kā arī, tagad, kad atradies laiks šo uzrakstīt, ir pienākuši ziemas saulgrieži. Brīžiem šaubījos, vai šis būtu piemērots brīdis publicēt rakstu par šādu smagu tematu. Bet tad aptvēru, ka šis ir vispiemērotākais laiks! Ir vistumšākais gadalaiks, mums trūkst gaismas dabā, D vitamīna organismā un tuvojoties gada nogalei visi sliecamies vērtēt savas dzīves. Iededzam sveces vainagos un ielūkojamies sevī. Šis laiks simbolizē ceļu no tumsas uz gaismu un par ko tad vēl ir šis ieraksts, ja ne tieši par to?

Galu galā – nav laika, kad par depresiju drīkstētu vai nedrīkstētu runāt, tas vienmēr būs neērts temats, no kā cilvēki, kas to nesaprot, novērsīsies. Bet tā šoreiz nav mana mērķauditorija. Šoreiz gribu uzrunāt tos, kuri diemžēl saprot labi un grib kaut ko lietas labā darīt. Es ceru, ka šis kādam var būt cerību stars vai vismaz reāls eksperimentālas rīcības plāns, lai atdzīvinātu sevi un piedzimtu no jauna. Es zinu, cik ļoti neiespējami tas var šķist un tomēr – ticiet sev, jums pietiks spēka un jūsos ir viss, lai tas izdotos.

Augusta beigās es piedzīvoju un tagad lepni varu teikt – pārdzīvoju – depresiju. Tas bija šī gada saulainākais mēnesis un visi baudīja vasaras priekus, kad man piepūli prasīja motivēt sevi piecelties no gultas. Tagad ir decembris – gada tumšākais mēnesis, bet manī iekšā sen nav bijusi tik saulaina sajūta, kā tagad. Viss ir okei. Kā es pāris mēnešu laikā atkal iemācījos nostāties uz kājām pēc tam, kad depresija mani bija piespiedusi pie zemes? Par to stāstīšu šajā ierakstā.

Foto: Anita Austvika / Momenti.lv

ATZĪŠANĀS UN APZIŅA, KA NEESMU VIENA

Atzīt problēmu ir vispārzināms pirmais solis ceļā uz problēmas risināšanu. Tāpat bija arī man. Vispirms vajadzēja saņemt drosmi atzīties, ka man kaut kas nav kārtībā un šoreiz tas ir ārpus manu spēju robežām pašai to atrisināt saviem spēkiem. Sākumā es nemācēju savai briesmīgajai pašsajūtai dot nosaukumu un labi vien ir, pašiem sev nekādas diagnozes uzstādīt nevajag. Es tikai gāju uz mežu vai istabas stūri raudāt un atkārtoju – tas nevar tā turpināties, kaut kas lietas labā ir jādara, es sevi vairs nepazīstu. Līdz beidzot es uzrakstīju īsziņu terapeitei un no tā brīža sākās mans ceļš augšup. Es biju atzinusi sev, ka man vajag dakteri, kas palīdzēs izārstēt šo sajūtu, kas šķiet kā slimība.

Jau vēlāk pēc mana “atzīšanās” ieraksta sekoja ĻOTI daudz komentāru un vēstuļu par līdzīgām sajūtām, pieredzēm un arī vienkārši līdzjūtības un laba vēlējumi. Paldies jums par to. Šķiet, uz visām joprojām neesmu atbildējusi, lūdzu neņemiet ļaunā, man ir tāds niķis atstāt virtuālas sarunas pusratā. Bet kāpēc to pieminu – lai gan tas jau bija mēnesi pēc intensīvas terapijas, man ļoti, ļoti palīdzēja apziņa, ka neesmu viena. Citi saprot un ir jutušies tikpat briesmīgi, baidījušies paši no sevis, nesapratuši savas sajūtas… visi šie pieredzes stāsti ļāva justies pieņemtai un saprastai. Jo cilvēkam, kas ar to nav saskāries tomēr ir grūti līdz galam izprast, kā it kā pozitīvam cilvēkam pēkšņi var uznākt ilgstoša nolemtības sajūta, it kā bez iemesla.

Atceros, ka runāju ar kādu paziņu, kuras pieredzes stāsts mani ļoti pārsteidza. Mans drūmais mēnesis uz viņas pieredzes fona šķita pupu mizas un es mazliet pat nokaunējos, ka čīkstu. Bet viņa man pateica ko svarīgu, kas palika ar mani – vienalga kādi ir simptomi, vienalga cik tas ir ilgi vai neilgi, tā ir depresija un tas ir sliktākais kā tu jebkad esi juties. Tas ir TAVS nulles punkts un traka, bezpalīdzīga, nožēlojama, bezcerīga sajūta. Tāpēc čīkstēt var un vajag. Liela vai maza, viegla vai smaga, depresija ir depresija un tā ir drausmīga. 

Foto: Marta Logina / Momenti.lv

TERAPIJA

Noteicošo lomu manā ceļā atpakaļ pie sevis spēlēja terapija. Sākumā biežāk, vēlāk jau retāk, bet es gāju un runāju laukā visu, visu, visu to smagumu, kas bija krājies uz sirds. Teicu skaļi, saucu vārdos visas tās domas un jūtas, ko “ārpasaulē” baidījos vai nejutos gatava pateikt. Izrunāju nost to darvu, kas bija ap mani saķepusi un atkal ieraudzīju to gaismu, kas manī mīt. Visu to laiku tā bija tur bijusi.

Manas galvenās terapijas atziņas – es esmu laba, es esmu pietiekama, es esmu vērtīga, es drīkstu justies tā kā es jūtos un es drīkstu gribēt to, ko es gribu. Es esmu laba mamma, es esmu laba draudzene un es cenšos ārprātā būt tik labiņa visiem citiem, ka reizēm aizmirstu būt laba pati pret sevi.

Terapijas ir dažādas un katram ir jāatrod savs piemērotākais veids un cilvēks, lai sadarbība būtu veiksmīga. Es šķiet uzreiz trāpīju desmintiekā, jo ar terapeiti jutos ļoti brīvi jau no pirmajām reizēm. Man pietika ar sarunu un dažādiem modeļiem, kā reaģēt situācijās, kas iepriekš sagādāja nevēlamu spriedzi. Protams, lielākais darbs tāpat notiek pašam ar sevi un terapeits ir tikai tāds gids, kas norāda virzienu, bet reizēm šāds cilvēks no malas ir tik nepieciešams. Kāds, kurš palīdz atkal noticēt sev, atjauno pārliecību saviem spēkiem un iedrošina būt labākajai sevis versijai. Kāds, kurš apstiprina, ka Tavas domas un jūtas ir normālas, pieņem Tevi tādu, kāds esi.

Foto: Daiga Ellaby / Momenti.lv

DEJA / KUSTĪBA / MŪZIKA

Man ļoti patīk izpaust emocijas dejā vai kustībā. Atceros, ka visgrūtākajos brīžos, kad likās, ka sienas krīt virsū un es smoku nost savās skumjās, es gāju staigāt. Vienkārši ieliku bērnu ratos, izvēlējos virzienu un gāju. Staigāju, domāju un vismaz uz pastaigas laiku kļuva vieglāk. Tā es bezmērķīgi klīdu un galvā pārcilāju visu to ārprātu, kas tobrīd manī darījās. Mērķis gan bija nedomāt, iet, elpot svaigu gaisu un beidzot nedomāt stulbas, drūmas domas. Skaidrs, ka šādi, fiziski mūkot no problēmas, to atrisināt nevar, bet tas palīdzēja man vismaz uz brīdi justies labāk.

Vēl viena metode īslaicīgai labsajūtai bija dejot. Uzlikt enerģisku mūziku un izkratīt visu to dusmu vai bēdu laukā. Vienkārši ļauties ritmam un dejot tā, it kā neviens neskatās (neskatījās arī, izņemot dēlu, kurš dejoja līdzi). Tas bija tāds fake it till you make it ar muzonu, kas noņem gruzonu. Šo kardio treniņu joprojām piekopjam ikdienā, kad prasās izkustēties – ieslēdzam kādu jestru playlisti no Spotify un dodam vaļā. Vissmagākajā dienā netīšām biju ieplānojusi deju meditāciju, par kuru vēlos uzrakstīt atsevišķu atsauksmi, jo tas bija magic. Tā bija TĀDA izlādēšanās un uzlādēšanās! Es uz tās deju grīdas ar ķermeni “izkliedzu” visu, kas sāpēja iekšā. Nebiju gaidījusi tik spēcīgu efektu, jo pēc tam mājup devos vieglu soli, it kā izdejojusi smago nastu.

Vēl viens mans svētais labsajūtas grāls ir joga, bet tai ikdienā neatrodas laiks, jo dēls man īsti neļauj izpildīt vairāk par sveicienu saulei. Guļās virsū, īd un pieprasa uzmanību, tāpēc vienīgā iespēja ir izmantot diendusas laiku vai laiku pirms viņa pamošanās no rītiem. Tā kā ar agru celšanos man, izteiktai pūcei, iet švaki un diendusas laikā bieži vien atrodas citas steidzamas nodarbes, joga atkrīt otrajā plānā. Skaidrs, ka tie visi ir tikai attaisnojumi, protams. Bet vienmēr, kad tomēr saņemos un izbrīvēju tam brīdi nosolos sev, ka man to vajag, katru dienu un obligāti. Lieku savā apņemšanās sarakstā 2018.gadam un mūžam.

Foto: Marta Logina / Momenti.lv

VITAMĪNI

Tā, tā, tā, kas tie par brīnumainajiem antidepresantu vitamīniem – jūs man tagad jautāsiet. Par tādām brīnumzālītēm neko nevaru komentēt. Un tomēr – mēs, cilvēki, tomēr esam viens liels, sarežģīts veselums un mentālā veselība iet roku rokā ar fizisko, vismaz tā es to jutu. Kad bija pavisam slikti strebu vairākas kafijas dienā un tāpat jutos pilnīgi offline. No kofeīna trīcošām rokām sēdēju un jutos pilnīgi bezspēcīga. Kaut kas trūka, tas skaidrs. Aizgāju ar šo sūdzību pie ģimenes ārstes, kura man ieteica padzert vitamīnus. Nē, nu labrīt. Mana ēdienkarte pavisam noteikti nebija tuvu pilnvērtīgai, tāpēc šķita tikai loģiski, ka vajadzētu uzņemt kādus uztura bagātinātājus. Sāku lietot Magniju un D vitamīnu un pašsajūta strauji uzlabojās. Protams, nevaru apgalvot, ka tas ir tikai tāpēc, bet enerģija tiešām palika vairāk un es spēju izturēt dienu bez miršanas nost tā ap pēcpusdienu. Tas bija daudz. Just kaut kādu spēku ķermenī, kaut kādu jaudu, kaut dvēseles stāvoklis tam īsti nevilka līdzi, bet vismaz fiziski spēt iet un darīt bija jau ļoti, ļoti daudz. Tā kā cīnoties ar drūmām domām, der aizdomāties, vai tik netrūkst ne tikai laime dzīvē, bet gluži vienkārši vitamīni organismam.

Foto: Inese Bērziņa / Momenti.lv

GRĀMATAS

Drūmākajā posmā paņēmu rokās kādu sen iegādātu pašpalīdzības grāmatu, bet, ātri to izšķirstījusi, secināju, ka tai tomēr īstā vieta ir putekļu plauktā. Viss redzētais sķita tik attālināts no manas īstās dzīves īstajām problēmām. Tukša muldēšana. Kas zina, varbūt tā vienkārši bija draņķīga grāmata. Atskārtu, ka tipisks self-help book man īsti neiet pie sirds, bet grāmattārpiņš tomēr uzprasījās uz kādu literatūru, tāpēc parakņājos Audible audiogrāmatu servisā.

Mani grāmatu favorīti, kas apskata depresijas tematu, bet NAV tipiskas pašpalīdzības grāmatas. Vairāk tādi kā iedvesmojoši pieredzes stāsti:

  • Arden Rose “Almost Adulting. All You Need to Know to Get It Together (Sort Of)”
    Mani uzrunāja nosaukums un saturs bija atbilstošs. Lai gan tieši nesaistīta grāmata ar depresijas tēmu, vairāk autores pašas dzīves līkloči un atziņas, tomēr ar labu humoru pasniegtā doma, ka mēs visi esam apmulsuši un nesaprotam, ko darām, bija brīnišķīgi mierinoša.
  • Connor Franta “Note to self”
    Iedvesmojošas personības dziļi personiski dzejoļi un esejas par emocijām pārdzīvojot šķiršanos un dzīvojot jauna pieaugušā dzīvi.
  • Gabbie Hanna “Adultolescence”
    Ļoti moderni dzejoļi un atziņas no vienas no manām mīļākajām Youtuberēm. Par attiecībām, pašnovērtējumu, sasniegumiem, karjeru, mentālo veselību un vienkārši dzīvi.
  • Lily Singh “How to Be a Bawse. A Guide to Conquering Life”
    Šo grāmatu sarakstījusi sieviete, kura patiesi ir superwoman, gluži kā viņas segvārds internetos.
  • Mark Manson “The Subtle Art of Not Giving a F*ck. A Counterintuitive Approach to Living a Good Life”
    Šo klausos šobrīd un iemīlējos tajā no pirmajām klausīšanās minūtēm. Šī gan šķiet skaitās tipiska self help book, bet ar odziņu – tā stāsta par ideju pavisam pretēju ierastajam “domā pozitīvi” kultam. Saturs ir nosaukumam atbilstoši ar vieglu humoru pasniegtas vērtīgas atziņas par dzīvi bez stresa, pieņemot grūtības, taču kopumā tverot to vieglāk.

Nākamā plānā:

  • Brene Brown “Braving the Wilderness: The Quest for True Belonging and the Courage to Stand Alone” – dzirdēju labas atsauksmes, tāpēc gribu paklausīties. Tad jau redzēs, vai ir laba.

LAIKS SEV

Drosme veselīgai devai egoisma pieprasīt laiku tikai sev. Tik drausmīgi banāli tas skan un tomēr man tas bija jāiemācās. Jo visu mūžu esmu bijusi izteikta people pleaser, kas izdarīs mīļā miera labad, tā lai visiem citiem ir labi un tikai tad padomās par sevi. Tai pat laikā manī mīt milzīgas alkas pēc brīvības un vienpatības. Man patīk būt vienai ar sevi, patīk radoši darboties, rakstīt, gleznot, lasīt, zīmēt, meditēt vai kaut blenzt punktā. Laiku pa laikam man to vajag kā elpot. Tad nu ilgu laiku nodzīvoju kā aizturējusi elpu. Un tagad, kad mazais beidzot kļuvis patstāvīgāks un viņa tētis aktīvāk iesaistās pieskatīšanā, varu pamazām laiku pa laikam atgriezties pie sevis. Lielā mērā šim par labu nostrādāja krūtsbarošanas pārtraukšana, kas man bija ilgs un sarežģīts process, par ko arī pastāstīšu vairāk atsevišķā ierakstā. Tomēr tas bija tikai attaisnojums, patiesībā jau galvenais bija pašai sevī nejusties vainīgai par brīvsoļiem un reāli samenedžēt praktisko pusi, lai tas varētu notikt. Un atradās laiks gan meistarklasēm, gan manikīram, gan grāmatu lasīšanai, gan blenšanai punktā. Tas izklausās tik vienkārši, bet no manis prasīja baigo sevis laušanu. Man tas ir ļoti daudz.

Foto: Inese Bērziņa / Momenti.lv

Gribas dzīvot kā dzerot saldu latti. Rūgtus depresso lūdzu vairs ne. Gribu atstāt šo rūgto posmu aiz muguras. Man patīk ticēt, ka ar to vairs nebūs jāsaskaras un ja tomēr – es jau mācēšu to briesmoni atpazīt un laicīgi iekustināšu atlabšanas mehānismus, ko atkodu šoreiz. 

Es atceros kā slīkstot savā bezcerībā, es domās ceļoju uz laiku, kad būšu jau tikusi ar to galā un varēšu vieglu sirdi atskatīties. Kaut kāds cerību stars tātad manī tomēr bija. Es iztēlojos kā redzēšu to visu kā lielu, smagu mācību, kas iemācīs man vairāk novērtēt prieka mirkļus un ikdienu. Un tagad tā ir. No tās augšas, kurā esmu uzrāpusies es redzu to dziļo bedri, kurā biju iekritusi pavisam skaidri. Redzu tos ērkšķus, kuriem izrāpos cauri. Un ārprāts, cik tā ir stipra sajūta, zināt, ka man tas ir pa spēkam. Es esmu riktīgi spēcīga, vai ziniet. 

Mēs visi esam! Ja tu šobrīd ciet vai esi iepriekš saskāries ar depresiju, esmu pilnīgi pārliecināta, ka tevī ir tā gaisma, kas vajadzīga sava ceļa izgaismošanai. Depresija ir tikai mākoņi, aiz tiem debesīs saule spīd vienmēr. Ārprāts kāds saldais Koelju te caur šo tekstu tagad laužās laukā, bet sasodīts, visas banalitātes ir patiesas un to vārdu svaru mēs patiesi saprotam tikai tad, kad piedzīvojam to elli, kas ļauj līdz tam atziņām nonākt.

Un vēl, es gribu vēlreiz uzsvērt – šis ir tāds vispārīgs un virspusējs labsajūtas metožu saraksts, kas negarantē nekādu mūžīgo laimi. Šī nav depresijas izārstēšanas recepte. Šie ir mani mazie pakāpieni manās atlabšanas trepēs. Un tikai tas, nekas vairāk. Šie pakāpieni nenāca viegli un es neuzskrēju pa tiem augšup vieglu soli. Es slīdēju un kliboju, bet es uzkāpu augšā. Gribu nevis lielīties, bet gan apstiprināt, ka tas IR iespējams.

Foto: Agita Caune / Momenti.lv

 

Lai gaišs un dzīvesprieka pilns jums šis svētku laiks! Meklējiet savas laimes receptes un laidiet savu gaismu laukā, jo esmu pārliecināta, es ZINU, ka jūsos tā IR!